Valsts pārvaldes politika | Ministru kabinets
Atjaunots: 20.07.2018

Valsts pārvaldes politika

Izmaiņas tiesību aktu projektu sākotnējā izvērtēšanā (anotāciju aizpildīšanā)

2017.gadā Valsts kanceleja izstrādāja pilnveidojumus līdzšinējā kārtībā ar mērķi uzlabot anotācijās ietvertās informācijas kvalitāti un nodrošināt uz visaptveroša novērtējuma un datiem balstītu lēmumu pieņemšanu. Tādējādi kopumā plānots veicināt labāku regulējumu, sekmējot tā atbilstību sabiedrības interesēm. 

2018. gada 1. janvārī stājās spēkā izmaiņas Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", kuras Ministru kabinets apstiprināja 2017.gada 20.jūnijā. 

Valsts kanceleja sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju, Veselības ministriju un Finanšu ministriju 2017.gada 13. un 14.decembrī rīkoja apmācības par izmaiņām anotāciju aizpildīšanas kārtībā. Aicinām izmantot iespēju neskaidrību gadījumā konsultēties ar prezentācijā norādītajām attiecīgo ministriju kontaktpersonām. Atbildīgā persona Valsts kancelejā – Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Marina Paņkova (e-pasts: marina.pankova@mk.gov.lv; tālr. 67082909).

Aicinām tiesību aktu projektu izstrādātājus iepazīties ar:


Nozarēs veikto ieguldījumu efektivitātes analīzes metodika

Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju un Pārresoru koordinācijas centru 2017.gadā  izstrādāja "Nozarēs veikto ieguldījumu efektivitātes analīzes metodiku".

Metodikas mērķis ir sniegt metodoloģiskus norādījumus nozarēs veikto ieguldījumu efektivitātes analīzei ministrijās un to padotības iestādēs. Tajā ir izmantoti starptautiski pieejamie paraugi un ieteikumi, kā veikt padziļinātu publisko ieguldījumu efektivitātes analīzi dažādās nozarēs.

Analīze, kas tiks veikta atbilstoši metodikai, palīdzēs gan nozaru politikas veidotājiem, gan nodokļu maksātājiem pilnveidot izpratni par ieguldītajiem valsts budžeta resursiem un sabiedrības ieguvumiem no tā, kā arī par vēlamo rezultātu sasniegšanu, pēc iespējas racionāli izlietojot piešķirto finansējumu.

Metodika paredz, ka Finanšu ministrija, izstrādājot Ministru kabineta rīkojuma projektu par vidēja termiņa budžeta ietvara un ikgadējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas grafiku, noteiks politikas jomas, nozares un (vai) apakšnozares, kurām jāveic ieguldījumu efektivitātes novērtējums atbilstoši šai metodikai. Finanšu ministrija noteiks arī par šo analīzi atbildīgās ministrijas un analīzes iesniegšanas termiņu. Izmantojot atbildīgo ministriju veikto analīzi, Finanšu ministrija priekšlikumus politiku izmaiņām iekļaus Ministru kabinetam iesniedzamajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumiem šo rezultātu izmantošanai ikgadējā un vidēja termiņa budžeta izstrādes procesā.

Metodika un tās pielikumi:


Valsts pārvaldes reformu plāns 2020

Valsts pārvaldes reformu plāns  paredz triju gadu laikā sniegt impulsu valsts pārvaldes attīstībai, darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Plānā ietvertie desmit reformu virzieni ir rīki mūsdienīgas valsts pārvaldes izveidei.

Valsts pārvaldes reformu plāns un tajā iekļautie pasākumi mērķu sasniegšanai balstīti sabiedrības un valsts pārvaldē strādājošo interesēs, kā arī privātā sektora tendencēs. Piedāvājums paredz ieviest jaunus un inovatīvus risinājumus pārmaiņām, nepalielinot valsts budžeta izdevumus.

Valsts kancelejas izstrādātais reformu plāns paredz paaugstināt valsts pārvaldes darbības efektivitāti par 6 % trīs gadu laikā. Tas ir komplekss darbu kopums, kur viens no piedāvātajiem risinājumiem ir atbalsta funkciju centralizācijas iespējas, piemēram, grāmatvedībai un personāla lietvedībai. Kā reformu plāna praktiskas izpildes piemērs jau minams Valsts kancelejas, Valsts administrācijas skolas un Pārresoru koordinācijas centra kopīgais pilotprojekts – no nākamā gada 1. janvāra visa grāmatvedība tiek nodota Valsts kasei, kas ļaus strādāt efektīvāk, kā arī samazināt nodarbināto skaitu.

Analizējot valsts pārvaldes iestāžu datus, redzams, ka ir iespējams strādāt efektīvāk. Piemēram, 2016. gadā viens algu grāmatvedis “apkalpo” vidēji 302 darbiniekus, taču Valsts kancelejas izvirzītais mērķis reformu plānā ir – viens grāmatvedis vidēji 500 darbiniekiem.

Valsts pārvaldei tuvāko gadu laikā ir jāīsteno “nulles birokrātijas” principi. Tas nozīmē, ka ir maksimāli jāatsakās no nevajadzīgas birokrātijas iedzīvotāju un uzņēmēju saziņā ar valsti. Reformu plāns paredz virzīties uz mazas un analītiskas valsts pārvaldes modeli, kurā ir samazināta uzraudzības un kontroles funkcija, tajā pašā laikā padarot nozīmīgāku katra darbinieka individuālo atbildību.

Turpmākā valsts pārvaldes regulējuma politika ir jāizstrādā tāda, kas izskauž liekus procesus un regulējumus, samazina iekšējo un ārējo administratīvo slogu, samazina izmaksas. Labāka regulējuma politika vistiešākā mērā ietekmē sabiedrības labsajūtu, tāpēc izstrādes procesā ir svarīgi turēties pie principiem “regulēt pēc iespējas mazāk”, kā arī “iejaukties tikai tur, kur nepieciešams”.

Reformu ietvaros ir jāpārskata administratīvie procesi, lai radītu ērtāku un lētāku valsts pārvaldi. Viens no virzieniem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldības optimizācija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Beļskis uzskaita vairākus piemērus, kā optimizēt administratīvās funkcijas, izmantojot IKT risinājumus. Piemēram, oficiālās elektroniskā adreses ieviešana, elektronisko rēķinu aprites sistēmas izstrāde, iepirkumu funkcijas konsolidēšana, papīra dokumentu arhīva digitalizēšana, koplietošanas platformu projektu īstenošana utt. Valsts pārvalde ir vienots veselums, līdz ar to loģiski, ka pakalpojumu nodrošināšanā tiek izmantota kopēja tehnoloģija un vienoti principi.

Tāpat ir nepieciešams izstrādāt vienotu metodiku valsts sniegto pakalpojumu izveidei. Jāizvērtē esošo klientu apkalpošanas struktūru apvienošanas iespējas, piemēram, resora ietvaros.

 


Vispārēja informācija


Attīstības plānošanas dokumenti un atbildība par valsts pārvaldes politikas izstrādi un īstenošanu

Valsts pārvaldes reformas jautājumi kļuva aktuāli tūlīt pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas. Sistemātiska valsts pārvaldes reforma tika uzsākta 1993.gadā, kad tika atjaunots Ministru kabineta iekārtas likums, pieņemts likums par civildienestu un izveidota Valsts reformu ministrija, Valsts administrācijas skola un Valsts civildienesta pārvalde.

1995.gadā tika pieņemta Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija, un kopumā 5.Saeimas laikā reformai bija prioritārs statuss. 1998.gada 10.martā Ministru kabinets akceptēja Valsts pārvaldes reformas attīstības stratēģijas līdz 2000.gadam realizācijas plānu, kur viens no prioritārajiem virzieniem bija nozaru institucionālās sistēmas sakārtošana, paredzot sakārtot nozares struktūras atbilstoši valdības stratēģiskajiem uzdevumiem.

Šajā laikā ir notikušas institucionālas pārmaiņas iestādēs, kas ir atbildīgas par valsts pārvaldes reformu – darbojies Valsts pārvaldes reformas birojs (1997.–2000.gads), īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos (1999.–2000.gads), īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās (2000.–2002.gads).

Vienotu reformu noteica 2001.gadā pieņemtajā Valsts pārvaldes reformas stratēģijā 2001.–2006.gadam un tās īstenošanas plānā. Stratēģijas un plāna ieviešanu pārraudzīja Valsts pārvaldes reformas padome, kas ir konsultatīva institūcija un kuras sastāvā ir nevalstisko organizāciju, uzņēmēju, augstskolu, tiesu, pašvaldību, Saeimas un valsts pārvaldes institūciju pārstāvji. Plānošanas perioda beigās Ministru kabinetā tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Par Valsts pārvaldes reformas stratēģijas 2001.–2006.gadam un Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas rīcības plāna 2001.–2006.gadam ieviešanu".

Kopš 2003.gada par valsts pārvaldes politikas veidošanu ir atbildīga Latvijas Republikas Valsts kanceleja. Politiskā atbildība par šo jomu pārgāja Ministru prezidentam, koncentrējot valsts pārvaldes politikas izstrādi valdības centrā. Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā tika izveidota Valsts reformu nodaļa, kas pārņēma ar valsts pārvaldes politikas izstrādi un koordināciju saistītos jautājumus, savukārt pašvaldību politikas izstrāde un koordinācija tika nodota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārziņā.

Turpmāko valsts pārvaldes politikas gaitu iezīmē Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumi Nr.501 "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumos Nr.372 "Valsts pārvaldes reformas padomes nolikums"", grozot Valsts pārvaldes reformas padomes nosaukumu un pārdēvējot to par Valsts pārvaldes politikas attīstības padomi. Tādējādi valsts pārvaldes politikas plānošana no sistēmas reformām pievēršas tās attīstībai – aizvien vairāk pievēršoties kvalitātes, efektivitātes un labākas pārvaldības jautājumiem.

2008.gada maijā tika apstiprinātas pamatnostādnes valsts pārvaldes attīstībai "Valsts pārvaldes attīstības politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam. Labāka pārvaldība: pārvaldes kvalitāte un efektivitāte". Pamatnostādņu izstrādei tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Šo pamatnostādņu mērķis bija veidot tiesisku, efektīvu un kvalitatīvu valsts pārvaldi, kas nodrošina valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus atbilstoši sabiedrības vajadzībām. Pamatnostādņu īstenošanu ievērojami ietekmēja plānošanas periodā piedzīvotā ekonomiskā krīze, kas aizkavēja daudzu pamatnostādņu uzdevumu īstenošanu, kā rezultātā pamatnostādņu novērtējumā  tika secināts, ka tas ir vairāk kā vidusposma (midterm) novērtējums, ne gala (ex-post)  novērtējums. Tai pašā laikā, uzsākot īstenot iepriekšminētajās pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus, valsts piedzīvoja ekonomisko krīzi, vienlaikus paverot ceļu „strukturālajām reformām” arī valsts pārvaldē. Līdz ar to saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.jūlija rīkojumu Nr.483 tika apstiprināts "Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai". Tādējādi valsts pārvalde kopš 2001.gada piedzīvojusi reformu – attīstības – strukturālo reformu ceļu.

Tālāk valsts pārvaldes jomā sekoja Valsts pārvaldes attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, savukārt valsts pārvaldes cilvēkresursu politika tika noteikta gan iepriekšminētajās pamatnostādnēs, gan tika veidota saskaņā ar Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepciju, kas tika apstiprināta MInistru kabinetā 2013.gada 6.februārī.

"Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 30.decembra rīkojumu Nr.827) tika noteikts valsts pārvaldes politikas attīstības mērķis - veidot efektīvu, pieejamu, inovatīvu, profesionālu un uz rezultātu vērstu valsts pārvaldi, apakšmērķi un turpmāk veicamie uzdevumus plānošanas periodam līdz 2020.gadam. 

Pamatnostādnēs tika noteikti arī sasniedzamie apakšmērķi: 1) nodrošināta pilnvērtīga klātienes un neklātienes pakalpojumu pieejamība, vienlaikus ieviešot racionālu un pareizu  valsts pārvaldes administratīvo un institucionālo struktūru; 2) profesionāli, motivēti un godīgi valsts pārvaldē nodarbinātie; 3) efektīvi funkcionējoša attīstības plānošanas sistēma, kas īstenota, orientējoties uz rezultātiem un pamatojoties uz kvalitatīvu ietekmes novērtējumu; 4) valsts pārvalde un sabiedrība sadarbojas, kā arī nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu un viedokļu saskaņošanu, inovāciju ieviešanu valsts pārvaldes darbā un 5) efektīva un sabiedrības vajadzībām atbilstoša pašvaldību attīstība.

Tā kā pamatnostādnēs iepriekš noteiktie publiskās pārvaldes efektivitātes un likumdošanas kvalitātes rādītāji tika sasniegti ātrāk, nekā bija sākotnēji plānots, kā arī rīcības virzieni valsts pārvaldes cilvēkresursu politikā lielā mērā bija izpildīti, bija nepieciešams izvirzīt jaunus mērķus valsts pārvaldes un cilvēkresursu politikas turpmākai attīstībai. Līdz ar to 2015.gadā Valsts kanceleja uzsāka darbu pie valsts pārvaldes un cilvēkresursu politikas reformu plāna izstrādes un sagatavoja esošās politikas vidusposma izvērtējumu - informatīvo ziņojumu "Par Valsts pārvaldes attīstības politikas pamatnostādņu 2014.–2020.gadam un Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijas īstenošanu"  (apstiprināts Ministru kabinetā 2017.gada 21.novembrī). 

Izvērtējumā tika secināts, ka no vienas puses, valsts pārvaldi ietekmē sabiedrības pieaugošās prasības pēc augsta standarta un pakalpojumiem, kas būtu atbilstoši sabiedrības vajadzībām - iedzīvotāji vēlas saņemt kvalitatīvus publiskos pakalpojumus ērtāk un ātrāk, kā arī sabiedrības demogrāfisko tendenču dēļ sagaidāms arvien lielāks pieprasījums pēc labklājības, sociālajiem un veselības pakalpojumiem. No otras puses valsts pārvaldei jākļūst kompaktākai atbilstoši demogrāfiskām izmaiņām un jāpielāgojas ierobežotajiem pieejamiem resursiem pakalpojumu sniegšanā. Latvijā pēdējos 10 gados bijis straujš darbaspēka sarukums emigrācijas un negatīvas iedzīvotāju ataudzes dēļ, kā arī sagaidāma strauja sabiedrības novecošanās nākotnē, kas ietekmē tautsaimniecības izaugsmi un budžeta ienākumus. Tāpat lai arī vērojama pozitīva dinamika tautsaimniecības izaugsmei, aizvien vairāk līdzekļu no valsts budžeta jāvelta aizņēmumu atmaksāšanai.

Pēdējā plānošanas perioda ietvaros ir mainījušās par valsts pārvaldes politiku atbildīgās institūcijas. 2009.gadā ekonomiskās krīzes ietekmē tika veiktas reformas centrālajā valsts pārvaldē, likvidējot Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Rezultātā funkcijas, kas saistītas ar valsts pārvaldes politiku (e-pārvalde, publisko pakalpojumu attīstība, pilsoniskās sabiedrības attīstība u.c.), tika nodotas jaunizveidotajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Kultūras ministrijai u.c. Tāpat, nodalot attīstības plānošanas funkcijas, 2011.gada 1.decembrī tika izveidota Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde – Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk – PKC). PKC veic nozaru politiku pārresorisko uzraudzību, izstrādā vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanas dokumentus un uzrauga to īstenošanu, kā arī koordinē deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un Valdības rīcības plāna izpildi. Valsts kancelejā, savukārt tika likvidēts Politikas koordinācijas departaments un izveidots Valsts pārvaldes attīstības departaments (iesākumā Stratēģiskās analīzes departaments).

Sākot ar 2016.gada 9.februāri par valsts pārvaldes politikas veidošanu ir atbildīgs Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departaments. 

 

Ievērojama ietekme valsts pārvaldes reformas īstenošanā ir bijusi Pasaules Bankas, Lielbritānijas padomes, UNDP (United Nations Development Programe) un Eiropas Savienības atbalstam.


Pētījums par valsts pārvaldes attīstību nākotnē

Lai izvērtētu Latvijā paveikto valsts pārvaldē un ekonomiskās krīzes ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību, Valsts kanceleja 2012.gadā pasūtīja un 2013.gadā tika turpināts pētījums „Valsts pārvaldes novērtējums” , kas ietvēra pamatnostādņu „Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008 – 2013.gadam. PĀRVALDES KVALITĀTE UN EFEKTIVITĀTE” un plāna „Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai” gala novērtējumu (ex-post).  Ar detalizētiem pētījuma rezultātiem var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē, sadaļā Reformu novērtējumi un pētījumi


Valsts pārvaldes institucionālā sistēma

Latvijas Republikas Satversmes 58.pants paredz, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Valsts pārvaldes iestādes tiek iedalītas tiešās pārvaldes iestādēs un pastarpinātās pārvaldes iestādēs.

Tiešās pārvaldes iestādes ir visas iestādes, kas juridiski pieder pie Latvijas Republikas. Tās ir ministrijas un citas Ministru kabinetam, Ministru prezidentam vai ministram tieši pakļautas pārvaldes iestādes, kā arī to padotībā esošas iestādes. Ministrijas ir tiešās pārvaldes augstākās iestādes, kuru kompetencē ir valsts politikas izstrāde un kuras ir tieši padotas Ministru kabineta loceklim. 2018.gadā Latvijā tādas ir Valsts kanceleja un 13 ministrijas. Augstākās iestādes statusam atbilst arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš atrodas Ministru prezidenta pārraudzībā un ir atbildīgs par valsts politikas izstrādi un īstenošanu korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kā arī Pārresoru koordinācijas centrs, kurš atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā kā valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā tiešās pārvaldes iestāde. Ministru kabineta locekļu pakļautībā un pārraudzībā šobrīd ir 153 tiešās pārvaldes iestādes. Informācija par Ministru kabineta locekļu pakļautībā un pārraudzībā  esošajām iestādēm kopš 2018.gada 1.jūnija ir pieejama Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra uzturētajā Publisko personu un iestāžu sarakstā (plašāk par sarakstu). Tiešās pārvaldes iestāžu skaits ir mainīgs, Ministru kabinets pieņem lēmumus par tiešās pārvaldes iestāžu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu, aktuālā informācija par tiešās pārvaldes iestādēm un to skaitu pieejama šeit.

Pastarpinātās pārvaldes iestādes ir pašvaldību un citu atvasināto publisko tiesību juridisko personu izveidotās iestādes. Attiecībā uz pastarpināto pārvaldi prioritāra ir šo institūciju autonomija, tāpēc padotība Ministru kabinetam attiecībā uz tām nozīmē pārraudzību (tiesiskuma kontroli), proti, valdībai jāgarantē, ka pastarpinātā pārvalde tās autonomā kompetencē nodotos uzdevumus veic tiesiski.

Valsts pārvaldes institucionālās sistēmas galvenie elementi ir tiesību normās noteiktās valsts pārvaldes institūcijas, to savstarpējā hierarhija, kompetence, to dibināšanas un darbības noteikumi, lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procedūras.

Valsts pārvaldes vērtību un ētikas principu ieteikumu projekts 

Valsts kanceleja ir sagatavojusi Ministru kabineta ieteikumu projektu "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas principi". To mērķis - veidot vienotu izpratni par valsts pārvaldes vērtībām un ētikas principiem un tajā balstītu darba kultūru.