Inese Lībiņa-Egnere

Inese Lībiņa-Egnere

Tieslietu ministre
Inese.Libina-Egnere [at] tm.gov.lv

 

  • IZGLĪTĪBA
    • 2003.05.–2007.03. – Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, Tiesību doktora zinātniskais grāds (Dr. iur.)
    • 2001.10.–2002.09. – Alberta-Ludviga-Universitātes Juridiskā fakultāte (Albert-Ludwig-Universität), Freiburga i. Br. (Vācija), LL.M. - (Legum Magister) grāds iegūts ar izcilību – Summa Cum Laude.
    • 1996.09.–2001.06. – Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, jurista kvalifikācija
  • DARBA PIEREDZE
    • 2022.14.12. līdz šim brīdim Latvijas Republikas tieslietu ministre
    • 2022. 01.11.–2022.13.12. – Latvijas Republikas Saeima, 14. Saeimas deputāte, Frakcija Jaunā Vienotība, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedre, Ilgtspējīgas attīstības komisijas locekle
    • 09.2004. - līdz šim brīdim - Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, Civiltiesisko zinātņu katedra, docente,
    • 2018.11.–2022.11. – Latvijas Republikas Saeima, 13. Saeimas deputāte, Frakcija Jaunā Vienotība, Saeimas priekšsēdētājas biedre, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedre, Juridiskās komisijas locekle, Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja, Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja
    • 2014.11.–2018.11. Latvijas Republikas Saeima, 12. Saeimas deputāte, Frakcija Jaunā Vienotība, Saeimas priekšsēdētājas biedre, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājaJuridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja
    • 2011.11.–2014. 11. – Latvijas Republikas Saeima, 11. Saeimas deputāte, Saeimas priekšsēdētājas biedre, Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācija vadītāja
    • 2007.07.–2011.07. – Valsts prezidenta kanceleja, Valsts prezidenta juridiskā padomniece
    • 2002.11.–2007.07.Zvērinātu advokātu birojs “Liepa, Skopiņa /BORENIUS”, zvērināta advokāte (darbība apturēta saistībā ar Saeimas deputātes pienākumu pildīšanu uz pilnvaru laiku)
    • 1999.01.–2001.10. Latvijas Republikas Satversmes tiesa, Satversmes tiesas tiesneša palīdze
  • ZINĀTNISKIE DARBI, MONOGRĀFIJAS, PUBLIKĀCIJAS
    • Doktora disertācija
      • “Personības tiesību aizsardzība un civiltiesiskā atbildība to aizskāruma gadījumā”, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte sadarbībā ar Kopenhāgenas Biznesa Augstskolu, Dānija, 2007. gads.
         
    • Monogrāfijas
      • Lībiņa-Egnere I. Satversmes 16. panta komentārs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020.
      • Lībiņa-Egnere I. Satversmes 17. panta komentārs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020.
      • Kārkliņa A., Lībiņa-Egnere I. Satversmes 52. panta komentārs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. III nodaļa. Valsts prezidents. IV nodaļa. Ministru kabinets. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017.
      • Danovskis E., Lībiņa-Egnere I., Ruķers M. Satversmes 96. panta komentārs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 237.–266. lpp. (a.l.)
         
    • Publikācijas
      • Lībiņa-Egnere I., Rodiņa A.. E-Saeima, one of the first parliaments in the world ready to work in fully remote mode. The impact of the health crisis on the functioning of Parliaments in Europe. Paris: Robert Schuman Foundation, 2020, p. 60–70.
      • Property Rights, Expropriation of Real Estate for Public Needs, and Balancing of the Mortgage Creditor’s and Real Estate Owner’s Interests in the Process of Expropriation. Collection of Research Papers in Conjunction with the 6th International Scientific Conference of the Faculty of Law of the University of Latvia: Constitutional Values in Contemporary Legal Space II. University of Latvia, 2017
      • Lībiņa-Egnere I., Zīle K., Damane L. Family and Inheritance Law. The Law of the Baltic States. Editors: Kerikmäe, T., Joamets, K., Pleps, J., Rodiņa, A., Berkmanas, T., Gruodytė, E. (Eds.). Springer International Publishing, 2017.
      • Informal Relationships. National Report: Latvia. Commission on European Family Law:  European Family Law in Action. Volume V: Informal Relationships. Edited by Katharina Boele-Woelki, Charlotte Mol, Emma van Gelder (eds). Intersentia, 2015.
      • Nākotnes pilnvarojums - jauna iespēja un izaicinājums. Tiesību efektīvas piemērošanas problemātika: Latvijas Universitātes 72. zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2014. 137.–146. lpp.
      • Valsts pienākums paredzēt nacionālajos tiesību aktos tādu rīcībspējas ierobežošanas regulējumu, kas atbilst tās starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā. Tiesību interpretācija un tiesību jaunrade – rast pareizo līdzsvaru. LU 71.zinātniskās konferences rakstu krājums. LU Akadēmiskais apgāds, 2013. 24.–29. lpp.
      • Personības privātuma tiesību attīstība tiesību tālākveidošanā. Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. 2007. gada starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. 2012. 249.–254. lpp.
      • The further development of personal privacy law. Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. 20 07. gada starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. 2012. 255.–261.lpp.
      • “Publiskošanas” pamatpazīmes: lietotāja izraudzītai mērķauditorijai, personām vispārīgi un nolūkā gūt peļņu. Bilance. Nr. 15/16 (291/292) 8.2012. 28.–30. lpp.
      • The perspective of the privacy rights in Latvia. Developing the Rule of Law in Latvia. Reflections in the  Fields of Legal History, Legal Philosophy and Legal Sociology. Sonderpunkt Wissenschaftsverlag, München, 2008.
      • Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas un Vācijas Federālās Augstākās tiesas judikatūras loma privātās dzīves tiesiskā regulējuma attīstībā Vācijas civiltiesībās. Likums un tiesības, 2004, 6. sēj., nr. 12 (64).
  • VALODU ZINĀŠANAS
    • Latviešu – dzimtā
    • Vācu, angļu, krievu valoda – brīvi