2024. gada 4. martā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD publicēja pirmo ziņojumu par dalībvalstu situāciju informatīvās telpas drošības jomā, kurā izklāstīta valstu politika, kā risināt globālo dezinformācijas problēmu. Latvija ziņojumā daudzos aspektos ir minēta kā pozitīvs piemērs informācijas drošības veicināšanā.
Tā kā aptuveni puse pasaules iedzīvotāju gatavojas balsot vēlēšanās 2024. gadā, jaunākajā OECD ziņojumā sniegts novērtējums, kā valstis uzlabo pārvaldību, lai sekmētu uzticamas informācijas vidi, par prioritāti nosakot vārda brīvību un cilvēktiesības. Demokrātiskām valstīm ir jāaizstāv daudzveidīga un kvalitatīva informācijas telpa, kas atbalsta uzskatu un vārda brīvību, kā arī politika, ko var izmantot, lai palielinātu tiešsaistes platformu atbildību un pārredzamību.
Ziņojumā vēstīts, ka dažas valstis, īpaši pēdējos gados, ir izstrādājušas stratēģijas, kurās īpaša uzmanība pievērsta dezinformācijas apkarošanai un informācijas integritātes stiprināšanai. Tomēr OECD dati liecina, ka tikai deviņas valstis (Austrālija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Portugāle, Spānija, Nīderlande, Itālija un Amerikas Savienotās valstis) ir izstrādājušas stratēģisku dokumentu, kurā noteikts, kā vērsties pret dezinformāciju un stiprināt informācijas integritāti valsts iekšienē. Latvija ir šo valstu vidū ar 2023. gada janvārī Ministru kabinetā apstiprināto dokumentu Valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koncepcija 2023.–2027. gadam | Ministru kabinets (mk.gov.lv)
OECD valstis arī sagatavo rokasgrāmatas un ceļvežus par dezinformācijas un tās draudu izpratni. Tās tiek izplatītas valstu oficiālajās tīmekļa vietnēs un drukātā formātā, lai ar tām varētu iepazīties skolas un publiskās bibliotēkas. Piemēram, 2022. gadā Latvijas Valsts kanceleja publicēja digitālu izdevumu "Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties".
Kas attiecas uz koordinācijas mehānismiem starp valsts institūcijām, saņemtās atbildes no OECD dalībvalstīm un pieejamie publiskie resursi liecina, ka valstis kopumā ir izstrādājušas tiesisko regulējumu, kas definē noteikumus, pēc kuriem šie mehānismi var darboties. Juridiskie noteikumi ir īpaši svarīgi, lai izskaidrotu koordinācijas mehānisma darbību, lai noteiktu iekšējās kontroles un ziņošanas procedūras attiecībā uz mehānismu, kā arī lai mazinātu risku, ka valsts noteiktie pasākumi varētu tikt ļaunprātīgi izmantoti. Šajā nolūkā 2023. gada maijā Latvija apstiprināja Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupas nolikumu. Dokuments ietver juridiski saistošus pienākumus, kā arī nosaka, ka Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments ir atbildīgā struktūra.
Valstu starptautiskās saistības aizsargāt un veicināt informācijas drošību un integritāti tiešsaistē definē globālā Deklarācija par informācijas integritāti tiešsaistē, kas tika pieņemta 2023. gada septembrī un kuru parakstīja 34 valstis. Tajā arī izteiktas cerības, ka privātais sektors un tiešsaistes platformas izmantos uzņēmējdarbības praksi, kas veicina veselīgu informācijas ekosistēmu tiešsaistē. Līdzās citām valstīm deklarāciju ir apstiprinājusi arī Latvija.
Kopumā ziņojumā ir aprakstīti dažādi riski, piemēram, dezinformācijas izplatīšanās vēlēšanu laikā, ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanās kampaņas, kā arī mākslīgā intelekta ietekme. Balstoties uz 23 OECD valstu apsekojumu, ziņojumā ir iekļauti gadījumu pētījumi un sniegti ieteikumi, kā rīkoties, lai valdībām šajā jomā būtu pozitīva, bet ne uzbāzīga loma. Ziņojumā arī atklāts, ka valstu stratēģijas cīņai ar dezinformāciju joprojām 2024. gadā ir drīzāk izņēmums, nevis likumsakarība vai ierasta prakse.
Ziņojumā, kas ir kļuvis par būtisku OECD iniciatīvas "Demokrātijas stiprināšana" pīlāru, ir izklāstīts politikas ietvars informācijas integritātes stiprināšanai trīs jomās:
- uzlabot informācijas avotu pārredzamību un atbildību, tostarp izmantojot daudzveidīgu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu nozari, kā arī labāk funkcionējošas tiešsaistes platformas;
- stiprināt sabiedrības medijpratību un kritiskās domāšanas prasmes, lai iedzīvotāji spētu atpazīt un ierobežot dezinformācijas izplatību;
- stiprināt stratēģisko koordināciju, apmācību un tehnoloģisko infrastruktūru valdībās, kā arī savstarpēju mācīšanos un sadarbību starp valdībām, lai vērstos pret dezinformāciju.
Vairāk par OECD ziņojumu var lasīt preses relīzē “Lai cīnītos pret dezinformāciju un uzlabotu tiešsaistes platformu pārredzamību, nepieciešama aktīva rīcība, atzīst OECD”.