Mēs – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Ministru prezidenti – tikāmies pēc nekādi neizprovocētās un neattaisnojamās Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu. Mēs aicinām Krieviju nekavējoties pārtraukt agresiju, izvest karaspēku no visas Ukrainas teritorijas un pilnībā ievērot saistības, kādas tai uzliek starptautiskās tiesības, tostarp starptautiskās humanitārās tiesības, un aizstāvēt cilvēktiesības. Mēs nosodām Krievijas barbarisko rīcību, kas noveda pie nevainīgu cilvēku, tostarp sieviešu un bērnu, bojāejas. Katra zaudētā dzīvība ir traģēdija. Nevar pieļaut un aizmirst nolaupīšanu, aizturēšanu, spīdzināšanu, seksuālus uzbrukumus un slepkavības, nešķirojot upurus. Mēs atbalstām starptautiskos centienus reģistrēt ukraiņu liecības, lai dokumentētu un izmeklētu kara noziegumus un sauktu pie atbildības vainīgos.
Mēs esam vienoti, atbalstot Ukrainu, tās valdību un drosmīgo Ukrainas tautu. Mēs atkārtoti apstiprinām savu nelokāmo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās. Ukraina ir priekšpulks cīņā par visu Eiropu un mūsu kopīgajām vērtībām. Mēs turpināsim sniegt politisku, finansiālu, humānu un militāru palīdzību Ukrainai. Mēs aicinām mūsu sabiedrotos un partnerus turpināt rīkoties tāpat. Smago ieroču ātra piegāde Ukrainai ir būtiska, lai uzvarētu karā un nodrošinātu mieru Eiropā. Ukrainas nākotne ir saistīta ar Eiropas Savienību. Mēs atzīstam skaidru Eiropas perspektīvu Ukrainai ar skatu uz Eiropas savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu.
Krievijas agresija rada izaicinājumu visai eiroatlantiskajai drošībai. Vienotība, solidaritāte un kohēzija, ko pastiprina īpašā transatlantiskā saikne, saglabājas kā kontinenta drošības un stabilitātes balsts. Ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā, mēs atzinīgi vērtējam NATO un ES neaizstājamos un savstarpēji papildinošos centienus stiprināt Eiropas drošības struktūru. NATO turpina būt mūsu kolektīvās aizsardzības pamats un būtisks forums drošības konsultācijām un lēmumiem. NATO ir aizsardzības alianse, kas turpinās tiekties pēc miera, drošības un stabilitātes visā Eiroatlantiskajā reģionā.
Gaidāmajā NATO galotņu sanāksmē, kas notiks Madridē, mēs centīsimies apstiprināt nākamo NATO stratēģisko koncepciju, kā arī ievērojami stiprināt NATO ilgtermiņa atturēšanas un aizsardzības risinājumus un NATO austrumu flangu. Lai liegtu jebkādas agresijas iespējas, Baltijas valstīs ir nepieciešami mūsdienīgi pastāvīgās aizsardzības risinājumi. Tiem nepieciešama lielāka sauszemes, gaisa un jūrasspēku klātbūtne. Lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas – pa vienai katrai Baltijas valstij, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus. Katrā divīzijā būtu jāiekļauj kaujas gatavībā esoša sabiedroto brigāde ar nepieciešamajām atbalsta spējām, kas veidotas uz pastiprinātu eFP kaujas grupu bāzes. Esam apņēmušies turpināt palielināt savu valstu aizsardzības budžetus līdz vismaz 2,5 % no IKP. Papildu finansējums veicinās ātrāku spēju palielināšanu viskritiskākajās jomās, tostarp kopīgiem Baltijas projektiem.
Mēs turpināsim sadarboties, lai uzlabotu mūsu valstu drošību. Kopīgi centieni spēju veicināšanas, aizsardzības plānošanas un apmācības jomā nodrošina mūsu gatavību un spēju aizstāvēt Baltijas valstis, ja tas būs nepieciešams un kad tas būs nepieciešams. Mēs turpināsim sadarboties daudzkārtēju raķešu palaišanas iekārtu (Multi-Launch-Rocket-Systems (MLRS)) iepirkumos un izpētīsim pārējās iespējas, lai vēl labāk koordinētu pasākumus spēju veidošanas jomā. Izstrādāsim kopīgas procedūras, lai valstis viena otrai vai vairākām Baltijas valstīm pēc to lūguma varētu sniegt militāru un nemilitāru palīdzību. Kopīgi samazināsim iespējas pretiniekam izmantot nepilnības mūsu aizsardzības sistēmā gan miera, gan krīzes vai konfliktu laikā.
Mēs saskaramies arī ar daudziem slēptiem draudiem, proti, hibrīddraudiem, piemēram, kiberuzbrukumiem, informācijas manipulācijas kampaņām, ārvalstu iejaukšanos, izlūkošanas operācijām, tiesību sistēmas izmantošanu mērķa sasniegšanai un ekonomisko spiedienu. Mūsu pretinieki izmanto šo taktiku, lai mēģinātu sašķelt sabiedrību un vājinātu mūsu apņēmību. Mums ir jābūt gataviem visiem draudiem, tāpēc strādāsim katrs atsevišķi, visi kopā un sadarbībā ar NATO un ES, lai stiprinātu mūsu spēju izturēt, novērst un atgūties no jebkāda veida uzbrukumiem – fiziskiem un virtuāliem.
Katrai valstij ir tiesības brīvi izvēlēties savus drošības risinājumus bez ārējas iejaukšanās. NATO durvīm jāpaliek atvērtām. Vēl vairāk stiprināt sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm kā Somija un Zviedrija, ar kurām mums ir kopīgi izaicinājumi un draudu uztvere, saglabāsies kā mūsu prioritārais darbības virziens.
Kaja Kallasa Igaunijas Republikas Ministru prezidente
Krišjānis Kariņš Latvijas Republikas Ministru prezidents
Ingrīda Šimonīte Lietuvas Republikas Ministru prezidente