Ministru prezidents
Kariņš: Latvijas ekonomikai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro; pieaugs tiešmaksājumi

Otrdien, 21. jūlijā, Briselē, noslēdzoties Eiropas Savienības (ES) pastāvēšanas vēsturē vienam no ilgākajiem dalībvalstu līderu samitiem, panākta bezprecedenta vienošanās par nākamo ES daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, kas nozīmē vairāk nekā 10 miljardu eiro pienesumu Latvijas izaugsmei. 

Šī ir unikāla 27 ES dalībvalstu vienošanās par nepieciešamajiem ieguldījumiem ES dalībvalstu ekonomiku stiprināšanā, kas ļaus Eiropai un dalībvalstīm atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām, vienlaikus turpinot ekonomisko izaugsmi nākamā daudzgadu budžeta periodā no 2021. līdz 2027. gadam. Papildu izaicinājums ES kopīgajai izaugsmei un konkurētspējai ir daudzgadu budžeta kopapjoma samazinājums breksita dēļ, kas attiecīgi nozīmē proporcionāli mazāku pieejamo finansējumu dalībvalstīm. Neskatoties uz to, sarunu gaitā Latvijai ir izdevies panākt savām interesēm ļoti labvēlīgu vienošanos.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, noslēdzoties samitam, uzsvēra: “Ļoti sarežģītu sarunu rezultātā mums ir izdevies panākt Latvijas interesēm labvēlīgu vienošanos. Pieejamais Eiropas finansējums Latvijai vislielāko pievienoto vērtību nesīs, ja to gudri investēsim. Iespējas mums ir ļoti plašas, taču pamats mūsu izaugsmei ir pašu darbs, nepieciešamie uzlabojumi dažādās jomās – izglītības, veselības aprūpes, nodokļu un citās. Ir panākta vēsturiska vienošanās, tālākais jau ir mūsu pašu rokās.”

Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu  no 2014. līdz 2020. gadam. Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem ap 2,5 miljardus eiro. Joprojām no ES kopējā budžeta saņemsim vairāk nekā iemaksājam – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.

Neskatoties uz pandēmijas izaicinājumiem un ES budžetā pieejamā finansējuma samazinājumu, Latvijai ir izdevies panākt pieaugumu kohēzijas, kā arī lauksaimniecības politikās, salīdzinot ar esošo periodu. Īpaši jāizceļ vairāku gadu neatlaidīga darba rezultātā panākto tiešmaksājumu kopapjoma pieaugumu Latvijai par 40 %. Vairāk nekā 7 miljardus eiro varēsim papildus ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās  tehnoloģijās, infrastruktūrā  un modernā izaugsmē.

Ne mazāk svarīgi atzīmēt, ka vienošanās nodrošina ES finansējuma pieaugumu “Rail Baltica” projekta īstenošanai. Papildus Latvijai būs pieejams ievērojams finansējums militārajai mobilitātei - infrastruktūras pielāgošanai militārām vajadzībām.

Pēc četru dienu diskusijām dalībvalstu līderi šonakt panāca vienošanos par nākamo ES daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda izveidi Covid- 19 izraisīto seku pārvarēšanai. Tuvāko septiņu gadu laikā dalībvalstu ekonomikās ES kopumā investēs 1,85 triljonus eiro, attiecīgi vienošanās paredz ES daudzgadu budžeta apjomu 1,07 triljonu eiro un ekonomikas atjaunošanas fonda finansējumu 750 miljardu eiro apmērā.

 

Papildu informācijai:
Sandris Sabajevs,
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 67082865, mob. tel.: 22087726
E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv