Valsts kanceleja
Eiropadomē vienojas par breksitu, diskutē par daudzgadu budžetu un ES paplašināšanos

No 17. līdz 18. oktobrim Briselē tikās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi, lai diskutētu par tādiem aktuāliem jautājumiem kā breksitu, nākamā perioda daudzgadu budžetu, ES institucionālo ciklu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Albāniju un Maķedoniju, kā arī citiem ārpolitiskiem jautājumiem.

Eiropadomes sēdē dalībvalstu vadītāji atbalstīja panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās līgumu. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsver: “Vienošanās rada skaidrību iedzīvotājiem un pasargā arī Eiropas Savienības vienoto tirgu, kas ir būtiski mūsu uzņēmējiem. Šobrīd mums ir labs iznākums sliktā situācijā, tagad gaidīsim Lielbritānijas parlamenta lēmumu.” Ja Lielbritānijas parlamenta abas palātas apstiprina vienošanos, par to vēl jābalso Eiropas Parlamentam.

Dalībvalstu līderi uzklausīja jaunās Eiropas Komisijas darba prioritātes.

“Mēs sagaidām no jaunās Eiropas Komisijas augstu ambīciju līmeni Eiropas Savienības turpmākai attīstībai - tas attiecas gan uz daudzgadu budžetu nākamajam periodam, gan vienotā tirgus stiprināšanu un klimata politikas mērķu sasniegšanu. Būtiski, ka Eiropas Komisija var pēc iespējas drīzāk uzsākt darbu, strādājot pie kopējās attīstības,” uzsvēra Ministru prezidents.

Dalībvalstu līderi nolēma turpināt diskusijas par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Albāniju un Maķedoniju pirms nākamā gada maijā plānotā samita Zagrebā. Savukārt, pārrunājot situāciju Sīrijā, dalībvalstu līderi nosodīja Turcijas uzbrukumu ziemeļaustrumu Sīrijā un aicināja to izbeigt.

“Vēsture pierāda, ka militārā ceļā atrisināt konfliktus nav iespējams, Eiropas Savienība ar savu piemēru rāda, ka tikai dialoga ceļā varam panākt daudz vairāk,” uzsver K. Kariņš.

Eiropadomes sēdē dalībvalstu vadītāji diskutēja arī par nākamo ES daudzgadu budžetu. Ministru prezidents K. Kariņš atgādināja, ka Eiropai ir nepieciešams budžeta apjoms, kas nodrošina izaugsmi visās dalībvalstīs.

“Eiropas Komisijas piedāvātos 1,11 % no Eiropas Savienības dalībvalstu kopprodukta redzam kā sarunu sākumpunktu. Mums ir būtisks atbilstošs kohēzijas un lauksaimniecības fondu finansējums, īpaši ņemot vērā, ka šie fondi veicina inovāciju attīstību un klimata mērķu izpildi,” pauda Ministru prezidents.

Vizītes laikā K. Kariņš tikās ar nākamo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un pārrunāja ES dienaskārtības aktuālos jautājumus.

Tāpat Ministru prezidents sniedza intervijas virknei starptautisko mediju – “BBC World Service”, “Bloomberg Television”, “CNN International” un citiem.

 

Sandris Sabajevs
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tālr.: 67082865, mob. tālr.: 22087726
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv