Nacionālās attīstības padome ir 2014. gada 24. janvārī Ministru prezidenta izveidota koleģiāla koordinējoša institūcija, kas nodrošina valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un novērtēšanu, kā arī rosina strukturālās reformas valsts pārvaldē, lai veicinātu attīstības plānošanas sasaisti ar finanšu plānošanu un valsts un pašvaldību institūciju pieņemto lēmumu savstarpējo saskaņotību. 

Padomes dienaskārtībā ietilpst dažādi ar valsts ilgtermiņa attīstību un politikas plānošanu saistīti jautājumi, t.sk. valdības deklarācijas un valdības rīcības plāna īstenošanas uzraudzība, valdības budžeta prioritāšu vērtēšana, nozīmīgāko reformu plānošana, īstenošanas uzraudzība un novērtēšana, kā arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanas uzraudzība un novērtēšana.

13. februārī Ministru prezidents K. Kariņš sasauc Nacionālās attīstības padomes sēdi, lai izskatītu PKC vadībā sagatavoto Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. -  2027. gadam (NAP2027) un NAP2027 īstenošanai paredzēto indikatīvo investīciju pasākumu kopumu, un lemtu par NAP2027 tālāko virzību. Vairāk: Nacionālās attīstības padome | Pārresoru koordinācijas centrs (pkc.gov.lv)

26. septembrī Ministru prezidents K. Kariņš sasauc Nacionālās attīstības padomes sēdi, lai izskatītu PKC vadībā sagatavoto Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027) 1. redakcijas projektu. Vairāk: Nacionālās attīstības padome | Pārresoru koordinācijas centrs (pkc.gov.lv)

18. aprīlī Ministru prezidents K. Kariņš sasauc Nacionālās attīstības padomes sēdi, lai pārrunātu Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027) tālāko izstrādi. Visa informācija par NAP2027 atrodama PKC tīmekļvietnē.

NAP2027 sasaiste ar Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (Latvija 2030) un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem

4. oktobrī Ministru prezidents Māris Kučinskis organizē Nacionālās attīstības padomes sēdi, lai uzsāktu visaptverošas diskusijas par valsts attīstības mērķiem un prioritātēm nākamajā plānošanas periodā. Padomes dalībnieki ir aicināti izvērtēt Ministru prezidenta biroja un Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027) izstrādes piedāvājumu.

Prezentācija - NAP2027 izstrādes piedāvājums

Sī gada 1. decembrī Ministru prezidents Māris Kučinskis organizē Nacionālās attīstības padomes (padome) sēdi, kurā tās dalībnieki diskutēs par valsts konkurētspējas paaugstināšanu, uzklausot Pārresoru koordinācijas centra (PKC) ziņojumu par Latvijas konkurētspējas novērtējuma analīzi un uzsākot diskusiju par Latvijas attīstībai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai izšķirošu jomu – nodokļu politikas stabilitāti un ilgtspēju.

Finanšu ministrijas prezentācija par sasniegto progresu Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādē un vidēja termiņa stratēģiskām izvēlēm

Ministru prezidente L.Straujuma sasauc nākamo Nacionālās attīstības padomes sēdi š.g. 8.oktobrī no plkst.10.00 līdz plkst. 12.00. Nacionālās attīstības padomes sēdē tiks skatīti problēmjautājumi, kas saistīti ar pašvaldību darbības ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību sadarbību.

14. augusta sēdē padome uzklausīja Tieslietu ministra ziņojumu par uzņēmējdarbības vides attīstības problēmjautājumiem, kas saistīti ar tieslietu sistēmas darbību, un pārrunāja iespējamos risinājumus to uzlabošanai. Tieslietu ministrs informēja par būtiskākajām uzsāktajām reformām tiesu sistēmā, izceļot tiesu teritoriālo reformu, maksātnespējas procesa administratoru pārraudzību un tiesu specializāciju, kā arī darbu pie vairākām uzņēmējdarbības vides reformām, kas stāsies spēkā ar 2016. gadu.

Ziņojumu papildināja Ekonomikas ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIP) un Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) identificētie problēmjautājumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu un attīstību, kā arī sekmīgu investīciju piesaisti.

Sēdes noslēgumā Latvijas Pašvaldību savienība aizsāka diskusiju par proporcionalitātes principa ievērošanu Latvijas likumdošanā (valsts un pašvaldību attiecībās), padomes dalībniekiem vienojoties, ka nākamajā sēdē tiks turpināta detalizēta pašvaldību un biznesa, kā arī pašvaldību un valsts pārvaldes savstarpējās mijiedarbības izvērtēšana, lai sekmētu pašvaldību, valsts pārvaldes un uzņēmēju efektīvāku sadarbību.

Darba kārtība
Protokols
Tieslietu ministrijas prezentācija par uzņēmējdarbības vides attīstības problēmjautājumiem, kas saistīti ar tieslietu sistēmas darbību
Latvijas Pašvaldību savienības prezentācija par proporcionalitātes principa neievērošanu Latvijas likumos
Ekonomikas ministrijas apkopotie problēmjautājumi, kas saistīti ar tieslietu sistēmas darbību

4. jūnijā padome diskutēja par uzņēmējdarbības vides attīstības iespējām un pašreiz identificētajiem riskiem turpmākai valsts ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai, kā arī vienojās par turpmāko padomes darba kārtību, to virzot uz valsts konkurētspējas celšanu un iedzīvotāju labklājības sekmēšanu caur tautsaimniecības izaugsmi un uzņēmumu eksportspējas un produktivitātes sistemātisku un ilgtspējīgu kāpināšanu.

Sēdes laikā Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks ziņoja par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) prioritātes „Tautsaimniecības izaugsme” īstenošanu atbilstoši aktuālajiem datiem un to analīzei.

Finanšu ministrija informēja klātesošos par jaunā - 2014.-2020. gada - plānošanas perioda ES fondu līdzekļu izlietojuma plānu, Ekonomikas ministrija sniedza ieskatu uzņēmējdarbības attīstības instrumentos un plānotajās investīcijās vidēja termiņa perspektīvā, savukārt Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepazīstināja klātesošos ar LTRK biedru redzējumu par uzņēmējdarbības vides attīstību un investīciju piesaistīšanas iespējām, plānojot publiskā finansējuma ieguldījumus uzņēmumu eksportspējas un produktivitātes paaugstināšanā un veicinot valsts starptautisko konkurētspēju ar dažādu mehānismu palīdzību, vienlaikus aicinot valdību sekmēt jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā caur dažādu motivējošu programmu atbalstu.

Padome vienojās turpmākajās sēdēs izvērtēt konkrētas jomas, kas jāuzlabo, lai sasniegtu valsts attīstības mērķus, kas noteikti NAP2020. Nākamajā sēdē paredzēts vērtēt tieslietu sistēmas būtiskākās nepilnības, kas ietekmē valsts konkurētspējas rādītājus, un piedāvāt konkrētus risinājumus šajos problēmjautājumos.

Darba kārtība
Protokols
PKC prezentācija par NAP2020 prioritātes tautas saimniecības izaugsme īstenošanu
Finanšu ministrijas prezentācija par 2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondu līdzekļu izlietojuma plānu
Ekonomikas ministrijas prezentācija par uzņēmējdarbības attīstības instrumentiem un plānotajām investīcijām vidējā termiņā
LTRK prezentācija par tautsaimniecības izaugsmi caur uzņēmumu eksportspējas un produktivitātes paaugstināšanu

Pirmajā Nacionālās attīstības padomes sēdē diskutē, kā sasniegt ekonomikas izrāvienu

Sēdes laikā Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) iepazīstināja padomes dalībniekus ar NAP2020 īstenošanu un ar to saistītajām aktualitātēm, sniedzot padziļinātu analīzi par vienu no trim NAP2020 stratēģiskajiem rādītājiem – dabiskais pieaugums jeb „Tautas ataudze”. Vienlaikus uz nākamo sēdi PKC tika lūgts sagatvot kvalitatīvu analīzi arī par vienu no valsts attīstības vidēja termiņa prioritātēm – Tautsaimniecības izaugsme, izvērtējot tajā iekļauto sasniedzamo rādītāju virzību pretim NAP2020 noteiktajiem valsts attīstības mērķiem līdz 2020. gadam.

Finanšu ministrija iepazīstināja padomes pārstāvjus ar 2016.– 2018. gada budžeta veidošanas plānu, informējot klātesošos arī par Eiropas strukturālo un investīciju fondu plānošanu jaunajā plānošanas periodā 2014.–2020.  gadam, salīdzinot to ar iepriekšējā perioda investīciju no Eiropas Savienības fondiem izlietojumu.

Padomes dalībnieki vienojās par nākamās sēdes provizorisko darba kārtību, iekļaujot izskatīšanai tādus jautājumus kā: Tautsaimniecības izaugsmes rādītāju prognozes un to virzība pretim valsts attīstības mērķiem, Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļu efektīvs izlietojums Latvijas ekonomikā, kā arī NAP2020 noteiktā virsmērķa „ekonomikas izrāviens” sasniegšana ar produktivitātes veicināšanas instrumentiem.

Darba kārtība
Protokols
PKC prezentācija par padomes darba organizāciju un NAP2020 īstenošanu un ar to saistītām aktualitātēm
Finanšu ministrijas prezentācija par 2016.-2018. gada budžeta ietvara sagatavošanu par 2016.-2018. gada budžeta ietvara sagatavošanu

Nacionālās attīstības padomes sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja.