|
Dienu pirms Latvijas dzimšanās dienas - 2011. gada 17. novembrī svinīgā ceremonijā Ministru kabinetā valdības vadītājs Valdis Dombrovskis un ministri pasniedza Ministru kabineta balvas 2011. gadā.
Augstāko valdības apbalvojumu, ko varētu dēvēt arī par Latvijas Nobela prēmiju, šogad saņēma piecas izcilas personības - Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, selekcionārs Jānis Rukšāns, kinorežisors Jānis Streičs, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikālorganiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs Edvards Liepiņš un Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
Sadarbībā ar Latvijas Institūtu tapis stāsts par katru no šiem spožākajiem Latvijas dēliem:
Pēc ilgas un izcilas universitātes profesora karjeras Savienotajās Valstīs, kur viņš aktīvi darbojās latviešu kopienā, Valters Nollendorfs pievērsās Latvijas Okupācijas muzejam, kur šobrīd ieņem valdes priekšsēdētāja amatu. Viņa gādībā muzejs ir kļuvis par vienu no populārākajiem valsts muzejiem, kas Latvijas ārvalstu viesiem māca mūsu vēsturi. Viņš ir strādājis, lai savāktu līdzekļus muzejam, vadījis muzeja rekonstrukcijas projektu, kā arī uzraudzījis muzeja turpmākās attīstības stratēģiju.
 Kopš 1996.gada Nollendorfs ir pavadījis vairākas augstu ārvalstu amatpersonu delegācijas pa Okupācijas muzeju, strādājis kopā ar vēstures skolotājiem un studentiem, rediģējis muzeja darbinieku zinātniskos rakstus, kā arī lasījis lekcijas par Latvijas vēsturi starptautiskās konferencēs visā Eiropā. Viņa nenogurstošie centieni skaidrot Latvijas vēsturi ir palīdzējuši mums gūt skaidrību par pagātni. Pateicoties viņa centieniem, pasaule zina, kas Latvija ir bijusi pēdējā gadsimta laikā. Nollendorfs ir palīdzējis saglābāt mūsu vēsturi dzīvu, lai mēs to nekad neaizmirstu.
Imants Lancmanis ir veltījis savu dzīvi un darbu Rundāles pilij, kur strādājis par muzeja direktoru kopš 1975.gada, taču ar šo 18.gs. pili viņš ir saistīts jau kopš 1964.gada. Gadu gaitā Lancmanis ir pūlējies atjaunot un restaurēt muzeju, pētīt tā vēsturi. Pēc izglītības būdams mākslas vēsturnieks Lancmanis ir saņēmis vairākus apbalvojumus un atzinības par saviem centieniem saglabāt Latvijas kultūru. Pateicoties viņa aizrautībai, pils izskatās tikpat skaista, kā 1730.gadā, kad tā pirmo reizi tika uzcelta kā Kurzemes hercoga vasaras rezidence.

Pateicoties Lancmaņa darbam, Rundāles pils - viens no Latvijas lielākajiem vēstures pieminekļiem, ir kļuvusi slavena visā pasaulē. Muzejs katru gadu piesaista tūkstošiem tūristu, un ir svinību vieta nozīmīgiem valsts svētkiem, kurus apmeklē augstas ārvalstu amatpersonas. Atjaunoto muzeju - cildenu arhitektūras skaistumu, atzinīgi vērtē mākslas mīļotāji, un tas ir nozīmīgs ieskats mūsu kopīgajā pagātnē.
Jānis Streičs ir neapšaubāmi visievērojamākais un ražīgākais Latvijas kinorežisors. Savā 40 gadu ilgajā karjerā viņš ir uzņēmis vairāk kā 20 godalgotas filmas. Gadu gaitā Streiča darbi ir gan atspoguļojuši, gan palīdzējuši veidot nācijas apziņu. Ainas un dialogi no viņa filmām ir kļuvuši par sarunvalodas sastāvdaļu, tiek regulāri citēti un nodoti no vienas paaudzes citai.

Visievērojamākās Streiča filmas – „Kapteiņa Enriko pulkstenis” (1967), klasiskais stāsts par lauku dzīvi „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), vēsturiskā drāma „Rūdolfa mantojums” (2010). Viņa 1992.gadā uzņemtā filma „Cilvēkbērns” ir pirmā un vienīgā filma, kas uzņemta latgaliešu dialektā. Papildus kinorežisora darbam Štreičs ir arī rakstnieks un gleznotājs. Viņam ir liela loma Letonikas jēdziena un nacionālās identitātes programmu veidošanā, kas uzsver mūsu nacionālās prioritātes kultūras jomā.
Edvards Liepiņš ir ķīmijas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikālorganiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors. Viņš ir arī Latvijā jaunas zinātniskās pētniecības jomas – magnētiskās rezonanses spektroskopijas pamatlicējs. Profesora Liepiņa vadībā Organiskās sintēzes institūta laboratorija veic pētījumus vairākās zinātnes jomās: sabiedrības veselība (biomedicīna un medikamenti), materiālu zinātnē un klīniskajā diagnostikā.

Profesora Liepiņa pētījumi palīdz mums labāk izprast procesus, ka ir svarīgi, lai uzturētu organismu dzīvības funkcijas. Savos pētījumos Liepiņš ir atklājis daudzus reakciju mehānismus un iegūto produktu struktūras. Tie ir būtiski ne tikai zinātnei, bet arī farmācijas ražotājiem visā pasaulē. Kopš 12 gadu vecuma Jāni Rukšānu ir fascinējuši ziedi. Šodien viņš ir pasaulē slavens sīpolpuķu eksperts. Viņam ir vairākas publikācijas, tostarp: „Krokusi: Pilnīga rokasgrāmata par vienreizējiem un apslēptiem dārgumiem: izmeklētāko sīpolpuķu atrašana un audzēšana”, ko angļu valodā publicēja Timber Press (ASV). Lai iegūtu plašās zināšanas, Rukšāns ir devies garās ekspedīcijās, sākot no Uzbekijas līdz pat Grieķijai, lai atklātu retus ziedus un jaunas šķirnes.
.jpg)
Rukšānam ir arī plaša sīpolpuķu kolekcija, kas ir viena no lielākajām kolekcijām pasaulē. Viņu kā lektoru aicina uzstāties konferencēs un semināros visā Eiropā, tādejādi nesot godu Latvijai un sekmējot starptautisko interesi par Latviju. Viņš ir arī radījis dažādus jaunus dekoratīvus ziedus, kuru skaistums iepriecē ikvienu. Rukšāns ir sarakstījis populāras grāmatas un akadēmiskus rakstus, lai pastāstītu par saviem atklājumiem, tādejādi nododot zināšanas nākamajām paaudzēm.
Fotogrāfijas no svinīgā pasākuma aplūkojamas šeit: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157628022307709/
|