Valdība piektdien, 11. oktobrī, apstiprināja 2020. gada valsts budžeta likumprojektu. Satiksmes ministrijas (SM) atbildības jomām paredzētais budžets nākamgad būs 457 175 598 eiro, kas ir par 1,6% jeb 7 204 912 eiro lielāks nekā šogad. Jāatzīmē, ka 2020. gada valsts budžets vēl tiks skatīts Saeimā.
SM prioritārajiem pasākumiem piešķirtais papildus finansējums 2020. gadam ir 7 770 000 eiro, kurus plānots tērēt autoceļu sakārtošanai. Būtiskākā nākamā gada Satiksmes ministrijas budžeta daļa – 280703 696 eiro – ir atvēlēta autoceļu nozarei.
Nākamgad plānots turpināt publiskās un privātās partnerības projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanu, kā arī izvērtēt iespēju no 2021. gada atvērt tirgu visiem potenciālajiem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojuma sniedzējiem un izvērtēt autoceļu uzturēšanai izmantoto resursu efektivitāti un kvalitāti.
Tāpat paredzēts veikt visaptverošu pētījumu par velosatiksmi valstī un izdarīt atbilstošas izmaiņas politikas plānošanas dokumentos, izstrādāt Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2021.-2024. gadam, izstrādāt Ceļu satiksmes drošības plānu 2021.-2024. gadam, izvērtēt jaunā pasažieru pārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem regulējuma darbības atbilstību tā izstrādes mērķiem.
SM plāno izveidot vienoto reģionālo sabiedriskā transporta maršrutu tīklu atbilstoši valsts budžetā pieejamā finansējuma apmēram un izdarīt attiecīgus grozījumus normatīvos. Dzelzceļa nozarei nākamā gada Satiksmes ministrijas budžetā paredzēti 69043 530 eiro.
Paredzēts turpināt īstenot dzelzceļa projektu “Rail Baltica”, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ietvaros sagatavot un parakstīt CEF1 līguma grozījumus, CEF3 līguma grozījumus un Eiropas CEF6 līgumu, sagatavot un parakstīt starpvalstu nodomu protokolu par “Rail Baltica” infrastruktūras pārvaldības modeli, kā arī sagatavot Ministru kabineta rīkojuma "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas “Rail Baltica” būvniecībai paredzētās darbības akceptu" grozījumu projektu un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā, kā arī sākt “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas savienojuma ar starptautisko lidostu “Rīga” būvniecību.
Ministrija plāno realizēt Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2018.-2022. gadam noteikto rīcības plānu saskaņā ar definētajiem rīcības virzieniem, turpināt darbu pie Eiropas Savienības Ceturtās dzelzceļa pakotnes pārņemšanas (izstrādāt grozījumus normatīvos attiecībā uz dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā un uz dzelzceļa drošību), nodrošināt savlaicīgu Ziemeļjūras-Baltijas dzelzceļa kravu koridora pagarināšanu Latvijas teritorijā.
Savukārt aviācijas nozares budžets 2020. gadā paredzēts 62 418 eiro apmērā, ko paredzēts tērēt aviācijas drošības, glābšanas un civilmilitārās sadarbības nodrošināšanai.
Iecerēts turpināt darbu arī pie lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstības, turpināt paplašināt Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” lidojumu maršrutu tīklu, nodrošinot jaunu divpusēju gaisa satiksmes nolīgumu slēgšanu, turpināt civilmilitāro sadarbību NEFAB ietvaros un atbalstīt Lielvārdes militārā lidlauka attīstību.
Savukārt Transporta, loģistikas un tranzītpārvadājumu nozares budžets nākamgad paredzēts 1 142 000 eiro apmērā.
Tāpat būtiski 2020. gadam ir nodrošināt Latvijas loģistikas, tranzīta un ostu jomas iekļaušanu valsts politikas plānošanas dokumentos jaunajam finanšu periodam 2021.-2027. gadiem, īstenot starptautiskās ostu un loģistikas informācijas sistēmas SKLOIS II kārtas projektu “SKLOIS2”, kā arī veicināt Latvijas statusa saglabāšanu Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) Baltajā sarakstā, ieviešot starptautiskās prasības.
Pasažieru pārvadājumiem 2020. gada budžetā SM atvēlēs 91239 333 eiro. Savukārt sakaru nozarei nākamā gada budžetā atvēlēti 8297 595 eiro.
Plānots izstrādāt likumprojektu “Elektronisko sakaru likums” Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi ieviešanai, izstrādāt Platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības plānu 2021.-2027. gadam, kā arī izstrādāt precizētu universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensācijas mehānismu, iekļaujot tajā eksprespasta un kurjerpasta pakalpojumu sniedzējus.
Tāpat starp SM uzdevumiem ir veikt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta uzraudzības iestādes funkcijas, nodrošinot transporta nozares projektu, kā arī projektu platjoslas tīklu jomā telekomunikāciju nozarē īstenošanas uzraudzību, veicot Regulā Nr.1316/2013 noteiktos dalībvalsts pienākumus, nodrošināt darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifisko atbalsta mērķu transporta un elektroniskās sakaru infrastruktūras jomā rezultatīvo rādītāju sasniegšanas uzraudzību.
Nepieciešams veicināt arī nozares interešu pārstāvniecību Latvijas nacionālo pozīciju izstrādē par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu pēc 2020. gada, piedalīties Partnerības līguma un Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu darbības programmas izstrādē, nodrošināt Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildi un sākt ieviešanas nosacījumu izstrādi, izstrādāt Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam.
Ministru kabineta apstiprinātais 2020. gada valsts budžets vēl tiks skatīts Saeimā. Pirmdien, 14. oktobrī, valdības sagatavotais nākamā gada valsts budžeta likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai parlamentā.
Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
67028003
komunikacijas@sam.gov.lv