Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs* saņemts 41 iesniegums, kas noformēts kā trauksmes celšanas ziņojums. Izvērtējot to saturu, par trauksmes celšanas ziņojumiem atzīti 14 un ar tiem kompetentās institūcijas turpinās strādāt pēc būtības.
Jomas, par kurām iedzīvotāji ir cēluši trauksmi maijā, ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, darbinieku fiktīva nodarbināšana, korupcija, krāpšana, darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi un pārkāpumi publisko iepirkumu jomā.
Aptaujātās iestādes norāda, ka iedzīvotāji aktīvi sazinās ar to kontaktpersonām, lai uzzinātu vairāk par trauksmes celšanu. Piemēram, Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunkts mēneša laikā klātienē konsultējis 6 personas un 64 personām sniedzis konsultācijas elektroniski vai sazvanoties.
Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunktā kopumā pozitīvi vērtē likuma darbības pirmo mēnesi, jo iedzīvotāji ir izrādījuši vēlmi cīnīties pret dažādiem pārkāpumiem. Tomēr daļa iedzīvotāju vēl nav pilnībā izpratuši Trauksmes celšanas likuma būtību, jo tiek ziņots arī par personīgo interešu aizskārumu, par pārkāpumiem, kas nav novēroti darbā un neskar plašas sabiedrības intereses, par pārkāpumiem, kas jau tiek izmeklēti, kā arī par iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem informācija vienlaikus tiek sniegta publiskajā telpā. Tāpēc Valsts kanceleja līdz pat septembrim turpinās skaidrot trauksmes celšanas aspektus kampaņā “Redzi. Dzirdi. Runā.”.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis uzsver: “Mēs aicinām iedzīvotājus sniegt iespējami konkrētas un skaidras ziņas un nebaidīties norādīt kontaktinformāciju, lai gadījumā, ja iesniegums tiek atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, varam sazināties ar ziņojuma autoru un nodrošināt likumā noteikto aizsardzību. Ar faktiem un dokumentiem pamatota informācija visātrāk ļauj saprast, kura iestāde var reaģēt un kāda veida problēma būtu novēršama.”
Valsts kanceleja atgādina, ka trauksmi ceļ par savā darba vidē novērotiem pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm. Trauksmes celšanas likuma mērķis ir aizsargāt personu no represijām, kas var rasties trauksmes celšanas dēļ. Par to, kas ir trauksmes celšana, kur un kādā veidā var celt trauksmi, kā arī kontaktpersonu trauksmes celšanas jautājumos kontakti un informācija par aizsardzības garantijām atrodama tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv.
Trauksmes cēlēju kontaktpunkts plašāku informāciju par trauksmes celšanu publiskajā un privātajā sektorā apkopos un publicēs šī gada nogalē.
Zane Ozola Komunikācijas departamenta konsultante Tālr.: 67082902 E-pasts: zane.ozola@mk.gov.lv* Informācija apkopota no Trauksmes celšanas kontaktpunkta Valsts kancelejā un arī no tām valsts pārvaldes iestādēm, kuras atbildīgas par tām īpaši svarīgajām jomām, kas minētas Trauksmes celšanas likuma 3.pantā: Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts policija, Valsts kontrole, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Iekšējais drošības dienests, Konkurences padome, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Ģenerālprokuratūra, Valsts darba inspekcija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Tiesībsarga birojs, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts robežsardze, Veselības inspekcija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Būvniecības valsts kontroles birojs, Iepirkumu uzraudzības birojs, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts meža dienests.