Latvijas pievienošanās NATO un ES 2004. gadā bija izšķirošs solis mūsu valsts vēsturē. Tas iezīmēja jaunu Latvijas attīstības posmu, kas nostiprināja valsts drošību un vienlaikus pavēra ceļu uz ekonomikas, izglītības un personīgās izaugsmes iespējām.
Šogad aprit 20 gadi, kopš Latvija kļuva par NATO un ES dalībvalsti. Gan iestāšanās procesā, gan aktīvas dalībvalsts statusā Latvijas sabiedrībā par jaunajām idejām un pārmaiņām ir raisījušās daudzveidīgas diskusijas un to laikā izauguši arī dažādi mīti.
Valsts kanceleja sadarbībā ar karikatūristu Gati Šļūku aicina ar smaidu paraudzīties uz desmit mītiem, stereotipiem un maldīgiem uzskatiem par ES un NATO un kritiski novērtēt arī savu pārliecību.
Mūsu kopīgais darbs, rūpējoties par Latvijas izaugsmi un cilvēku interesēm, turpinās, tāpēc aicinām arī jūs turpmākajās diskusijās iesaistīties ar smaidu un veselīgi kritisku skatu.
Mīti par NATO
Atspēkojums
NATO sniegtā palīdzība Ukrainai ir reakcija uz Krievijas uzsākto pilna apmēra karu Ukrainā un ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
2022. gada februārī Krievija uzsāka neprovocētu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tas ir Krievijas karš pret Ukrainas neatkarību un valstiskuma pastāvēšanu. Šo konfliktu starptautiskā sabiedrība, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācija, plaši nosodījusi kā starptautisko tiesību pārkāpumu.
NATO dalībvalstis sniedz atbalstu Ukrainai, lai pasargātu tās iedzīvotājus no Krievijas agresijas un stiprinātu aizsardzības spējas. NATO alianse nav tieši iesaistīta kaujas operācijās Ukrainā.
Agresijas apturēšana un neatkarīgas valsts aizsardzības spēju stiprināšana ir būtiski pasākumi miera atjaunošanai. Palīdzēt valstij aizstāvēt sevi nozīmē atbalstīt tās suverēnās tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar starptautisko tiesību normām un principiem.
Atbalsts Ukrainai nepaildzina karu, bet gan palīdz Ukrainai aizsargāt savu neatkarību, glābt iedzīvotājus no okupācijas, padzīt Krievijas karaspēku un uzvarēt karu.
Apgalvojums, ka NATO sniegtā palīdzība Ukrainai tikai paildzina karu, ir nepatiess un neatbilst realitātei. Tas ir mīts.
Atspēkojums
NATO ir atvērta jaunām dalībvalstīm kopš tās dibināšanas 1949. gadā, un tas nekad nav mainījies. Šī atvērto durvju politika ir nostiprināta Ziemeļatlantijas organizācijas dibināšanas līguma 10. pantā. Lēmumam par jaunas valsts uzņemšanu aliansē ir nepieciešama visu jau esošo NATO dalībvalstu piekrišana.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma un Aukstā kara beigām NATO ieguva plašāku rīcības brīvību savā politiskajā un militārajā attīstībā. Lai sekmētu stabilitāti un uzlabotu drošību, 1997. gada NATO samitā Madridē tika pieņemts svarīgs lēmums par alianses paplašināšanos. Vairākas valstis, tostarp bijušās Padomju Savienības un Varšavas pakta valstis (Čehija, Polija, Ungārija), vēlējās pievienoties aliansei, jo atbalstīja demokrātiskās vērtības, ilgtermiņa drošību un mieru. Turklāt nav liecību vai dokumentāru pierādījumu, ka NATO būtu solījusies nepaplašināties.
NATO paplašināšanās nerada draudus Krievijai vai citām valstīm. Paplašināšanās mērķis ir stiprināt stabilitāti un drošību, veicināt demokrātiju un sadarbību starp valstīm.
Apgalvojums par NATO solījumiem nepaplašināties ir nepatiess un neatbilst realitātei. Tas ir mīts.
Atspēkojums
Latvija bruņoto spēku aprīkojumu iegādājas atbilstoši mūsdienu modernajiem standartiem un prasībām. Militārās tehnikas iegāde no NATO dalībvalstīm (vai citām valstīm) atbilst mūsdienu tehniskajām specifikācijām un operatīvajām vajadzībām.
Latvija aktīvi strādā, lai stiprinātu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujasspējas, un attīsta infrastruktūras projektus. Mūsu valsts militārā industrija ar katru gadu kļūst arvien spēcīgāka, palielinot pienesumu gan NBS, gan Latvijas tautsaimniecībai kopumā.
Viens no veiksmīgiem piemēriem valsts aizsardzības un ekonomikas kopējā stiprināšanā ir Latvijas un Somijas valdības un uzņēmuma “Patria” 2021. gadā parakstītais līgums. Tas paredz 6x6 bruņutransportieru iegādi Latvijas bruņoto spēku un Zemessardzes vajadzībām. NBS paredzētās “Patria” 6x6 bruņu platformas daļēji jau tiek ražotas Latvijā, un plānots, ka nākotnē tās tiks pilnībā ražotas tepat pie mums.
2023. gadā noslēgti līgumi par augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu “HIMARS”, modernākās pretkuģu raķešu sistēmas "Naval Strike Missile" un “IRIS-T” vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi, ko Latvija saņems tuvākajos gados.
Apgalvojums par novecojušas tehnikas iepirkšanu ir nepatiess un neatbilst realitātei. Tas ir mīts.
Atspēkojums
Ziemeļatlantijas līguma organizācija jeb NATO ir kolektīvās aizsardzības alianse, kas balstās uz dalībvalstu savstarpēju vienošanos, ka uzbrukums jebkurai dalībvalstij tiek uztverts kā uzbrukums visām dalībvalstīm. Tādējādi arī Latviju kā pilnvērtīgu NATO dalībvalsti pret bruņotu uzbrukumu, kā arī hibrīdiem uzbrukumiem aizsargā Ziemeļatlantijas līguma 5. pants. Ja Latvijai vai jebkurai citai NATO dalībvalstij uzbruktu, pārējām alianses dalībvalstīm ir pienākums sniegt atbalstu, tostarp militāru aizsardzību.
Šis ir NATO pamatprincips, kas vērsts uz iespējamo agresoru atturēšanu no uzbrukumiem jebkurai alianses dalībvalstij, kā arī uz tūlītēju dalībvalsts aizsardzību, ja atturēšana nenostrādātu.
NATO apņēmību aizstāvēt visas dalībvalstis apliecina konkrēta rīcība, tostarp sabiedroto militārās klātbūtnes palielināšana alianses austrumu flangā, tai skaitā Latvijā. Tā ir tieša atbilde Krievijas agresijai pret tās kaimiņvalstīm.
Apgalvojums, ka kara gadījumā NATO neizstāvēs Latviju, ir nepatiess un neatbilst realitātei. Tas ir mīts.
Atspēkojums
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas jeb NATO mērķis ir nodrošināt kolektīvo aizsardzību un drošību tās dalībvalstīm, nevis izraisīt konfliktus. Katra valsts, kas pievienojas NATO, saglabā savu neatkarību un apņemas ievērot starptautiskos tiesību principus.
NATO valstu bruņoto spēku klātbūtnes palielināšana Baltijas un citās valstīs alianses austrumos ir tieša atbilde Krievijas militārajām aktivitātēm pret kaimiņvalstīm, īpaši pēc 2014. gadā Krievijas veiktās Krimas pussalas aneksijas un 2022. gadā uzsāktā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu.
Sabiedroto valstu spēku izvietošana Baltijas valstīs ir kolektīvās aizsardzības pasākums, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas, nevis gatavošanās uzbrukumam Krievijai.
Mēs esam NATO, un Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir NATO bruņotie spēki. Krievijas radītie draudi ir iemesls stiprināt Latvijas NBS kaujas spējas, Latvijā izvietojot NATO sabiedroto valstu karavīrus un militāro ekipējumu.
Apgalvojums, ka NATO ir okupējis Baltijas valstis un tās izmanto, lai gatavotos uzbrukumam Krievijai, ir nepatiess un neatbilst realitātei. Tas ir mīts.
Mīti par ES
Atspēkojums
Mazajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir liela loma Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā. To nostiprināja 2007. gadā parakstītais Lisabonas līgums, kas piešķir lielāku nozīmi katras valsts viedoklim, arī mazajām valstīm dodot iespējas ietekmēt un veidot lēmumus. Nereti tieši mazākām valstīm starptautiskās institūcijas un starptautiskie līgumi sniedz lielākas priekšrocības nekā lielvalstīm.
Vienlīdzību nodrošina arī rotējošās prezidentūras sistēma, kas nosaka, ka pēc katriem sešiem mēnešiem Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts pilnvaras pārņem cita Eiropas Savienības dalībvalsts. Šo 6 mēnešu laikā prezidentvalsts kopā ar vēl divām valstīm nosaka galvenos jautājumus, kas Eiropas Savienībai būs jārisina nākamajos 18 mēnešos. Piemēram, Latvija jau ir bijusi ES Padomes prezidējošā valsts 2015. gadā, un plānots, ka atkārtoti prezidēsim 2028. gadā.
Apgalvojums par mazo Eiropas Savienības valstu ietekmes trūkumu lēmumu pieņemšanas procesā ir nepatiess un neatbilst realitātei. Tas ir mīts.
Atspēkojums
Eiropas Savienība nenosaka stingras prasības attiecībā uz augļu un dārzeņu formu un izmēru. Dalībvalstīs drīkst tirgot gan līkus, gan taisnus gurķus. Eiropas Savienības politika augļu un dārzeņu jomā koncentrējas uz patērētāju aizsardzību un pārtikas nekaitīgumu.
Eiropas Savienības regulējuma mērķis nav noteikt vienīgo un pareizo formu dārzeņiem un augļiem. Tā nosaka tikai pamata pazīmes, lai sagrupētu produktus vienotajā tirgū. Tas nozīmē, ka mazākiem vai deformētiem augļiem tiek noteikta atšķirīga tirgus kategorija vai klase, bet tos joprojām drīkst tirgot.
Apgalvojums par Eiropas Savienības aizliegumu tirgot līkus gurķus vai citus nestandarta dārzeņus ir nepatiess un neatbilst realitātei. Tas ir mīts.
Atspēkojums
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija sāka darbu, lai iestātos Eiropas Savienībā. Tādā veidā Latvija simboliski un praktiski demonstrēja vēlmi atgriezties Rietumu valstu kopienā, kultūrā un vērtībās.
Dalība Eiropas Savienībā Latvijai nodrošina stabilitātes un attīstības pamatu, arī tiesiskumu, demokrātiju un brīvību.
Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir veicinājusi mūsu valsts ekonomikas izaugsmi un modernizāciju. Tā ļāvusi piekļūt vienotajam tirgum un finanšu resursiem.
Eiropas Savienības solidaritāte palīdz visām dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, ātrāk un vieglāk pārvarēt dažādus pasaules notikumu radītos izaicinājumus, piemēram, globālo finanšu krīzi, Covid-19 pandēmiju u.c.
Eiropas Savienības saime pakāpeniski aug, un kandidātvalsts statuss ir piešķirts arī Gruzijai, Ukrainai un Moldovai, kuras ir lēmušas par izstāšanos no NVS.
Apgalvojums, ka mūsu valstij labāk klātos NVS organizācijā, ir nepatiess un neatbilst realitātei. Tas ir mīts.
Atspēkojums
1957. gadā tika izveidota Eiropas Ekonomikas kopiena, kurā tolaik piedalījās sešas dalībvalstis. Drīz tām pievienojās arvien vairāk un vairāk Eiropas valstu un tika izveidota Eiropas Savienība. Pašlaik Eiropas Savienībā ir 27 valstis. Taču vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai izteikušas vēl citas valstis. Tas skaidri parāda, ka Eiropas Savienība ir spēcīga valstu savienība, kas turpina savu attīstību un ieņem nozīmīgu lomu pasaules politikā.
Eiropas Savienība ir izveidojusi spēcīgu iekšējo tirgu, kas mums dod plašas iespējas piekļūt visdažādākajām precēm un pakalpojumiem, veicina investīcijas, kapitāla un darbaspēka apriti.
Eiropas Savienības kopējais iekšzemes kopprodukts (IKP), kas aprēķināts pēc pirktspējas paritātes[1], ir viens no augstākajiem pasaulē. Tas norāda, ka Eiropas Savienība ir spēcīga globālās ekonomikas dalībniece un tai nedraud izjukšana.
Eiropas Savienība spēj reaģēt un pārvarēt visdažādākās krīzes, piemēram, 2008.–2009. gada finanšu krīzi, 2020. gada “Brexit” notikumus u.c. Dalībvalstis apvieno savus resursus un zināšanas, tā izmantojot priekšrocības, ko dod dzīve Eiropas Savienības valstu kopībā.
Eiropas Savienība var saskarties ar daudzām problēmām un izaicinājumiem, taču fakti un vēsturiskie notikumi apliecina tās spēju saglabāt stabilitāti un spēku.
Apgalvojums par Eiropas Savienības sabrukšanu ir nepatiess un neatbilst realitātei. Tas ir mīts.
[1] Pirktspējas paritāte (PPP) ir ekonomikas jēdziens, kas palīdz salīdzināt dažādu valstu valūtu vērtību, pamatojoties uz to, cik daudz var nopirkt par noteiktu naudas summu katrā valstī. Tā vietā, lai tieši salīdzinātu valūtas kursus, kas var būt maldinoši cenu atšķirību dēļ, PPP novērtē, cik daudz konkrētu preču vai pakalpojumu var nopirkt katrā valstī.
Atspēkojums
Digitālais eiro būs elektronisks norēķinu līdzeklis nelielu maksājumu veikšanai, kas būs efektīvs un noderīgs arī ārkārtas situācijās. Digitālais eiro nav paredzēts, lai izmantotu cilvēku privātos datus. Digitālā eiro projektā ir ievēroti Eiropas Savienības privātuma standarti un regulējums. Plānots, ka tas būs anonīms un respektēs cilvēku privātumu. Viens no regulējumiem digitālā eiro izmantošanā būs Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR.
Eiropas Savienībai nav nekādu interešu iegūt cilvēku privātos maksājumu datus, tādēļ digitālā eiro sistēma tiks būvēta tā, lai datu iegūšana tehniski nebūtu iespējama. Turklāt maksāt ar digitālo eiro varēs arī bez interneta savienojuma, piedāvājot skaidrai naudai pielīdzināmu privātuma līmeni.
Digitālo eiro ievieš, jo mainās maksāšanas paradumi. Cilvēki aizvien biežāk izvēlas maksāt digitāli. Varam to uzskatīt par skaidrās naudas evolūciju, līdzīgi kā papīra banknotes tika ieviestas papildus monētām.
Digitālais eiro neaizstās skaidro naudu. Tas papildinās esošo maksājumu sistēmu. Pircēji varēs dažādos veidos samaksāt par preci vai pakalpojumu.