Latvijas Republikas Ministru kabinets
lv en ru
Ministru kabinets Ministru prezidents Valsts kanceleja Aktuāli Sabiedrības līdzdalība Valsts pārvaldes politika ES struktūrfondi
Ministru kabineta jaunumi
Virtuālā tūre
Ministru kabineta sastāvs
Ministru kabineta darbību reglamentējošie dokumenti
Ministru kabineta sēdes
Ministru kabineta komitejas sēdes
Valsts sekretāru sanāksmes
Tiesību aktu projekti
Politikas plānošanas dokumentu datu bāze
Tiešās pārvaldes iestāžu datu bāze
Pētījumu un publikāciju datu bāze
Ministru kabineta Apbalvošanas padome
Ministru kabineta vēsture
Caurlaižu pieteikšana Ministru kabinetā
Saziņa
Kontakti

Brīvības bulvāris 36
Rīga, LV - 1520
Tālrunis: 67082934, 67082800, 80000120
Fakss: 67280469
e-pasts: vk@mk.gov.lv

Rekvizīti

Reģ. Nr. 90000055313
Valsts Kase
LV70TREL2030004022000
TRELLV22

Ministru kabinets

print Nosūtīt
print Drukāt

Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara. Tā sastāvu un darbību nosaka Latvijas Republikas Satversme un Ministru kabineta iekārtas likums. Ministru kabinetu sastāda persona, kurai to uztic darīt Valsts Prezidents.

Ministru kabineta sastāvs

Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. Kā pilntiesīgu kabineta locekli Ministru prezidents var kabinetā aicināt vienu Ministru prezidenta biedru un vienu vai vairākus ministrus īpašiem uzdevumiem. Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministru kompetenci nosaka Ministru kabinets. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību.

Apstiprināšana, neuzticības izteikšana, atkāpšanās

Ministru kabinets savus pienākumu sāk pildīt pēc tam, kad to ir atbalstījusi Saeima uzticības balsojumā. Atsevišķiem ministriem un valsts ministriem, kurus Ministru prezidents amatos ieceļ vēlāk, nepieciešams īpašs Saeimas lēmums par uzticību.

Ja Saeima izsaka neuzticību Ministru prezidentam, tad ir jāatkāpjas visam Ministru kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad šim ministram jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona. Neuzticību visam Ministru kabinetam kopumā Saeima izsaka, pieņemot attiecīgu lēmumu vai noraidot Ministru kabineta sagatavoto un Saeimā iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu.

Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kuram tuvākajā sēdē par to jāinformē Saeima.

Ministru prezidents vai atsevišķi ministri, kuri atkāpušies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuriem ir izteikta neuzticība, turpina pildīt savus amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima lēmusi citādi un iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas šī amata pēcnācēji.

Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs atkāpjas, ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību. Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents uz laiku var pats uzņemties viņu pienākumus vai uzdot tos pildīt citiem ministriem. Ministru prezidents atkāpušos ministru vietā uzaicina citas personas. Uzaicinātās personas sāk pildīt ministra amatu tikai tad, kad ir saņemta Saeimas uzticība.

Ministru kabineta funkcijas un pilnvaras

Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Ministru kabinetam pieder likumu ierosināšanas tiesības un tiesības iecelt vai apstiprināt amatos daļu civildienesta ierēdņu. Ministru kabinets apspriež vai izlemj visus jautājumus, kas ir tā kompetencē saskaņā ar Satversmi un likumiem. Ministru kabinets var izdot normatīvus aktus - noteikumus šādos gadījumos:

1) ja likumā noteiktas īpašas pilnvaras jeb deleģējums Ministru kabinetam;
2) ja attiecīgais jautājums nav noregulēts ar likumu.

Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi nedrīkst būt pretrunā Satversmei un likumiem. Noteikumos jābūt norādei, uz kāda likuma pamata tie ir izdoti.

Ministru kabinets un atsevišķs ministrs var izdot sev padotajām institūcijām saistošas instrukcijas:

1) ja likums vai noteikumi Ministru kabinetu vai atsevišķu ministru tam īpaši pilnvaro;
2) ja attiecīgais jautājums ar likumu vai noteikumiem nav noregulēts.

Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs un ministri ir tiesīgi izdot rīkojumus likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos. Rīkojums ir individuāla rakstura administratīvs akts, kas attiecas uz atsevišķām valsts institūcijām un amatpersonām.

Aizvietošanas kārtība

Ministru prezidenta prombūtnes laikā vai gadījumos, ja viņš citu iemeslu dēļ nevar pildīt sava amata pienākumus, viņa vietu izpilda un Ministru kabineta sēdes vada tas Ministru kabineta loceklis, kuru Ministru prezidents iecēlis par savas vietas izpildītāju. Tas jādara zināms Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

Ministru prezidenta biedra vai ministra prombūtnes laikā vai gadījumos, ja viņš citu iemeslu dēļ nevar pildīt sava amata pienākumus, viņa vietu izpilda tas Ministru kabineta loceklis, kuru Ministru prezidents iecēlis par šīs vietas izpildītāju.

Lēmumu pieņemšana

Ministru kabinets pieņem lēmumus ar Ministru kabineta sēdē klātesošo locekļu balsu vairākumu. Ministru kabinets ir lemt tiesīgs, ja tā sēdē piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem.

Atpakaļ  Uz augšu  Uz sākumlapu 
Lietotāju ērtībai
Teksta versija Teksta versija
Lapas karte  
Paplašināta meklēšana
Jūlijs, 2014
30
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
 
Informācija pēdējo reizi atjaunota 29.07.2014
© Valsts kanceleja, 2006