06.12.2017
Finanšu ministrija

Valsts prezidents ir izsludinājis 2018. gada valsts budžetu

Trešdien, 6. decembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis 2018. gada valsts budžetu, kā arī vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi paredzēti par 625 miljoniem eiro lielāki nekā 2017. gada valsts budžeta likumā.

Šogad veiksmīgi noritējis nozaru ministriju budžeta izdevumu padziļinātās pārskatīšanas process, rodot nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā 81,1 miljonu eiro bija iesējams novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Kopā 2018. gada budžetā papildus piešķir 336,3 miljonus eiro prioritāro pasākumu finansēšanai.

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem rindu samazinājumam, kā arī veselības nozarē strādājošo specialistu darba samaksas palielināšanai un citiem svarīgajiem pasākumiem papildus tiks novirzīti 235 miljoni eiro. Tāpat ir iezīmēts skaidrs ceļš veselības nozares finansējuma attīstībai, kas 2020. gadā tiecas uz 4% no iekšzemes kopprodukta.

Nacionālās drošības stiprināšanai salīdzinājumā ar 2017. gadu plānots papildus piešķirt 126,8 miljonus eiro, tādējādi tās finansējums sasniegs 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

2018. gada budžetā turēts solījums – nepiedāvāt jaunus nodokļu pasākumus pēc šajā vasarā Saeimā apstiprinātās nodokļu reformas. Tikai atsevišķos gadījumos tika paredzēti tehniski precizējumi.

Nākamgad turpināsies arī kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai nozarēs, kur tā ir visplašāk izplatīta: būvniecība, pakalpojumi, transports u.c. Tā, piemēram, paredzēts pārskatīt atbildības sadalījumu būvniecībā, pilnveidot būvniecības nozares uzskaiti, izstrādāt standartizētus būvniecības līgumu nosacījumus izmantošanai būvdarbu līgumu slēgšanai publiskajos iepirkumos un nostiprināt tos normatīvajā līmenī.

Savukārt pakalpojumu nozarē plānots ierobežot fizisko personu nereģistrēto saimniecisko darbību nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā, kā arī atkārtoti pievērsties apsardzes pakalpojumu sfēras pilnveidei.

Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, tika panākta vienošanās ar pašvaldībām, ka vietvarām tiek nodrošināti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 19,6% apmērā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai. Izdevies palielināt finanšu resursus pašvaldībām, kas nodrošinās iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanos vietējā līmenī.

Tāpat svarīgs bija arī lēmums Latvijas raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 5%, ieviešot šo pasākumu jau no 2018. gada 1. janvāra. Kā rezultātā iedzīvotājiem dārzeņi, ogas un augļi būs pieejamāki.

Finanšu ministrija prognozē, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (salīdzināmās cenās) palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016. gadā.

Tāpēc 2018. gadā iekšzemes kopprodukts palielināsies par 3,4%, un tad 2019. un 2020. gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.

Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2018. gadā būs 1%, 2019. gadā 0,9%, bet 2020. gadā 0,4% no iekšzemes kopprodukta. 2018. gadā, kā arī 2020. gadā tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Informāciju sagatavoja:
Finanšu ministrija

Dalīties