30.06.2020
Zemkopības ministrija

Teju par 13 miljoniem eiro sakārtotas lietavu skartās hidromelioratīvās būves

Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), ieguldot ES Solidaritātes fonda finansējumu 12,76 miljonu eiro apmērā, atjaunojusi un pieņēmusi ekspluatācijā 65 dažādus hidromelioratīvos objektus, tādējādi novēršot valsts nozīmes ūdensnotekās un polderu aizsargdambjos 2017.gada lietavu radīto plūdu postošās sekas. Visā Latvijas teritorijā bojājumi novērsti 14 aizsargdambjiem un 51 ūdensnotekai, nodrošinot to sākotnējo parametru atjaunošanu vairāk nekā 300 kilometru kopgarumā. Būvdarbu laikā atjaunotas tostarp bojātās caurtekas, ūdensnoteku gultnes stiprinājumi, drenu iztekas un veikti ūdensnoteku ekspluatācijas joslas kultūrtehniskie darbi.

Pēc ES Solidaritātes fonda līdzekļu piešķiršanas ZMNĪ būvdarbus 65 objektos veica ļoti īsā termiņā, lai šie objekti pēc iespējas ātrāk atsāktu funkcionēt, nodrošinot nepieciešamo hidroloģisko režīmu. Turklāt, veicot būvdarbus ES Solidaritātes fonda finansētajos hidromelioratīvajos objektos, ZMNĪ paralēli bez aizkavēšanās īstenoja plānotos darbus citos objektos par valsts, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu. Zemkopības ministrija izsaka pateicību visām projektu īstenošanā iesaistītajām pusēm, tostarp melioratoriem un būvdarbu veicējiem.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Solidaritātes fonda finansējums lieti noderēja lauku reģionos, lai operatīvi novērstu 2017. gada lietavu radīto postažu meliorācijas būvēs. Sakārtojot tās, iespējams ne vien veicināt jau lauksaimniecībā izmantojamo zemju ražīguma jeb kvalitātes pieaugumu, bet arī no jauna atgūt iepriekš neizmantotas zemes. Tās ir arvien plašākas iespējas lauksaimniecisko zemju izmantošanā reģionos visā Latvijā – tās ir gan jaunas darbavietas, kvalitatīvi pārtikas produkti iedzīvotājiem, kā arī pilnvērtīgi izmantots lauksaimniecisko zemju potenciāls visā Latvijā. Jo vairāk šādus projektus mums izdosies īstenot, jo plašākas lauksaimnieciskās darbības iespējas tiks sniegtas ikvienam esošajam un arī topošajam lauksaimniekam.”

Par ES Solidaritātes fonda līdzekļiem atjaunotie un pārbūvētie 65 meliorācijas objekti atrodas visā Latvijā – Vidzemē, Kurzemē, Latgalē un Zemgalē (65 pagastos): Aizkraukles, Ārlavas, Babītes, Baltinavas, Bebru, Blīdenes, Cīravas, Daukstu, Dāviņu, Degoles, Dekšāres, Dunalkas, Durbes, Ēveles, Gaigalavas, Gaviezes, Grobiņas, Ilzeskalna, Irlavas, Isnaudas, Īves, Jaungulbenes, Jaunlaicenes, Jaunlutriņu, Jērcēnu, Kalkūnes, Kauguru, Krapes, Kubulu, Kurmāles, Ķūļciema, Laidzes, Līvbērzes, Malnavas, Mārsnēnu, Medzes, Nagļu, Ošupes, Pelēču, Raunas, Rencēnu, Rubas, Rucavas, Rudzātu, Salas (Babītes n.), Salas (Jēkabpils n.), Stāmerienas, Stradu, Šķēdes, Tilžas, Tumes, Turlavas, Ugāles, Užavas, Vaiņodes, Valdgales, Valgundes, Vecpils, Vecumnieku, Vērēmu, Viļķenes, Vīksnas, Vītiņu, Zirņu un Zvirgzdenes pagastos. Kā arī četrās pilsētās: Kārsavā, Kuldīgā, Līvānos un Ludzā.

Kā nozīmīgākos īstenotos atjaunošanas darbus var minēt Papes kanāla un tā ietekas jūrā mola atjaunošanu darba kārtībā, tādējādi novēršot piegulošo teritoriju applūšanu un uzlabojot Papes poldera darbības efektivitāti, vienlaikus veicinot ezerā esošo īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanos, kā arī Šnitkas strauta Kārsavā atjaunošana. 2017. gada otrās puses lietavās pārplūstot Šnitkas strautam, Kārsavā applūda daļa ēku, ielu un citu pašvaldībai svarīgu infrastruktūras objektu.

Nokrišņu daudzums Latvijā vidēji pārsniedz iztvaikošanu un zemes reljefs Latvijā ir salīdzinoši līdzens, līdz ar to, lai nodrošinātu lauksaimniecības un meža zemju efektīvu izmantošanu, ir jānodrošina optimāls mitruma režīms augsnēs. To vislabāk iespējams panākt ar meliorāciju. Meliorācija Latvijā ir nepieciešama, lai optimāli apsaimniekotu lauksaimniecības un meža zemes – ar meliorācijas palīdzību ir iespējams būtiski paaugstināt lauksaimniecības un meža zemju ražīgumu, kā arī palielināt CO2 piesaisti, tādējādi ļaujot Latvijai risināt klimata mērķus, kā arī novērst vai samazināt plūdu riskus, lauku apvidos pasargājot no plūdiem iedzīvotājus un viņiem piederošās būves, saimniecības un tehniku, kā arī lauksaimniecības un meža zemes, autoceļus, nozīmīgus infrastruktūras un citus objektus.

Zemkopības ministrija pēc tam, kad ilgstošās lietavas 2017. gada vasaras otrajā pusē un rudenī izraisīja lielus postījumus lauku apvidos, vērsās EK ar  pieteikumu par finansiālas palīdzības saņemšanu no ES Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai. ES Solidaritātes fonds ir paredzēts, lai reaģētu lielu dabas katastrofu gadījumā un izrādītu solidaritāti katastrofās cietušajiem Eiropas reģioniem.

 

Pievienotajos foto – Kalnciema aizsargdambis un valsts nozīmes ūdensnotekas Papes kanāls, Šņitkas strauts un Liedīte.

_____________________________

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Muceniece,

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;

e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

Dalīties