07.07.2015
Zemkopības ministrija

Apstiprināta kārtība līdzdalībai pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecībā un uzturēšanā

Valdība otrdien, 7.jūlijā, apstiprināja kārtību, kādā risināmi jautājumi par pašvaldību un citu personu savstarpējiem norēķiniem koplietošanas meliorācijas sistēmu un pašvaldību nozīmes* koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā. Noteikumi nosaka, kādā veidā risināma koplietošanas meliorācijas sistēmu darbības apmaksa, ja tās atrodas divu vai vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā.

Būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas aprēķina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura zemes robežās atrodas meliorācijas sistēma, vai pēc savstarpējas vienošanās – kompetents sertificēts eksperts atbilstoši meliorācijas sistēmas sateces baseina laukumam un konkrētā zemes gabala platībai.

Izmaksu piekritību katram zemes īpašumam vai tiesiskajam valdījumam aprēķina proporcionāli katra zemes īpašuma vai tiesiskā valdījuma nosacītu izmaksu vienību attiecībai pret nosacītām kopējām izmaksu vienībām, izmantojot noteikumos ietvertās aprēķinu formulas.

Situācijās, ja zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir savstarpēji vienojušies par koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu sadali, tad šos noteikumus nepiemēro, izņemot gadījumus, ja viens no zemes īpašniekiem ir pašvaldība vai valsts.

Ja kāds zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura zemes robežās atrodas meliorācijas sistēma, atsakās no līdzdalības būvniecībā, ekspluatācijā vai uzturēšanā un nepiedalās izmaksu segšanā, tad citi zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, vai pašvaldība ir tiesīga nodrošināt attiecīgā objekta piespiedu sakārtošanu. Savukārt divas vai vairākas pašvaldības par veicamajiem darbiem un izdevumu segšanas kārtību vienojas savstarpēji.

Pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusu meliorācijas sistēma iegūst ar pašvaldību domes lēmumu. Pašvaldība var piedalīties pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, ja pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu ietekmē pali, vēja radīti ūdens uzplūdi teritorijās gar jūras krastu un upju grīvās, plūdu dēļ radusies meliorācijas sistēmas avārija vai avārijas draudi, hidrotehnisko būvju uzturēšana, kas neatbilst normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu un rada avārijas draudus, kā arī ūdensnoteku uzturēšana, kas neatbilst normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu un rada avārijas draudus.

Noteikumi „Meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķināšanas, sadales un norēķinu kārtība un kārtība, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī minēto izmaksu segšanā” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Vairāk informācijas par noteikumiem – Ministru kabineta mājaslapā.

* Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma ir tāda, kas nozīmīgi ietekmē ūdens režīmu pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajā apbūves teritorijā, lauksaimniecības un meža teritorijā un infrastruktūras objektos (ielās, ceļos, ūdenssaimniecības objektos, pašvaldības polderos).

 

Informāciju sagatavoja
Rūta Rudzīte
sabiedrisko attiecību speciāliste
Zemkopības ministrija
tālr.: 67027498
ruta.rudzite@zm.gov.lv       

Dalīties