30.09.2020
Ministru prezidents

Francijas prezidenta, Latvijas Ministru prezidenta un Lietuvas prezidenta kopīgais paziņojums par demokrātijas aizsardzību

2019. gada 16. jūlijā iepazīstinot Eiropas Parlamentu ar politikas prioritātēm, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja paziņoja par nodomu virzīt tālāk Eiropas demokrātijas rīcības plānu, lai aizsargātu mūsu demokrātiskās sistēmas un iestādes no jebkādas ārējas iejaukšanās. Kiberuzbrukumi un dezinformācija, kas kļūst arvien postošāka un biežāka, kā parādījusi COVID-19 krīze, apdraud demokrātiju un sociālo kohēziju, jo ietekmē sabiedriskās debates, valsts politiku un vēlēšanu kampaņas. Pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas 2018. gadā tika pieņemts Prakses kodekss [dezinformācijas jomā] un izveidots Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkls, lai valstu iestādes varētu ātri atklāt draudus Eiropas Parlamenta vēlēšanām, apmainīties ar informāciju un īstenot saskaņotu reakciju. Mums kā Eiropas demokrātijām vajadzētu iet vēl tālāk!

Francija, Lietuva un Latvija ir ieteikušas Eiropas Demokrātijas rīcības plānā iekļaut turpinājumā norādītos pasākumus.

Mums jānodrošina vēlēšanu norises drošība gan Eiropas, gan nacionālā līmenī un jāgarantē vēlēšanu rezultātu ticamība. Nacionālo vēlēšanu drošība ir kopīgs izaicinājums visām Eiropas Savienības demokrātijām. Šī uzdevuma paveikšanai nepieciešama gan koordinācija, gan kopdarbība un solidaritāte. Balstoties uz Frontex, RescEU vai PESCO projekta ātras kiberreaģēšanas vienību modeli, kopīgā vēlēšanu aizsardzības mehānismā varētu izveidot nacionālo ekspertu komandu, kuru varētu izsaukt, lai palīdzētu jebkurai dalībvalstij, kas pieprasa atbalstu, lai aizsargātu savu vēlēšanu sistēmu no uzbrukumiem. Šī svarīgā aizsardzība jānodrošina pašām Eiropas valstīm. Šī kopīgā mehānisma mērķis būtu šāds: preventīvas funkcijas, pamatojoties uz dalībvalstu pieprasījumu, lai identificētu mēģinājumus destabilizēt vēlēšanu procesus; atgriezeniskās saites funkcijas, sadarbības tīklā informējot par vēlēšanām, visefektīvākajiem rīcības veidiem un paraugpraksēm.

Mums arī jāstiprina noturība pret dezinformāciju. Vēlēšanu kontekstā dezinformācija var mazināt vēlētāju aktivitāti un uzticību vēlēšanu procesam, kā arī apdraudēt nacionālo un ES institūciju leģitimitāti un sabiedrības uzticību tām. Informācija ir kopīgs ieguvums, no kura atkarīga publisko debašu kvalitāte. Šajā jomā Eiropas iestādes jau ir izveidojušas noteiktus rīkus: Eiropas hibrīddraudu apkarošanas izcilības centrs, StratCom darba grupu aktivitātes, EUvsDisinfo iniciatīva, Eiropas Rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai un ātrās brīdināšanas sistēmas izveide.

Lai gan pilsoniskās sabiedrības, kā arī neatkarīgu un daudzveidīgu plašsaziņas līdzekļu nozīme joprojām ir izšķiroša mūsu demokrātiju noturības nodrošināšanā, mums jāveido arī stingrāki normatīvie publiskās pārvaldības rīki, lai novērstu dezinformāciju, tostarp (bet ne tikai) saistībā ar vēlēšanām. Atbilstoši pašregulācijas Prakses kodeksam dezinformācijas jomā, kas bija pirmais ES mēroga pasākums, lai cīnītos pret dezinformāciju tiešsaistē, ES jāveic turpmāki pasākumi, lai panāktu tiešsaistes platformu atbildību un caurskatāmību dezinformācijas problēmu risināšanā. Veicot jebkādas šādas darbības, prioritārā nozīme piešķirama pamattiesību nodrošināšanai. ES vairākās svarīgās jomās jāizstrādā normatīvais regulējums ar kopīgiem standartiem un pienākumiem, kā arī izpildes mehānismiem attiecībā uz tiešsaistes platformām. Citstarp jānoteic minimālais iespēju līmenis un rīki, kas nepieciešami, lai tiešsaistē apkarotu dezinformācijas kampaņas; jāpanāk efektīva attiecīgo datu apmaiņa ar neatkarīgiem pētniekiem un faktu pārbaudītājiem saskaņā ar VDAR prasībām; jāpanāk apmaksātu tiešsaistes politisko runu pilnīga caurskatāmība, ieskaitot politisko reklāmu un mērķauditorijas atlases līdzekļus; jānodrošina sociālās atbildības pamatstandarti algoritmu izstrādē; jāpanāk nepamatotu un necaurskatāmu satura noņemšanas gadījumu novēršana, ko var nodrošināt tikai tad, ja tiek panākta visu satura noņemšanas, darbības pārtraukšanas un tiesiskās aizsardzības līdzekļu caurskatāmība.

Noslēgumā jānorāda, ka Eiropas politisko partiju finansēšana ir pakļauta īpašiem noteikumiem un pārvaldībai, taču ar to nepietiek, lai pasargātu mūsu demokrātisko valstu dzīvi no ārējām ietekmēm. Lai gan pastāv aizliegums Eiropas politiskajām partijām saņemt finansējumu, kura izcelsme meklējama ārpus Eiropas Savienības, mūsu regulējumā joprojām ir nepilnības, it īpaši attiecībā uz netiešo finansējumu. Mēs aicinām pārskatīt Regulu 1141/2014 par Eiropas politisko partiju statusu un finansēšanu, lai aizliegtu ne tikai tiešu, bet arī netiešu Eiropas partiju finansēšanu, izmantojot ārvalstu intereses (nacionālās partijas vai privātus ziedojumus). Pārskatītajai Regulai jāstājas spēkā pirms nākamajām Eiropas vēlēšanām 2024. gadā.

Demokrātija balstās uz uzticību, kas sakņojas taisnīgumā un caurskatāmībā. Šie pamati jāuztur ar stingru rīcību un pasākumiem, kas vērsti pret jebkādiem mēģinājumiem tos graut. Francija, Lietuva un Latvija ir pārliecinātas, ka, Eiropas un iekšpolitiskajām telpām kļūstot arvien ciešākām, ES jāsper izlēmīgi soļi.

Emanuels Makrons Krišjānis Kariņš Gitanas Nausēda
Francijas Republikas prezidents Latvijas Republikas Ministru prezidents Lietuvas Republikas prezidents

 

Dalīties