Valdība apstiprina Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par ES fondu investīciju nosacījumiem vienotas izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidei. Izglītības kvalitātes monitorings ir instruments izglītojamo mācību rezultātu novērtēšanai, tas nodrošina informāciju un atgriezenisko saiti izglītības iestāžu darbības un mācību pilnveidei, kā arī informāciju par izglītības kvalitāti vecākiem un sabiedrībai kopumā.
Šajā sistēmā tiks apkopota un analizēta statistiskā informācija, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultāti, centralizēto eksāmenu rezultāti, skolu akreditācijas un programmu licencēšanas un cita veida izglītības iestāžu darbu raksturojoša informācija un rādītāji. Skaidra un saprotama izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēma ir nepieciešama, lai ikviens sabiedrības pārstāvis varētu objektīvi novērtēt izglītības kvalitāti Latvijas izglītības iestādēs, savukārt izglītības politikas veidotāji spētu pieņemt faktos argumentētus lēmumus izglītības sistēmas tālākai attīstībai. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem objektīvam un salīdzināmam vērtējumam šobrīd ir sistēmiskas pieejas trūkums, jo nav pieejama vienota valsts līmeņa izglītības kvalitāti raksturojošo rādītāju sistēma. Visas izglītības kvalitātē ieinteresētās puses - vecāki, izglītības iestāžu vadība, valsts un pašvaldību institūcijas, pedagogi, izglītojamie, studenti izmanto katrs sev pieejamos resursus, tādējādi gūstot tikai daļēju priekšstatu par izglītības iestāžu darbību raksturojošiem rādītājiem un izglītības kvalitātes līmeņa izmaiņām.
Projektu “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide” īstenošanu plānots uzsākt 2017.gada nogalē un īstenot līdz 2022.gada 31.decembrim. Projekta kopējais finansējums ir 4,8 milj. eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējumu 4 092 205 eiro, bet valsts budžeta finansējumu 722 154 eiro. Projektu īstenos Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Valsts izglītības satura centru.
Finansējums sešu gadu periodā tiks ieguldīts izglītības kvalitātes novērtēšanas un monitoringa sistēmas un analīzes rīku izstrādē un ieviešanā, tajā skaitā nodrošinot tādu datu vākšanu, kuri nepieciešami monitoringa sistēmas un tās analīzes rīku aprobācijai, rezultātu analīzei un ieteikumu izstrādei, zinātniski pamatotu mācību vides kvalitātes vērtēšanas instrumentu un rādītāju izstrādei. Paralēli tam tiks veikti deviņi nacionālie pētījumi izglītības pētījumu programmas ietvaros, kā arī organizēti sadarbības un stratēģiskās komunikācijas pasākumi, kā arī mācības izglītības kvalitātes monitoringā iesaistītajiem, tostarp pedagogu profesionālo organizāciju pārstāvjiem.
Efektīvas, uz pierādījumiem balstītas izglītības politikas veidošanai ir būtiski veikt sistēmisku un periodisku izglītojamo mācību snieguma dinamikas novērtējumu izglītības kvalitātes rādītāju kontekstā un mācību sasniegumus ietekmējošo faktoru padziļinātu izpēti ciešā saistībā ar starptautiski salīdzinošo izglītības pētījumu un nacionālo standarta monitoringa instrumentu sniegtajiem rezultātiem. Projekta ietvaros īstenotie pētījumi ļaus izprast procesus, kas nodrošina virzību uz politikas mērķu sasniegšanu un precizēt konkrēto rīcībpolitiku, sniedzot ieguldījumu kompetenču pieejā balstītā satura izveidei, skolēnu un studentu mācību sekmju, izglītības iestādes vides un izglītības personāla kvalifikācijas uzlabošanai, kā arī jauniešu sagatavošanai studijām un darba tirgum.
Aicinām iepazīties ar šodien valdībā apstiprināto noteikumu projektu.
Informāciju sagatavoja:
Izglītības un zinātnes ministrija
Komunikācijas nodaļa
Tel.: 67047704, 25728536
E-pasts: prese@izm.gov.lv