8.augustā Ministru kabinets (MK) izsludināja pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz sešiem mēnešiem no 2023. gada 11. augusta līdz 2024. gada 10. februārim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadu administratīvajās teritorijās un Daugavpilī.
Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un to pieaugošo tendenci.
Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumiem no Baltkrievijas teritorijas. Līdz ar to ļoti būtiski ir nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādiem nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumiem, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu apsardzību ar Baltkrieviju.
No 2021. gada 11. augusta Latvijas valsts robežas šķērsošana ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības nav tikusi atļauta vairāk nekā 14 000 personām, tai skaitā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 7. augustam - 5461 personām.
Savukārt humānu apsvērumu dēļ kopš 2023. gada janvāra valstī ielaistas 282 personas (117 no viņām nepilngadīgas).
Tāpat rīkojums paredz Valsts robežsardzei (VRS) veikt pastiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas uzraudzību, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts policijai (VP) sniedzot nepieciešamo atbalstu VRS.
Jau šobrīd VRS austrumu robežu apsargā nepārtraukti, veic patrulēšanu, novērošanu ar tehniskajiem līdzekļiem, piesaistot papildspēkus arī no VP un NBS.
Atbilstoši rīkojumam VRS un VP amatpersonas ir tiesīgas apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas gadījumā, nespējot saņemt īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju, iekļūt dzīvojamās un nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijās, lai pamatotu aizdomu gadījumā atklātu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu slēpšanās vietas, notvertu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu vai novērstu personu dzīvības apdraudējumu.
Vienlaikus VRS un VP nepieciešamības gadījumā ir tiesības nodrošināt personu, kuras mēģina valsts robežu šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām, apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm. Šis regulējums attiecas tikai uz tām personām, kuras izņēmuma kārtā šķērso valsts robežu ārpus robežšķērsošanas vietas un saskaras ar draudiem dzīvībai vai arī atrodas tranzīta zonā starp Latvijas–Baltkrievijas valsts robežjoslām un pastāv draudi dzīvībai, piemēram, nosalšana, pārkaršana, bet nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi, kuru dēļ tūlītēja ieceļošana būtu nepieciešama.
Rīkojums paredz arī to, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādes pēc VRS lūguma nodrošina nepieciešamo medicīnisko palīdzību šādām personām.
Izdevumus, kas saistīti ar šā rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu paredzēts segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Robežu kontrole ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības (ES) ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī attiecīgi visas ES ārējo robežu aizsardzībai. Turklāt par atbalstāmu ir uzskatāma tikai likumīga ieceļošana valstī jeb valsts robežas šķērsošana tai paredzētajās vietās un kārtībā.
Jau ziņots, ka Saeima 22. jūnijā, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kā arī izmaiņas Valsts robežsardzes likumā. Likumprojekti stājās spēkā šā gada 14. jūlijā.
Likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" pamatoja nepieciešamība precizēt VRS tiesības nepieļaut valsts robežas šķērsošanu ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības. Savukārt likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” tika izstrādāts, lai ieviestu speciālu regulējumu situācijām, kad nepieciešams īstenot pastiprinātu robežapsardzības režīmu. Grozījumi Valsts robežsardzes likumā un Latvijas Republikas valsts robežas likumā ir vērsti uz Latvijas un ES ārējās robežas aizsardzību pret hibrīduzbrukumu, kā arī nodrošina plašas procesuālās garantijas personām, kuras šis regulējums varētu skart, un aizsargā patvēruma meklētāju tiesības lūgt starptautisko aizsardzību;
Grozījumu nepieciešamību jo īpaši aktualizēja nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas un tās mēģinājumu pieauguma tendence, kā arī Baltkrievijas esošā varas režīma īstenotā instrumentalizācija jeb hibrīduzbrukums uz Latvijas un ES ārējās robežas.
Tāpat Krievijas uzsāktais un Baltkrievijas režīma atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latviju.
