12.03.2019
Ārlietu ministrija

Ministru kabinets izskata informatīvo ziņojumu par Latvijas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam izpildes gaitu

2019. gada 12. martā Ministru kabinetā ir izskatīts un apstiprināts Ārlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Latvijas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas starpposma novērtējumu. Informatīvais ziņojums sniedz pārskatu par paveikto no 2016. līdz 2018. gadam, kā arī identificē rekomendācijas sekmīgai pamatnostādņu izpildei to turpmākajā darbības periodā. 

Pamatnostādņu īstenošanā iesaistīts plašs valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju loks. Latvijas attīstības sadarbību veido ne tikai aktivitātes, kas finansētas no Ārlietu ministrijas pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības budžeta, bet arī citu valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju pasākumi, kas īstenoti neatkarīgi no Ārlietu ministrijas līdzekļiem. 

Pārskata periodā sasniegti vairāki būtiski rezultāti:
- Latvijas sniegtā attīstības sadarbība gūst pozitīvu partnervalstu novērtējumu; tai ir pozitīva ilgtermiņa ietekme uz partnervalstu ilgtspējīgu attīstību;
- ir palielinājusies publiskās pārvaldes iestāžu savstarpējā sadarbība projektu īstenošanā, kā arī starpsektoru sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kam ir ļoti būtiska loma Latvijas attīstības sadarbības politikā;
- turpina pieaugt Latvijas attīstības sadarbības projektos iesaistīto ekspertu zināšanas un profesionalitāte; 
- Latvija arvien vairāk iesaistās kopprojektos ar citiem donoriem, stiprinot Latvijas sniegtās attīstības sadarbības efektivitāti un redzamību un paverot plašākas iespējas piedalīties konkursos par dalību lielāka mēroga starptautisko donoru finansētos projektos.

Atbilstoši pamatnostādnēm pārskata periodā Latvija konsekventi ir turpinājusi sniegt atbalstu ES Austrumu partnerības reģiona valstīm, īpaši Ukrainai, Gruzijai, un Moldovai, kā arī Centrālāzijas valstīm, īpaši Uzbekistānai, Tadžikistānai, un Kirgizstānai. No Ārlietu ministrijas pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības budžeta 57% ir novirzīti ES Austrumu partnerības valstu atbalstam, 19% – Centrālāzijas valstīm, 15% – citām valstīm un teritorijām, savukārt 9% – pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstam, sabiedrības informēšanas aktivitātēm un attīstības (globālās) izglītības projektiem.

Kopš 2016. gada ar Ārlietu ministrijas divpusējā attīstības sadarbības budžeta atbalstu ir īstenoti 63 projekti, to vidū arī vairākgadu attīstības sadarbības projekti, kam piesaistīts citu donoru finansējums. Latvija ir turpinājusi strādāt savas ekspertīzes nišā – Ārlietu ministrijas finansējums galvenokārt novirzīts partnervalstu publiskās pārvaldes spēju stiprināšanai, uzņēmējdarbības attīstībai un eksportspējas sekmēšanai, kā arī decentralizācijas procesu atbalstam. 

Ārlietu ministrijas pārvaldītais divpusējās attīstības sadarbības budžets pārskata periodā ir bijis mazāks nekā pamatnostādnēs paredzētais, līdz ar to ietekmējot Latvijas iespējas izpildīt starptautiskās saistības, kā arī pilnvērtīgi izmantot Latvijas īstenotāju un attīstības sadarbības potenciālu kopumā. Turpmākajā pamatnostādņu darbības laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta attīstības sadarbības jomu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai, divpusējās attīstības sadarbības novērtēšanas sistēmas uzlabošanai, kā arī sabiedrības informēšanas aktivitātēm, lai sekmētu izpratni par attīstības sadarbības nozīmi un lomu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā.

Informatīvo ziņojumu var apskatīt šeit.
 
Preses kontaktiem:
Komunikācijas grupa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395
Tālrunis: (371) 67016 272; 
Fakss: (371) 67828 121
E-pasts: media@mfa.gov.lv 

Dalīties