Valsts kanceleja ir centrālā valsts pārvaldes iestāde, kuras struktūrvienību darbinieki nodrošina un kontrolē Ministru kabineta politikas dokumentu un tiesību aktu projektu atbilstību noteiktiem standartiem, izstrādā un ievieš rīcības politiku dažādās jomās, sniedz atzinumus par politikas dokumentiem un tiesību aktiem, kā arī tehniski nodrošina Ministru kabineta darbību.

Atbilstoši OECD definīcijai, Valsts kanceleja ir Latvijas valdības centrs – iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt valdības darba funkcionēšanu un, nodrošinot datu analīzi, izvērtējot dažādus rīcības scenārijus un piesaistot ekspertus no dažādām jomām, sniegt datos un izpētē balstītu informāciju Ministru prezidentam un valdībai, tādējādi palīdzot pieņemt precīzākus, faktos balstītus lēmumus.

Valsts budžets 2024. gadam

Ministru kabinets apstiprināja Valsts kancelejas priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026. gadam. Ar papildu finansējumu plānots uzlabot sabiedrības līdzdalības iespējas, veicināt reformu un politiku kopradi un paaugstināt valsts pārvaldes darba efektivitāti. Valsts kancelejas kā valdības centra darbībai piešķirti 1,5 miljoni eiro. Īsumā par nozīmīgākajiem prioritārajiem pasākumiem:

Pilsoniskā dialoga platformas izveide, stiprinot Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darbību, būs ilgtermiņa risinājums tam, lai biedrībām un nodibinājumiem būtu vismaz tādas pašas iespējas sniegt kvalitatīvus padomus valdībai, kā sociālajiem partneriem. Pilsoniskā dialoga attīstība Latvijā ir Saeimas atbalstīta prioritāte NAP2027 un Latvijas Piektā Nacionālā atvērtas pārvaldības rīcības plāna rīcības virziens.

Inovatīvu līdzdalības metožu ieviešana sabiedrības līdzdalības procesā un gan sabiedrības, gan valsts pārvaldes izglītošana par moderniem līdzdalības veidiem sekmēs sabiedrības vajadzībām atbilstošu lēmumu pieņemšanu, kā to paredz Latvijas Piektais Nacionālais atvērtas pārvaldības rīcības plāns.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam izstrādei gatavojoties, tiks uzsāktas diskusijas ar sabiedrību un ekspertiem, kā arī tiks analizēti dati par līdzšinējo valsts attīstības progresu un turpmākajām iespējām globālajā kontekstā. Uzsākot valsts attīstības vīzijas veidošanu, tiks iniciētas diskusijas par sabiedrības vērtībām un gaidām, lai stratēģijas izstrādes procesā noteiktu līdz 2050. gadam sasniedzamos mērķus, un iezīmētu būtiskas izšķiršanās, kas nepieciešamas, lai stiprinātu Latvijas suverenitāti un drošību, vairotu Latvijas valsts piederīgo labklājību, sasniegtu Latvijas mērķus ekonomikas, sociālās un vides dimensijās.

Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls pilnveide jeb TAP portāls ir Eiropas mērogā unikāla e-valdības informācijas sistēma, ar ko kopīgi strādā valsts pārvalde, nevalstiskās organizācijas un kam līdzi seko mediji un sabiedrība. Portāls tiek attīstīts, lai nodrošinātu iestāžu un valdības darba nepārtrauktību tiesību aktu izstrādē, saskaņošanā un pieņemšanā, kā arī padarīs sabiedrības līdzdalības procesu ērtāku un valsts pārvaldes darbu efektīvāku.

Valsts kanceleja prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026. gadam iesniedza arī priekšlikumus par visu valsts pārvaldi kopumā:

Vienotā pakalpojumu centra izveide jeb atbalsta funkciju centralizācija ir viens no Valsts pārvaldes modernizācijas plāna rīcības virzieniem. Mērķis ir samazināt vienkāršu administratīvu darbību veikšanai nepieciešamo speciālistu apjomu. To ir iespējams panākt, standartizējot funkciju procesus un meklējot iespējas automatizēt darbības. Rezultātā paredzēts centralizēt vairākas atbalsta funkcijas finanšu grāmatvedības un cilvēkresursu vadības jomā. Tādējādi iestādēs ietaupītos resursus varēs novirzīt pamatfunkciju veikšanai – darbam sabiedrības labā. 2024.-2026. gadam atbalsta funkciju centralizācijai paredzēti 13,15 miljoni eiro.

Turpinot atlīdzības reformu, atbilstoši valsts budžeta ierobežotajām iespējām, tiek sperts nākamais solis, lai valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto atlīdzību tuvinātu 80% no samaksas par līdzīgas vērtības darbu privātajā sektorā. Ar šo piešķīrumu tiek uzsākta atlīdzības fondu izlīdzināšana starp tiešās valsts pārvaldes iestādēm, turpinot nosacījumu, ka nodarbinātajam pēc pārbaudes laika mēnešalga nav zemāka par attiecīgās mēnešalgu skalas minimumu. Tādējādi tiek ieviests Valsts kontroles revīzijas ieteikums celt atlīdzības līmeni tām iestādēm, kurām atlīdzības fonds nav pietiekams. Atlīdzības reformas mērķis ir pakāpeniska sistēmas sakārtošana, līdzsvarojot valsts varas atzaru – likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara – atlīdzību, uzlabojot taisnīgumu un atbilstību tirgus tendencēm, piesaistīt un noturēt speciālistus, tā ceļot darba efektivitāti un kvalitāti. Atlīdzības palielināšanai 2024.-2026. gadam piešķirti 37 miljoni eiro.

Vairāk informācijas Finanšu ministrijas mājaslapā.


    Valsts budžets 2023. gadam

    2023. gadam un turpmāk Valsts kancelejas kā valdības centra stiprināšanai budžeta projektā paredzēti 1,875 milj. eiro, kas ietver vairākus attīstības virzienus:

    • Valsts kancelejas kapacitātes stiprināšanai augsti kvalificētu ekspertu piesaiste ārlietu, ekonomikas un finanšu jomā, kā arī ārvalstu ienākošo un izejošo vizīšu nodrošināšana, kuru apjoms vairākkārt palielinājies saistībā ar ģeopolitisko situāciju, kā arī inflācijas rezultātā pieaugušas izmaksas.
    • Kritiskās infrastruktūras, kiberdrošības, fiziskās drošības, mūsdienu vajadzībām atbilstošas izpildvaras darba vides pilnveidošana un uzlabošana, energoefektivātes pasākumu ieviešana.
    • Centralizēto stratēģiskās komunikācijas spēju stiprināšana un tālāka pilnveide ir nepieciešama, lai stiprinātu nacionālo drošību mainītos ģeopolitiskos apstākļos. Tā ietver nacionālo stratēģiskās komunikācijas spēju stiprināšanu valdības centrā, lai palielinātu Latvijas informatīvās telpas noturību pret iekšējiem un ārējiem informatīvās telpas drošības riskiem un spētu efektīvāk pārvaldīt Krievijas radītos informatīvā kara riskus un veicināt valsts pārvaldes un sabiedrības mobilizāciju un saliedēšanos, tostarp tūlītēji īstenot šim mērķim izstrādātu un valdības apstiprinātu koncepciju nākamajiem 5 gadiem, stiprināt informatīvās telpas monitoringa kapacitāti, veidot mērķtiecīgāku un pastāvīgāku sadarbību ar pašvaldībām reģionos, kā arī nodrošināt juridisko ekspertīzi ar informatīvās telpas drošības izaicinājumiem saistītu rīcībpolitiku un normatīvo aktu izstrādei vai pielāgošanai.
    • Tiks turpināts darbs, veidojot valdības centru kā augstākā līmeņa vadītāju attīstības izcilības centru, tādējādi nodrošinot arvien dinamiskākajā vidē nepieciešamo prasmju stiprināšanu valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem un vadītāju vietniekiem. Iestāžu vadītāju individuālās apmācības, mācību moduļi par vadītājiem aktuālām tēmām, vadītāju atbalsta instrumenti, ikgadējas konferences, starpresoru sadarbības pasākumi.
    • Siltumenerģijas un elektroenerģijas cenu pieauguma apmaksai 2023. gadam Valsts kancelejai.

    Vairāk informācijas Finanšu ministrijas mājaslapā.