Noskaidro, cik daudz zini par notikumiem, kas būtiski ceļā uz Latvijas neatkarību!
Pareizā atbilde: No 1991. gada 13. līdz 27. janvārim
Barikāžu laikā Latvijas iedzīvotāji apliecināja savu gatavību aizstāvēt valsts neatkarību. Pēc 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas PSRS militāra spēka pielietošana kļuva reāla , izraisot provokācijas, kuru novēršanu PSRS vadība varētu interpretēt kā miera un kārtības nodrošināšanu. Tāpēc par būtisku pretošanās stratēģiju kļuva apzināta un mērķtiecīga izvairīšanās no vardarbīgas vai bruņotas pretestības.
Pareizā atbilde: Piemiņas akmeņi kanālmalas apstādījumos pie Bastejkalna Rīgā
Tēlnieka Arvīda Voitkāna radīti piemiņas akmeņi veltīti 1991. gada 20. janvāra apšaudes upuriem: kinooperatoriem Andrim Slapiņam un Gvido Zvaigznem, milicijas leitnantiem Sergejam Konoņenko un Vladimiram Gomanovičam, 18 gadus vecajam Edijam Riekstiņam, kā arī 1991. gada augusta puča laikā nāvējoši ievainotajam Jūrmalas Rakstnieku nama autovadītājam Raimondam Salmiņam.
Visi minētie atbilžu varianti ir pareizi
Pēc Latvijas valdības pārstāvju aicinājuma Latvijas iedzīvotāji sāka celt barikādes, lai aizsargātu Augstākās Padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. Ielas bloķēja smagsvara automašīnas un tehnika, betona bluķi un baļķi. Cilvēki no visas Latvijas brauca dežurēt barikāžu vietās.
Pareizā atbilde: Maskavā
1991. gada janvārī centrālā vara Maskavā uzsāka militāra rakstura akcijas, lai atjaunotu savu ietekmi Baltijas republikās. Akcijas īstenoja ar PSRS Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo OMON kaujas vienību palīdzību, iesaistot Baltijas republikās izvietotās PSRS karaspēka vienības un karaskolu kursantus. Latvijā ar Maskavas centrālo varu sadarbojās arī Alfrēda Rubika vadītā Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja.
Pareizā atbilde: "Melnās beretes"
1991. gada 20. janvārī notika Maskavai pakļautās Rīgas OMON specvienības un neidentificētas kaujas grupas uzbrukums Iekšlietu ministrijas ēkai Raiņa bulvārī. Iebrūkot ministrijas ēkā, OMON kaujinieki nāvējoši sašāva leitnantu Vladimiru Gomanoviču, kurš tobrīd vadīja ministrijas apsardzes darbiniekus, un Sergeju Konoņenko. Kinooperatori Gvido Zvaigzne un Andris Slapiņš, kas strādāja Jura Podnieka filmu studijā, izdzirdot par uzbrukumu, bija ieradušies filmēt notikumu gaitu. No OMON raidītajām lodēm Andris Slapiņš mira uz vietas, Gvido Zvaigzne – trīs nedēļas vēlāk slimnīcā.
Pareizā atbilde: Latvijas PSR Augstākā Padome
Deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā atjaunoja 1918. gada 18. novembrī proklamēto Latvijas Republiku un tās Satversmi. Vienlaikus noteica arī valsts varas de facto atjaunošanas pārejas posmu, kas beidzās 1991. gada 21. augustā.
Pareizā atbilde: Parlamentāro ceļu
Latvijas Tautas fronte (LTF) bija sabiedriski politiska organizācija Latvijas PSR un Latvijā laikā no 1988. līdz 1999. gadam. Trešās atmodas laikā tā apvienoja sabiedrības demokrātiskos spēkus, un tai bija izšķiroša nozīme Latvijas neatkarības atgūšanā. LTF sāka veidoties, iedvesmojoties no 1988. gada 1.–2. jūnijā notikušā Latvijas Rakstnieku savienības plēnuma, kurā atklāti diskutēja par latviešu valodas, Latvijas suverenitātes un vēstures jautājumiem.
Pareizā atbilde: Džordžs Orvels “1984”
Gunārs Astra (1931–1988) bija latviešu brīvības cīnītājs un disidents, kurš nekad neslēpa savus pretpadomiskos uzskatus un par to divreiz tiesāts. Viņam kā recidīvistam piesprieda 7 gadu ieslodzījumu sevišķa režīma kolonijā un 5 gadus nometinājumā. 1983. gada 15. decembrī tiesā Astra teica savu vēlāk par leģendāru kļuvušo pēdējo vārdu: “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku.”
Pareizā atbilde: Grupas “Pērkons” koncertam Ogres estrādē
Visplašāko popularitāti un rekordlielu skatītāju skaitu (28 miljoni) ieguva Jura Podnieka 1986. gada filma “Vai viegli būt jaunam?” (scenārija autori Ābrams Kleckins, Jevgeņijs Margoļins un Juris Podnieks, operators Kalvis Zalcmanis). “Vai viegli būt jaunam?” portretēja jauniešu pasaules izjūtu tam laikam neierastā atklātības līmenī gan filmas varoņu izvēlē, gan viņu stāstos.
Pareizā atbilde: Amerikas Savienoto Valstu
Nevardarbīgā pretestība Baltijas valstīs piesaistīja starptautisku uzmanību, kas liedza PSRS manipulēt ar situāciju. Tādēļ pēc Latvijas valdības aicinājuma cilvēki pakāpeniski pārtrauca dežūras barikāžu vietās, lai gan barikādes Vecrīgā saglabājās līdz 1992. gada rudenim.
