Aizsardzības ministrija
Latvijā ieviešot visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu, 2021. gadā veicināta valsts institūciju un pašvaldību civilās aizsardzības komisiju gatavība krīzes situācijām, kā arī pilnveidots valsts normatīvais regulējums kritisko funkciju darbības nepārtrauktībai, pieņemot grozījumus likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, “Nacionālās drošības likumā” un “Mobilizācijas likumā”.
Stiprinot jauniešu iesaisti valsts aizsardzībā, šā gada 1.jūlijā Kandavā tika dibināta Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola. Sekmīgi turpinās valsts aizsardzības mācības ieviešana vidējā izglītībā, un šajā mācību gadā to apgūst skolēni 97 izglītības iestādēs visā Latvijā.
Lai uzlabotu kiberdrošību publiskajā sektorā, valdība apstiprināja Aizsardzības ministrijas ierosinājumu ieviest vienotu procesu, kādā ikviens iedzīvotājs var ziņot par ievainojamībām valsts uzturētās informācijas sistēmās.
Ārlietu ministrija
NATO ārlietu ministru sanāksme Latvijā - 2021. gada 30. novembrī un 1. decembrī Rīgā pirmo reizi norisinājās NATO ārlietu ministru sanāksme, par kuru Latvija saņēma sabiedroto un NATO amatpersonu augstu novērtējumu. Līdzās praktiskam ieguldījumam Latvija sniedza būtisku pienesumu NATO politisko konsultāciju un lēmumu pieņemšanas procesa īstenošanā. Nozīmīgi, ka Rīgā notika pirmā ministru līmeņa diskusija par nākamo NATO Stratēģisko koncepciju. Sanāksmes norise nodrošināja politisku vēstījumu, stiprinot izpratni par sabiedroto klātbūtnes reģionā ilgtermiņa nepieciešamību.
Latvijas vēstniecības Austrālijā atvēršana - Latvijas vēstniecība Austrālijā pārstāv Latvijas intereses Klusā okeāna reģionā, veido un attīsta divpusējās attiecības, kā arī efektīvi risina diasporas vajadzības. Svarīga ir vēstniecības loma Latvijas uzņēmējdarbības iespēju un sadarbības apzināšanā ar Austrāliju izglītībā un pētniecībā.
Ekonomikas ministrija
Investīciju fonds uzņēmējiem lieliem investīciju projektiem (vismaz 10 milj. EUR apmērā), kuras ietvaros uzņēmējiem pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi, t.i. pēc noteiktu kritēriju izpildes pēc projekta realizācijas tiks samazināta aizdevuma pamatsumma dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Programmas ietvaros plānots radīt 800 jaunas darba vietas, katram projektam plānots trīs miljonu EUR eksporta pieaugums un 250 tūkstoši EUR pētniecības un attīstības izdevumi.
Inovācijas sekmēšanai 2021.gadā apstiprināta Inovāciju fonda – Nozaru pētījumu programmas iniciatīva ar mērķi paaugstināt budžeta finansējumu augstu sasniegumu zinātnes un pētniecības projektu īstenošanai. Tās ietvaros ik gadu tiks investēti 4 miljoni EUR 2022.-2024.gada periodā. Kā pirmos projektus plānots atbalstīt Latvijas Viedās specializācijas jomās - biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, kā arī fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas.
Lai mazinātu elektroenerģijas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību maksātspēju un uzņēmumu konkurētspēju, valdība apstiprinājusi virkni atbalsta pasākumu - palielināts atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energointensīvajiem uzņēmumiem, kā arī rasts risinājums elektroenerģijas OIK straujākai samazināšanai 2022.gadā un samazināta sadales tarifa piemērošana par 50% uz laiku līdz 2022. gada 1. aprīlim. Tāpat valdība apstiprināja pabalstu vakcinētiem senioriem 20 EUR/mēnesī, kā arī palielināja valsts līdzfinansējumu pašvaldības mājokļu pabalstam.
Finanšu ministrija
Apstiprināts Atveseļošanas fonda plāns, piesaistot līdzekļus valsts attīstībai. Latvija – viena no pirmajām Eiropas Savienības valstīm, kas izstrādāja un Eiropas Padomē apstiprināja Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānu, nodrošinot ātrāku piekļuvi finanšu resursiem. Tādējādi Latvija 2021. gadā ir saņēmusi priekšfinansējumu 13% jeb 237 miljonu eiro apmērā no kopējā 1,82 miljardu eiro Atveseļošanas fonda finansējuma. Atveseļošanas fonda plāns paredz tuvāko piecu gadu laikā veikt nozīmīgas reformas un investīciju projektus digitalizācijas, klimata mērķu, nevienlīdzības mazināšanas, veselības, ekonomikas transformācijas un produktivitātas, kā arī likuma varas stiprināšanas jomās.
Sagatavots gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts un likuma projekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam, kas nosaka vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus. Tie paredz mazināt ienākumu nevienlīdzību;, palielināt atalgojumu veselības, izglītības, sociālās aprūpes un citu nozaru darbiniekiem; uzlabot veselības aprūpes pakalpojumus onkoloģijas jomā; palielināt zinātnes bāzes un pētījumu finansējumu; atbalstīt uzņēmumu atgūšanos no pandēmijas un attīstību,; palielināt publisko investīciju un pašvaldību investīciju projektu finansēšanu, pārbūvēt un atjaunot valsts reģionālos autoceļus; pilnveidot lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares infrastruktūru; iegādāties ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļus; investēt valsts militārās un aizsardzības industrijas attīstībā.
2022. gada valsts budžetā netiek palielināts neviens no nodokļiem, un tiek turpināta darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, paaugstinot uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā.
Budžets risina visas valdības prioritātes.
Iekšlietu ministrija
Valsts robežas stiprināšana. Saeima pieņēma Iekšlietu ministrijas virzīto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu, kas nodrošinās ātru un efektīvu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. Izbūvēts pagaidu žogs 37 km garumā uz robežas ar Baltkrieviju, uzsākts darbs, lai 2023.gadā būtu pastāvīgais žogs uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Uzsākts īstenot ieceri par vienotu katastrofu pārvaldības centru izveidi un jaunu VUGD depo būvniecību. Katastrofu pārvaldības centru un jauno VUGD depo telpās vienuviet plānots izvietot Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu struktūrvienības un atsevišķās vietās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta struktūrvienības. Tas būtiski uzlabos iekšlietu dienestu darbības efektivitāti, nodarbināto darba apstākļus un dienestu savstarpējo sadarbību, kā arī reaģēšanas spējas.
Izglītības un zinātnes ministrija
Lai nodrošinātu augstākās izglītības modernizāciju un konkurētspēju, 2021. gadā sākta augstākās izglītības reforma. Saeimā pieņemtie Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Augstskolu likumā paredz mainīt augstskolu iekšējās pārvaldības modeli un rektoru ievēlēšanas kārtību, nosaka augstskolu padomju izveidošanu, kā arī jaunu augstskolu tipoloģiju ar konkrētiem atbilstības kritērijiem katram tipam. Vēsturisks solis sperts arī studējošo atbalstam – nodrošinātas sociālās stipendijas studentiem no daudzbērnu ģimenēm, kā arī par 40% palielinātas ikmēneša stipendijas apmērs. Savukārt vispārējā izglītībā nodrošināts pedagogu darba samaksas pieaugums – no 2021. gada 1. septembra pedagogu zemākā mēneša darba algas likme noteikta 830 eiro apmērā, bet pirmsskolas pedagogiem - 872 eiro par likmi. Kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem ministrija izstrādājusi jaunu vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Skolēns pašvaldībā”, kuru plānots ieviest no 2022. gada 1. septembra. Jaunajā modelī stiprināta pašvaldību loma iekļaujošas un modernas izglītības vides nodrošināšanā bērniem un lielāka finansiālā un metodiskā atbalsta sniegšanā pedagogiem.
2022. gadā ir panākts papildu finansējums 12 200 000 eiro zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, kā arī dalībai Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN). Piešķirtais papildu finansējums zinātnei 2022. gada budžetā ir augstākais kopš 2008. gada. Šobrīd var prognozēt, ka finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai no iekšzemes kopprodukta (IKP) būtiski pieaugs, vismaz attiecībā par publiskā sektora ieguldījumiem. Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam paredz, ka finansējumam 2024. gadā jāsasniedz 1% un 2027. gadā – 1,5 % no IKP.
Kultūras ministrija
No 2022.gada nodrošināts vidējā atalgojuma palielinājums 4 278 teātru, koncertorganizāciju, muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju darbiniekiem (no 930 eiro uz 1 040 eiro mēnesī (bruto)).
Sabiedriskie mediji – LTV un LR – pirmo gadu veiksmīgi strādā ārpus reklāmas tirgus; izveidots un darbu uzsācis to uzraugs – SEPLP.
Labklājības ministrija
Lai nodrošinātu Valdības deklarācijā noteiktos uzdevumus valsts materiālā atbalsta pilnveidošanai un dažādu iedzīvotāju grupu dzīves kvalitātes uzlabošanai, Labklājības ministrija 2021. gadā turpināja pārskatīt un palielināt valsts materiālo atbalstu, jo īpaši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem.
Valdībā apstiprināti virkne pasākumu minimālo ienākumu atbalsta pilnveidošanai visvairāk nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām – garantētā minimālā ienākumu pabalsta saņēmējiem, trūcīgām mājsaimniecībām, maznodrošinātām mājsaimniecībām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem.
2021. gadā īstenotās ģimenes valsts pabalsta reformas rezultātā no 2022. gada 1. janvāra būtiski mainīsies pabalsta apmērs un tā piešķiršanas nosacījumi. Turpmāk ģimenes valsts pabalsta apmērs par apgādībā esošu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē. Sagatavoti arī priekšlikumi, lai no 2022. gada palielinātu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai paredzētā pabalsta apmēru.
Satiksmes ministrija
2021. gada prioritāte satiksmes nozarē bija infrastruktūras attīstība. Nozīmīgs ieguldījums veikts, gan strādājot pie ilgtermiņa plāniem autoceļu saimniecības sakārtošanai, gan uzlabojot valsts autoceļu stāvokli.
Ministru kabinetā apstiprināta valsts galveno autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040. gadam. Autoceļu padomē apstiprināts valsts reģionālo ceļu būvniecības plāns līdz 2027. gadam, kas kalpos par pamatu autoceļu atjaunošanai visā valstī. Veikta analīze vietējiem valsts autoceļiem un izvērtēti posmi nodošanai pašvaldībām, kas varētu nodrošināt to efektīvāku uzturēšanu. Tāpat Autoceļu padomē apstiprināta Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģija un uzsākti veloceļu maršrutu izpētes darbi prioritārajiem projektiem.
Autoceļu jomā 2021. gadā starp apjomīgākajiem un nozīmīgākajiem projektiem ir Ķekavas apvedceļa būvniecības uzsākšana un Rīgas apvedceļa pārbūves plānošana, kas sākta ar ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu autoceļu A4 un A5 posmiem.
Papildus piesaistītais finansējums ļāva veikt izrāvienu kvalitātes prasību nodrošināšanai uz valsts autoceļiem. 2021. gada būvniecības sezona bija viena no labākajām visā atjaunotās Latvijas vēsturē.
2021. gadā notika darbs pie Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta uzlabošanas un ceļu infrastruktūras sakārtošanas novadu savienojamībai ar Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu.
Rail Baltica projektā turpinājās būvniecības darbi Rīgas Centrālajā stacijā un projektēšana pamattrasē, uzsākta dzelzceļa infrastruktūras būvniecība starptautiskajā lidostā “Rīga”, izsludināts iepirkums pamattrases būvniecībai un 17 reģionālo staciju projektēšanai.
Tieslietu ministrija
Valdības trešajā gadā darbu sākusi specializētā Ekonomisko lietu tiesa, lai ātrāk un efektīvāk izskatītu sarežģītus komercstrīdus, ekonomiskos un finanšu noziegumus, kā arī korupcijas lietas. Savas darbības pirmajos deviņos mēnešos tā izskatījusi jau 197 lietas, no tām 37 civillietas, 36 krimināllietas, kā arī 124 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu.
Tāpat arī ir atvieglota būves ierakstīšana zemesgrāmatā un būtiski ir samazināts valsts nodevas apmērs – fiziskām personām par īpašuma tiesību nostiprināšanu no 2% līdz 1,5% apmērā no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu līdzšinējo 6% vietā tagad būs jāmaksā 2%. Ikvienam bez maksas ir atvērti dati no četriem dažādiem ar nekustamo īpašumu saistītiem reģistriem.
Veselības ministrija
2021. gada piešķīrums mediķu algām (mediķu zemākās mēnešalgas tika palielinātas par 25% novirzot tam papildu 183 miljonus eiro). Nozarē strādājošo atalgojuma palielināšanai laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam atvēlēti vairāk nekā 364 miljoni eiro, tostarp 2021. gadam mediķu algām VM izdevās izcīnīt papildu 183 miljonus eiro. Tāpat 2021.gadā Covid-19 piemaksās, atvaļinājuma rezervēs un virsstundās mediķiem atvēlēti vēl 170 miljoni eiro. Piemaksu un virsstundu apmaksu līdzvērtīgā apmērā būs nepieciešams turpināt arī 2022.gadā, ņemot vērā sarežģīto situāciju veselības aprūpē pandēmijas apstākļos. 2022. gadam mediķu algām VM prasīja 80 miljonus eiro, taču MK šim mērķim piešķīra 35 miljonus eiro, kā arī papildu 6 miljonus eiro - jauno ārstu jeb rezidentu algām un vēl 3 miljonus eiro - māsu izglītībai. VM uzskata, ka mediķiem vajadzīgs taisnīgs, konkurētspējīgs, caurskatāms atalgojums, uz kuru viņi var paļauties, nevis Covid-19 krīzes laika piemaksas. Lai vismaz 70% no darba samaksas būtu pastāvīgi fiksēta, kopā ar nozari VM turpinās darbu pie jaunā mediķu atalgojuma modeļa. Veselības ministrijā turpinām arī darbu pie Sabiedrības veselības pamatnostādņu precizēšanas, kurā vēlamies iestrādāt ārstniecības personu atalgojuma pieaugumu ilgtermiņā.
Psihiskās veselības pasākumi, kuriem pirmo reizi ir finansējums budžeta bāzē. Lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija, tika ieviesta virkne pasākumu - ir gan jauni pakalpojumi, gan jau esošo pakalpojumu kapacitātes stiprināšana.
Pakalpojumi ieviesti gan iedzīvotājiem, gan kompleksas psihoemocionālā atbalsta iniciatīvas slimnīcu mediķiem un personālam, gan papildu motivāciju ģimenes ārstu un psihiatru savstarpējās sadarbības veicināšanai, kā arī regulāru sabiedrības psihoemocionālā stāvokļa monitoringu.
Ņemot vērā jaunu pakalpojumu izveidi, daļa no tiem kļuva pieejama no 2021.gada vidus, daļa – jau ātrāk – no pavasara. Trīs aktuālākos pakalpojumi, kam tika novirzīts finansējums:
- ģimenes ārsti savam pacientam var nozīmēt valsts apmaksātas līdz pat 10 konsultācijas pie psihologa vai psihoterapeita;
- celta sabiedrībā balstītu pusaudžu psihiskās veselības pakalpojumu kapacitāte Rīgā, un no jauna attīstīta Liepājā, Daugavpilī un Valmierā;
- visās Latvijas slimnīcās veidoti uz darbinieku psihoemocionālo stāvokli vērsti atbalsta pasākumi.
Būtiskākie jaunumi:
- Visiem iedzīvotājiem ar ģimenes ārstu nosūtījumiem pieejamas 10 psihologa konsultācijas;
- Skalbju krīzes tālrunis, kur pieejamas arī padziļinātas psihologa konultācijas-terapija līdz 10 reizēm, ja krīzes intervences veicējs redz tādu nepieciešamību;
- Pusaudžu resursu centra stiprināšanas – būtiski audzēta Rīgas kapacitāte, atvērtas jaunas filiāles Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Daugavpilī. Ar visu to – rinda joprojām gara, virs 200 pusaudžiem gaida rindā, īpaši Rīgā var nākties gaidīt vairākus mēnešus;
- Atvērts pusaudžu psihiskās veselības atbalsta tālrunis, kur palīdzību sniedz tieši klīniskie psihologi (tā ir atšķirība no bērnu krīzes tālruņa un Skalbēm, kur ir vairāk krīžu intervences veicēji/konsultatīvie psihologi)– lai konsultētu tos, kam jāgaida rinda un savlaicīgi sniegtu palīdzību tiem, kuriem varbūt nemaz nevajag rindā gaidīt un palīdzēt var šādā veidā – attālināti, ja sarežģījumi nav tik būtiski;
- Būtiski stiprinātas multidiciplinārās komandas stacionāros un ambulatorajos centros, lai varētu paplašināt nemedikamentozo terapiju;
- Kopš jūnija visas slimnīcas var algot psihologu darbinieku vajadzībām un šoziem uzsāksies vērienīgas slimnīcu darbinieku (valdes, personāldaļas, ārsti, māsas, funkcionālie speciālisti) apmācības par savu psihoemocionālo veselību, lai mazinātu personāla izdegšanas risku;
- Notiek divi projekti saistībā ar mūsdienīga autisma pakalpojuma nodrošināšanu bērniem – kopā ar BSF, IZM, LM un NVO notiek izpēte un pakalpojumu salāgošana un izstrāde. VM nākamajā gadā ~ 1miljonu (piektā daļa no visa psihves.budžeta) virza ADOS testu organizēšanai valsts pakalpojumā (iepērk tehniskos līdzekļus, kārtos apmācības, sertifikāciju speciālistiem utt).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Viens no būtiskākajiem atskaites punktiem 2021. gadā Latvijas sabiedrībai ir 1. jūlijs, kad spēkā stājās Administratīvi teritoriālā reforma un darbu sāka 43 pašvaldību domes līdzšinējo 119 vietā. Šo piecu mēnešu laikā virknē pašvaldību jau vērojams līdzekļu ietaupījums, ko novirzīt iedzīvotājiem nozīmīgu iniciatīvu realizēšanai vai pakalpojumu pilnveidei. Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku un atbalstītu pašvaldību iedzīvotājus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šogad turpināja īstenot valsts aizdevumu programmu pašvaldību investīciju projektiem, un kopumā Ministru kabinets atbalstījis 270 investīciju projektus par finansējumu 119 milj. eiro apmērā, no kura valsts aizdevums ir teju 100 milj. eiro.
Savukārt kā būtisks ieguldījums vides aizsardzībā jāmin šogad Ministru kabinetā apstiprinātais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem septiņiem gadiem. Tajā ietverta atkritumu rašanās novēršanas programma, kā arī iezīmēti rīcības virzieni, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi, kā arī palielinātu atkritumu apsaimniekošanas efektivitāti atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformas rezultātā.
Zemkopības ministrija
Izstrādāts un EK iesniegts ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna projekts 2023.-2027. gadam, kas turpinās lauksaimniecības uzplaukumu, mērķtiecīgi ieguldot ES un valsts atbalsta finansējumu lauku apvidu saimniecību un uzņēmumu attīstībā, paaugstinot lauksaimnieku un lauku uzņēmēju konkurētspēju, iespēju ilgtermiņā plānot saimniecisko darbību, tādējādi saglabājot apdzīvotību un ekonomisko aktivitāti laukos.
Sistemātiski un mērķtiecīgi sniegts atbalsts mazajām lauku saimniecībām, stiprinot to dzīvotspēju, lai lauku iedzīvotāji nepamestu savas mājas par labu lielākām pilsētām vai ārzemēm, veicinot iespējas līdzdarboties lauksaimniecībā, kā arī motivējot mazo ražotāju iekļaušanos vietējā tirgū. Dažādos atbalsta pasākumos 23 000 Latvijas mazās lauku saimniecības 2021.gadā saņēmušas 16 miljonus eiro.
Covid-19 pandēmijā paveiktais
Nodrošināts pietiekams vakcīnu daudzums visas sabiedrības vakcinācijai un ieviests digitālais sertifikāts
Īstenoti drošības pasākumi, lai ierobežotu Covid-19 izplatību un saglabātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Sniegts atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem un darbiniekiem.
Apkopojums ir veidots sadarbībā ar nozaru ministrijām.