07.07.2015
Valsts kanceleja

Ministru prezidentes uzruna Eiropas Parlamenta plenārsēdē par Latvijas prezidentūras Padomē paveikto

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja kungs!

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja kungs!

Godātie deputāti!

Godātie komisāri!

Vispirms vēlos pateikties priekšsēdētājam Šulca kungam par jaukajiem vārdiem.

Man ir liels gods pēc sešiem ļoti intensīva darba mēnešiem atgriezties Eiropas Parlamentā, lai pārrunātu Latvijas prezidentūras paveikto.

Aizvadītais periods ir bijis ļoti izaicinošs un dinamisks laiks Eiropai, kā arī liela atbildība un vienreizēja pieredze Latvijai.

Latvija izvirzīja trīs prioritātes – konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa.

Dzīve ienesa savas korekcijas. Teroristu uzbrukumi un humanitārā krīze pie Eiropas robežām prasīja nekavējošu Eiropas Savienības rīcību. Savukārt, šobrīd visu domas ir par Grieķiju.

Lai arī Latvijai ir bijis jāvada ES Padomes darbs krīžu, satricinājumu un neskaidrības apstākļos, varu būt lepna par savu valsti, kas ir veiksmīgi aizvadījusi savu pirmo prezidentūru pēc 10 gadu dalības Eiropas Savienībā. Mums ir izdevies īstenot savas stratēģiskās prioritātes.

Es vēlos īpaši atzīmēt, ka pilsoniskās sabiedrības iesaiste un sociālais dialogs caurvija mūsu prezidentūras aktivitātes.

Godātie deputāti!

Prezidentūras sagatavošanas posmā un tās norisē mēs uzturējām intensīvu dialogu ar Eiropas Parlamentu. Tas ir devis neatsveramu ieguldījumu veiksmīgai Latvijas prezidentūras norisei.

Es esmu pārliecināta, ka tikai institūcijām sadarbojoties un strādājot kopā, mēs Eiropas Savienībā varam sasniegt rezultātus, gūt panākumus un veicināt pilsoņu uzticību.

Latvijas prezidentūras vārdā vēlos pateikties Eiropas Parlamentam par lielisko sadarbību Latvijas prezidentūras laikā.

Labā un konstruktīvā sadarbība ir ļāvusi mums pragmatiski un efektīvi virzīt uz priekšu prioritāros jautājumus un ikdienas darbus, kā arī ļāvusi ātri reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem un krīzēm. 

Godātie deputāti!

Kopā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu mēs esam  apņēmīgi strādājuši pie tiesību aktiem. Mēs esam sasnieguši labu progresu daudzās jomās, panākuši būtiskas vienošanās un sasnieguši konkrētus rezultātus.

Šodien, atskatoties uz paveikto, vēlos izcelt būtiskākos prezidentūras sasniegumus. Sasniegumus, kas nodrošina ieguvumus ikvienam Eiropas iedzīvotājam.

Pirmkārt, Eiropas stratēģisko investīciju fonds

Mums izdevās rekordīsā laikā panākt vienošanos par Eiropas stratēģisko investīciju fondu. Jau šajā vasarā Fonds uzsāks darbu, veicinot investīciju piesaisti Eiropas ekonomikai. Vēlos pateikties Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai par intensīvo darbu pie šī Eiropai tik ļoti svarīgā jautājuma.

Otrkārt, Enerģētikas savienība

Esam likuši pamatu Eiropas Enerģētikas savienībai, kas vērsta uz ES enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu un kopīgu enerģētikas politiku Eiropas Savienībā.

Savā darbā mēs fokusējāmies uz nepieciešamību nodrošināt patērētājiem stabilas un pieņemamas enerģijas cenas, lielākas izvēles iespējas enerģijas tirgū un skaidrāku informāciju par enerģijas piegādātājiem.

 

Latvijas prezidentūra panāca būtisku lēmumu pieņemšanu Eiropas Enerģētikas savienības izveidē, veicinot pāreju uz zemas oglekļa intensitātes ekonomiku un tādējādi vairojot ES enerģētisko neatkarību.

Latvijas prezidentūra panāca vienošanos par ES saistību iesniegšanu klimata pārmaiņu samazināšanai pēc 2020.gada, nodrošinot savlaicīgu ES ieguldījumu Parīzes klimata konferences sagatavošanā.

Treškārt, Digitālais vienotais tirgus

Esam vienisprātis, ka mums ir jāiet roku rokā ar digitālo tehnoloģiju attīstību, lai spētu pielāgot sabiedrību digitālajam laikmetam.

Tāpēc esam vienojušies par darbībām, kas sekmēs digitālo risinājumu arvien plašāku izmantošanu uzņēmējdarbībā. Tie būs digitālo datu piekļuves un drošības aspekti, kā arī digitālo prasmju nodrošināšana.

Īpašu uzmanību Latvijas prezidentūra veltīja Eiropas digitālās ekonomikas potenciāla izmantošanai. Digitālā vienotā tirgus tālāka attīstīšana ir izšķiroši svarīga Eiropas Savienības konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanā.

Latvijas prezidentūra veltīja visas pūles, lai nodrošinātu Digitālā vienotā tirgus izveidei būtisko un reizē jūtīgo tiesību aktu virzību.

Esmu gandarīta par Padomē pieņemto Vispārējo pieeju par Datu aizsardzības regulas priekšlikumu, kas ļāva 24.jūnijā uzsākt sarunas ar Eiropas Parlamentu. Datu aizsardzība ir būtisks nosacījums sekmīgai vienotā digitālā tirgus attīstīšanai un iedzīvotāju pamattiesību aizsardzībai.

Prezidentūras pēdējās dienās panācām vienošanos par Telesakaru vienotā tirgus priekšlikumu, kas paredz viesabonēšanas piemaksu atcelšanu un nodrošina atvērta interneta pieeju. Šis nozīmīgais mūsu prezidentūras sasniegums būs ieguvums ikvienam iedzīvotājam, jo vienošanās paredz būtisku viesabonēšanas maksas samazināšanu jau no nākamā gada 30.aprīļa.

Tāpat ar Eiropas Parlamentu vienojāmies par vispārējiem principiem attiecībā uz Tīklu un informācijas drošības direktīvu. Ceru, ka pēc priekšlikuma tehniskās precizēšanas jau pavisam drīz mūsu rīcībā būs ietvars, kas nodrošinās labāku aizsardzību pret kiberuzbrukumiem.

Ceturtkārt, migrācija

Pēdējos mēnešos migrācija ir kļuvusi par vienu no visaktuālākajiem ES jautājumiem.

Izpildot Eiropadomes apstiprinātās vadlīnijas, Padome ir sasniegusi progresu, lai novērstu cilvēku bojāeju Vidusjūrā, apkarotu cilvēku kontrabandistu noziedzīgos tīklus, stiprinātu sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, kā arī lai palīdzētu ES dalībvalstīm, kuras izjūt vislielāko migrācijas spiedienu.

Migrācijas jautājums ir ļoti sarežģīts. Ilgtspējīgs risinājums ir iespējams tikai mērķtiecīgas, visaptverošas un sabalansētas pieejas ietvaros, kas sistemātiski tiek ieviesta soli pa solim.

Ļoti svarīgi nodrošināt, lai piedāvāto risinājumu atbalstītu visas ES dalībvalstis. Mums jārod līdzsvars starp solidaritāti un atbildību, kas ir būtiskas Eiropas Savienības migrācijas politikas sastāvdaļas.

Jānodrošina aizsardzība tiem, kam tā nepieciešama. Taču aizsardzības pasākumi paši par sevi nebūs pietiekoši. Tiem jāiet roku rokā ar efektīvu sistēmu nelikumīgu migrantu atgriešanai.

Piektkārt, drošība

Izaicinājumi drošības jomā ir likuši mums pārvērtēt izpratni gan par ES iekšējo, gan ārējo drošību. Latvijas prezidentūras laikā Padome ir daudz paveikusi, stiprinot ES iekšējo drošību.

Jūnijā ES iekšlietu ministri apstiprināja atjaunoto ES Iekšējās drošības stratēģiju. Tā kā prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem izvirza cīņu pret terorismu un radikalizāciju, organizēto noziedzību un kibernoziegumiem, kā arī vērš uzmanību uz jaunajiem drošības izaicinājumiem, ar ko saskaramies, tajā skaitā hibrīdajiem draudiem.

Pēdējo nedēļu notikumi vēlreiz atgādināja par terorisma draudiem, ar kuriem nākas saskarties Eiropas Savienībai.

Gribu atgādināt, ka esam turējuši savu solījumu Padomē vienoties par Datu aizsardzības pakotni.

Ceram, ka līdz šā gada beigām izdosies panākt vienošanos par Eiropas Savienības Pasažieru datu reģistru.

Augsti novērtēju Augstās pārstāves, Komisijas viceprezidentes uzsākto ES drošības stratēģijas pārskatu.

Sestkārt, Austrumu partnerība

Esam gandarīti, ka Rīgas samits apliecināja stabilas ES attiecības ar Austrumu partnerības valstīm.

Tajā pašā laikā, ņemot vērā diferencētas pieejas attīstību, turpmākajā Austrumu Partnerības attīstības posmā svarīgs uzdevums būs saglabāt Austrumu partnerības vienotību.

Kopā ar Eiropas Parlamentu Latvijas prezidentūrai izdevās panākt vienošanos par makro-finansiālo atbalstu Ukrainai.

Esam gandarīti, ka ES ir saglabājusi vienotību Krievijas jautājumā, atkārtoti uzsverot, cik būtiski ir pildīt Minskas vienošanās saistības.

Vēlos arī atzīmēt, ka mūsu prezidentūras laikā Centrālāzija ir atgriezusies aktīvajā Eiropas Savienības dienaskārtībā. Eiropas Savienībai nevajadzētu par zemu novērtēt šī reģiona nozīmi.

Septītkārt, Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerība

Ekonomiskās izaugsmes veicināšanā būtiska nozīmē ir arī ārējai tirdzniecībai un investīciju piesaistei. Tādēļ uzskatu, ka ļoti svarīga ir savlaicīga ES un ASV sarunu pabeigšana par visaptverošu un savstarpēji izdevīgu Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumu, par kuru Jūs diskutēsiet jau pavisam drīz. Ceram uz Eiropas Parlamenta atbalstu līguma noslēgšanas procesā, jo transatlantiskajai partnerībai ir ne tikai ekonomiska, bet arī liela ģeopolitiska nozīme.

Godātie deputāti!

Kopā ar Eiropas Parlamentu esam ļoti daudz strādājuši arī pie citām Eiropas konkurētspējai, izaugsmei un nodarbinātībai svarīgām likumdošanas iniciatīvām. 

Esam gandarīti, ka nodarbinātības veicināšanā akcentējām jautājumus, kuriem ekonomikas un finanšu krīzes ietekmē bija pievērsta mazāka uzmanība, proti, darba vietu ilgtspēja un kvalitāte, ienākumu pietiekamība, karjeras iespējas, droša pāreja no vienas darba vietas uz citu.

Šeit īpaši vēlos pieminēt Jauniešu nodarbinātības veicināšanu. Mēs esam panākuši vienošanos, lai paātrinātu ES finansējuma piešķiršanu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai. Jau šogad iniciatīvai būs pieejams viens miljards eiro, lai katru gadu tiktu sniegts atbalsts līdz 650 000 jauniešiem.

Vēlos pieminēt jaunos noteikumus, kas veicinās Eiropas dzelzceļu savietojamību un drošību, no kā ieguvēji būs gan pasažieri, gan nozare.

Inovācijas veicinās un aizsargās arī panāktā vienošanās par preču zīmju sistēmas reformu. Jaunie noteikumi kompleksiem ceļojumiem nodrošinās labāku patērētāju tiesību aizsardzību un skaidrākus nosacījumus tūroperatoriem.

Tāpat panāktās vienošanās lauksaimniecības, veselības un citās jomās ļaus veicināt Eiropas konkurētspēju un eiropiešu labklājību.

Priecājos, ka 25.jūnijā Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija un Padome uzsāka sarunas par jaunu institūciju nolīgumu. Šī ir unikāla iespēja Eiropas Savienības institūcijām pilnveidot lēmumu pieņemšanas procesu. Eiropas pilsoņi sagaida efektīvu un labi funkcionējošu Eiropas Savienību, un mūsu kopējais pienākums ir to nodrošināt. 

Godātie deputāti!

Latvijas prezidentūra ir mērķtiecīgi un efektīvi strādājusi, lai veidotu konkurētspējīgu, digitālu, iesaistītu un drošu Eiropu.

Mēs strādājām kopā ar Jums, Martin un Eiropas Parlamenta deputāti, kā arī ciešā sadarbībā ar Komisiju un Žanu Klodu.

Es ceru, ka mūsu pragmatisms ir palīdzējis likt stabilus pamatus jautājumu veiksmīgai virzīšanai nākamo prezidentūru laikā.

Ar labi padarīta darba sajūtu, Latvija ir nodevusi Padomes vadīšanu Luksemburgai. Es vēlu viņiem veiksmi un izdošanos.

Mēs dzīvojam aizvien dinamiskākā un savstarpēji sasaistītākā pasaulē. Arī turpmāk tā radīs aizvien jaunas iespējas un izaicinājumus.

Tādēļ tikai apņēmīgi un mērķtiecīgi strādājot mums kopā Eiropas pilsoņu labā Eiropas Savienība būs veiksmīga.

Paldies par uzmanību!

Dalīties