2024. gadā Evikas Siliņas valdība lēmusi par valsts drošības stiprināšanu un veicinājusi konkurētspēju

Valsts aizsardzībā ieguldītie līdzekļi sasnieguši 3,2% no IKP, savukārt 2025. gadam apstiprinātajā valsts budžetā aizsardzībai paredzēti jau 3,45% no IKP, kas ir vēsturiski vislielākās investīcijas Latvijas aizsardzības stiprināšanā. Daļu no šiem līdzekļiem paredzēts ieguldīt infrastruktūras attīstībā, savukārt vairāk nekā 40% no nākamā gada aizsardzības budžeta plānots ieguldīt bruņojuma iegādēs.

 Šā gada martā valdība apstiprinājusi Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Atbilstoši šim plānam piecu gadu laikā robežas stiprināšanā paredzēts ieguldīt 303 miljonus eiro. Savukārt gada izskaņā atbalstīts Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2024.-2027. gadam, kas paredz stiprināt valsts robežas drošību un iekšējo drošību kopumā, kā arī vairāk atgriezt tādus trešo valstu piederīgos, kam nav tiesiska pamata uzturēties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. 

Veicinot cilvēkresursu piesaisti un noturēšanu iekšējās drošības dienestos, ar nākamo gadu policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, Iekšējās drošības birojā nodarbinātajiem un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem būs 300 eiro piemaksa. Valdība lēmusi arī par katastrofu pārvaldības centru būvniecību Siguldā un Preiļos, lai nodrošinātu efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu arī šajās teritorijās. 

Tāpat uzmanība pievērsta drošībai digitālajā vidē. Šogad stājies spēkā Nacionālais kiberdrošības likums, un darbu uzsācis Nacionālais kiberdrošības centrs, kas pārrauga nacionālo kiberdrošības prasību ieviešanu un ir vienotais kontaktpunkts kiberdrošības jautājumos. Lai stiprinātu drošu mediju vidi un veicinātu izpratni par žurnālistu darbu, sagatavotu medijus darbam krīzes situācijās un uzlabotu sabiedrības medijpratību, ir apstiprinātas Mediju politikas pamatnostādnes līdz 2027. gadam. Tāpat lemts par Atveseļošanas fonda līdzekļu ieguldīšanu Latvijas mediju darbības pielāgošanai digitālajā vidē.

E. Siliņas Ministru kabinets ir apstiprinājis Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju, kas paredz nākamo desmit gadu laikā dubultot valsts iekšzemes kopproduktu. Lai sasniegtu šo mērķi, jākāpina Latvijas uzņēmumu produktivitāte, arvien vairāk pielietojot viedās tehnoloģijas, atjaunojamo enerģiju un bioekonomikas sasniegumus. 

Attiecīgi valdība apstiprinājusi dažādas atbalsta programmas investīciju vides pilnveidošanai, inovāciju veicināšanai un cilvēkkapitāla attīstībai. Lai veicinātu uzņēmumu investīciju un attīstības ieceru turpināšanos augstu kredītlikmju apstākļos, valdība atbalstījusi jaunu atbalsta programmu uzņēmējiem. Programma ļaus uzņēmējiem saņemt subsīdiju par 2024. gadā veiktajiem procentu maksājumiem par ALTUM izsniegtajiem aizdevumiem. 

Izstrādājot valsts nākamā gada budžetu, veiktas izmaiņas darbaspēka nodokļos, lai palielinātu neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo un darba devējus Latvijā padarītu konkurētspējīgākus Baltijas līmenī. Kopumā jau iepriekš uzsāktām un vēl plānotām atbalsta programmām nākamajā gadā komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk nekā 250 miljonu eiro apmērā.

Ministru kabinets tiešā un nepastarpinātā veidā sadarbojas ar lielajiem ārvalstu investoriem Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē un lielajiem investoriem piedāvā “zaļo koridoru”, atvieglojot dažādas administratīvās procedūras lielo investīciju projektu īstenošanai. Tāpat valdībā atbalstīta birokrātijas mazināšanas pakotne nekustamā īpašuma attīstības jomā un vienkāršots mikrouzņēmumu nodokļa režīms, kas nu kļuvis ērtāks tiem nodokļu maksātājiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri. 

Lai sekmētu digitalizācijas procesus, valdība apstiprinājusi likumprojektu par nodibinājuma “Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centrs” izveidi, kas veicinās uzticama un droša mākslīgā intelekta pielietošanu. Paredzēts, ka centrs sekmēs praktisku mākslīgā intelekta pielietošanu un spējas vadīt ar mākslīgo intelektu saistītus riskus.  Tāpat tiks atbalstītas mākslīgā intelekta iespējas mazos un vidējos uzņēmumos to produktivitātes, izaugsmes un inovāciju veicināšanai, kā arī latviešu valodas klātbūtnes nodrošināšanai lielajos valodu modeļos. Gala lēmumu par likumprojektu pieņems Saeima. Apstiprināta arī jauna ES fondu atbalsta programma vairāk nekā 27 milj. eiro apmērā procesu digitalizācijai uzņēmējdarbībā. 

Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecību, Ministru kabinets ir apstiprinājis informatīvo ziņojumu par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam. Tādā veidā šīs kapitālsabiedrības piesaistītu papildu privātos līdzekļus, vienlaikus saglabājot uzņēmuma vairākuma akcijas valsts vai pašvaldības īpašumā.

Ir apstiprināts normatīvais ietvars kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā. Tas attiecas uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā. Kriptoaktīvu tirgus dalībnieku lokā iekļaujas gan jaunie kriptoaktīvu tirgus dalībnieki, gan esošie finanšu tirgus dalībnieki, kas jau ir saņēmuši licenci finanšu pakalpojumu sniegšanai. 

Tāpat sākts darbs, lai mazinātu administratīvās prasības banku jomā un samērīgi piemērotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības, veidojot godprātīgiem klientiem draudzīgu un pieejamu finanšu sektoru.

Viens no šīs valdības būtiskiem veikumiem bijis uzlabotas hipotekāro kredītu ņēmēju iespējas pāriet no vienas kredītiestādes uz citu. 2024. gadā valdība apstiprināja regulējumu, kas nosaka precīzu kārtību un pārkreditēšanas procesam paredzētos termiņus, tādējādi vienkāršojot hipotekāro pārkreditēšanos un samazinot ar to saistītās izmaksas. Papildus šim kredītiestādēm noteikta nodeva, no kuras hipotekāro kredītu ņēmējiem tiek izmaksātas kompensācijas par kredītu procentiem, kas EURIBOR likmes kāpuma dēļ bija strauji auguši un radījuši būtisku izmaksu slogu.

Šajā gadā E. Siliņas valdība apstiprinājusi grozījumus likumā, kas paredz noteikt vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām jānodrošina saviem iedzīvotājiem. Palielināta minimālā mēnešalga, kas no nākamā gada būs 740 eiro. Celts arī zemākais minimālo ienākumu slieksnis – turpmāk tas būs nevis 20%, bet 22% apmērā no ienākumu mediānas. Šīs izmaiņas attiecīgi pozitīvi ietekmēs dažādas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju grupas, piem., personas ar invaliditāti un pensijas vecuma iedzīvotājus. 

Tāpat Ministru kabinets lēmis, ka strādājošajiem vecākiem būs iespējams saņemt vecāku pabalstu 75% (iepriekš 50%) apmērā no piešķirtā pabalsta. Savukārt līdz šim pilotprojekta veidā nodrošinātie psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem turpmāk būs pastāvīgi pakalpojumi, ko apmaksās valsts. 

Apstiprināts plāns ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai. Tajā iekļauti pasākumi gan sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstībai, gan ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu uzlabošanai. Plānots pilnveidot sociālo pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru, tehnisko palīglīdzekļu un tehnoloģiju nodrošinājumu, kā arī nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu un konkurētspējīgu atalgojumu. 

Atbalstīta jauna ES fondu atbalsta programma energoefektivitātes uzlabošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Par programmas finansējumu līdz 2029. gadam paredzēts atjaunot vairāk nekā 260 namus.

Valdība pieņēmusi vairākus lēmumus, kas veicinājuši zāļu pieejamību iedzīvotājiem. Paplašināts kompensējamo zāļu saraksts, iekļaujot tajā inovatīvus medikamentus un medikamentus papildu diagnozēm. Medikamentiem, kuriem bija noteikts 50% valsts kompensācijas apmērs, tas paaugstināts līdz 75%, un paplašināts kompensējamo medikamentu klāsts. Divkāršota arī individuālā zāļu kompensācija vienam pacientam 12 mēnešu periodā – tagad tā ir 30 000 eiro apmērā. Valdībā atbalstīti pasākumi recepšu medikamentu cenu mazināšanai no 2025. gada 1. janvāra. 

Papildu līdzekļi novirzīti ģimenes ārstu praksēm, lai pacientiem nodrošinātu augstāku primārās veselības aprūpes pieejamību.  Tāpat valdība atbalstījusi 25,1 miljona eiro lielus ieguldījumus no ES fondiem, lai veicinātu veselības nozares digitalizācijas procesus. Par šiem līdzekļiem plānots, piem., paplašināt pacienta elektroniskajā veselības kartē pieejamos datus, izveidot vienotu sistēmu, lai pierakstītos pie ārsta, un veikt citus pasākumus, ar ko tiks veicināta digitālo datu pieejamība veselības aprūpes pakalpojumu efektīvākai nodrošināšanai. 

Lai veicinātu uz pacientu centrētu veselības aprūpi un pozitīvi ietekmētu dažādus ar grūtniecības un pēcdzemdību periodu saistītus būtiskus aspektus, valdība atbalstījusi vecmātes lomas stiprināšanu veselības aprūpes sistēmā. Turpmāk vecmātes ar Nacionālo veselības dienestu varēs slēgt līgumu dzemdību palīdzības nodrošināšanai grūtniecības un pēcdzemdību periodā, un šīs aprūpes ietvaros vizītei pie vecmātes nebūs nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.

Lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi un uzlabotu iedzīvotāju ikdienu, valdība pieņēmusi vairākus lēmumus, kas mazina administratīvo slogu. 

Jau gada sākumā Ministru kabinets pieņēma būtisku administratīvā sloga samazinājumu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, ko papildinājušas arī rudenī apstiprinātās izmaiņas virknē būvnoteikumu, kas novērš datu dublēšanos dažāda veida obligātajos būvdarbu dokumentos. Raitāku un maksimāli automatizētu, caurskatāmu kadastrālo vērtēšanu nodrošinās pilnveidotā kadastrālās vērtēšanas metodika, kuras tiesisko regulējumu valdība apstiprinājusi; neraugoties uz kadastrālās vērtēšanas izmaiņām, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi 2025. gadā nepieaugs.

Tāpat pieņemti grozījumi teritorijas plānošanas noteikumos, lai samazinātu administratīvo slogu pašvaldībām un atvieglotu teritoriju plānošanu. Izmaiņas attiecas uz apbūves rādītāju aprēķināšanu, funkcionālo zonu papildizmantošanu un citiem aspektiem. 

Vienkāršoti procesi veselības aprūpē. Pacientam veikto vakcināciju var reģistrēt E-veselībā, un nav vairs jāaizpilda papīra veidlapa. 

Atvieglota arī lēmumu pieņemšana daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Lai pieņemtu lēmumu, kopsapulcē vai aptaujā vairs nav jābūt pārstāvētiem 50%+1 no visiem dzīvokļu īpašumiem, bet pietiek ar atbalstu no vairāk nekā vienas trešdaļas atkārtotā kopsapulcē vai aptaujā. 

Vienkāršoti procesi lauksaimniecības jomā. Valdība lēmusi par Lauksaimniecības datu centra likvidēšanu, tā līdzšinējās funkcijas no nākamā gada nododot Lauku atbalsta dienestam. Šādā veidā tiks mazināta valsts pārvaldes funkciju sadrumstalotība un ieviesta vienota, vienkāršota un elastīga lauksaimniecības nozares uzraudzība. Ērtāk reģistrēt traktortehniku un mazināts administratīvais slogs darba aizsardzības prasību ievērošanā mežsaimniecībā. Samazināts arī iesniedzamais dokumentu daudzums, lai saņemtu komercdarbības licenci zvejniecībā. 

Lai veicinātu darbaspēka piesaisti sabiedriskā transporta pakalpojumiem un pasažieru pārvadātāju uzņēmumiem, valdība apstiprinājusi atvieglotas iespējas iegūt autobusa vadīšanai nepieciešamo D kategorijas vadītāja apliecību. 

Valsts ieņēmumu dienestā sāktas pārmaiņas, lai tas kļūtu par uz klientu orientētu servisa iestādi, nodalot izmeklējošās funkcijas. Tāpat sākts darbs, lai mazinātu administratīvās prasības banku jomā un samērīgi piemērotu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, veidojot godprātīgiem klientiem draudzīgu un pieejamu finanšu sektoru.

Militārais, politiskais, finansiālais un cita veida atbalsts Ukrainas uzvarai karā par savu pastāvēšanu un brīvību turpina būt valdības uzmanības centrā. Kopējais atbalsts Ukrainai 2024. gadā pārsniedz 200 miljonus eiro. 

Ukrainas atbalstam Latvija kopā ar sabiedrotajiem un partneriem ir izveidojusi Dronu koalīciju, kuras ietvaros veiktas pirmās bezpilota lidaparātu piegādes Ukrainai no Latvijas ražotājiem. Latvija piedalās arī Čehijas vadītajā koalīcijā 155 mm artilērijas šāviņu iegādei Ukrainas vajadzībām. Ministru kabinets lēma par 10 miljonu eiro piešķiršanu šai iniciatīvai. 

Latvija Ukrainai nosūtījusi arī medicīnas iekārtas un zāles, transportu, iekārtas elektroapgādes atjaunošanai. Tāpat Latvijā nodrošināta medicīniskā rehabilitācija ievainotajiem Ukrainas karavīriem un dažāda veida atbalsta pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas raduši patvērumu Latvijā. Valdība apstiprinājusi pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā arī 2025. gadā. Pasākuma plāna īstenošanai pēc atbildīgo iestāžu indikatīvā aprēķina nepieciešami aptuveni 77 miljonus eiro, šobrīd šim prioritārajam pasākumam valdība atbalstījusi finansējumu 65 miljonu eiro apmērā. 

Vienlaikus Latvija gan vietējā mērogā, gan starptautiski iestājas par Krievijas izolēšanu un politiskā, diplomātiskā un ekonomiskā spiediena palielināšanu. Valdība aizliegusi ievest (importēt) Latvijā noteiktus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas. 

Pēc Latvijas iniciatīvas panākta tarifu noteikšana Krievijas lauksaimniecības produktiem visā Eiropas Savienībā, kā arī mangāna rūdas eksporta un tranzīta iekļaušana sankciju ES 14. sankciju pakotnē pret Krieviju. Decembra vidū apstiprināta ES 15. sankciju kārta pret Krieviju, sankciju sarakstā iekļaujot 52 “ēnu flotes” kuģus, no kuriem 11 virzījusi Latvija, mazinot Krievijas iespējas eksportēt naftu un dabasgāzi, kas ir tās galvenais ienākumu avots. 

Ceļu satiksmē Latvijā vairs nevar izmantot Krievijā reģistrētus transportlīdzekļus. Valdība lēmusi izsludināt izsolē īpašumu Marijas ielā 7 jeb Maskavas namu.

Īstenoti pasākumi, lai Baltijas valstis nākamā gada februārī atslēgtos no BRELL elektroapgādes loka, kas valstis savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un integrētos ar Eiropas energotīklu. Tādējādi tiks stiprināta Baltijas reģiona enerģētiskā neatkarība, kā arī spēja pieslēgt atjaunīgās enerģijas projektus, nodrošinot zemākas elektrības cenas patērētājiem. 

Lai veicinātu iedzīvotāju, iestāžu un uzņēmumu iesaistīšanos atjaunojamās enerģijas ražošanā, valdība lēmusi par vairākiem atbalsta pasākumiem. 

Tā, piemēram, palielināts kopējais valsts finansējums saules paneļu, siltumsūkņu u.c. videi draudzīgu iekārtu iegādei un atbalsta termiņš pagarināts līdz 2029. gada beigām. Ar valsts atbalstu mājsaimniecībām paplašinātas iespējas turpmāk komplektā ar saules paneļiem iegādāties arī akumulatorus. Uzstādot saules paneļus, saražotās enerģijas pārpalikumu var pārvērst “virtuālajā naudā”, ar ko norēķināties par elektrības rēķiniem citos savos objektos un vēlākā laika periodā. Tāpat valdība apstiprinājusi jaunu regulējumu, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pašvaldībām kopīgi saražot elektroenerģiju un pašiem to izmantot. 

Ministru kabinets apstiprinājis arī 134,4 miljonu eiro lielas investīcijas biometāna ražošanas attīstībai un Latvijas energoapgādes tīkla modernizācijai. Tāpat būtisks lēmums ir par Latvijas iestāšanos Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (IEA). Dalība šajā formātā palīdzēs stiprināt Latvijas energoapgādes drošību un papildus sekmēs pāreju uz zaļu un lētāku enerģijas ražošanu. 

Valdībā pieņemts arī regulējums tam, kā valstī tiek organizēta elektroenerģijas un dabasgāzes apgāde enerģētiskās krīzes laikā. Šādas krīzes var rasties gan ārējas ietekmes dēļ, piem., vētru laikā, gan tehnoloģisku traucējumu dēļ Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades elektrolīniju darbībā. Patērētāju loma ārkārtas situācijas pārvarēšanā ir būtiska, tas atspoguļojas arī atjaunotajā kārtībā, kādā tiek organizēta enerģijas piegāde valstī enerģētiskās krīzes situācijās.

Valsts izaugsmei svarīga ir valsts attīstība visā tās teritorijā. Attiecīgi valdība atbalstījusi gan pakalpojumu attīstību, gan citus pasākumus, kas veicina reģionu apdzīvotību. 

Tā, piemēram, apstiprināti grozījumi Reģionālās attīstības likumā, lai turpmāk pašvaldību investīciju projektiem būtu iespējams piesaistīt ne tikai valsts budžeta aizdevumus, bet arī komercbanku aizdevumus, ja tās piedāvā izdevīgākus nosacījumus. 

Lai veicinātu mājokļu pieejamību reģionos, valdība apstiprinājusi izmaiņas, kas ļauj sniegt atbalstu līdz pat 50% apmērā no aizdevuma summas mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem reģionos. Ar finanšu institūcijas ALTUM atbalstu uzsākta divu zemas īres maksas īres maksas mājokļu būvniecība Valmierā un apstiprināta atbalsta programma sociālo mājokļu nodrošināšanai. 

Tāpat, apstiprinot 23 miljonus eiro lielu ERAF (Eiropas reģionālās attīstības fondu) finansējumu jaunu bērnudārzu būvniecībai vai esošo ēku pārbūvei, bērnudārzos būs pieejamas vietas vēl 1300 bērniem.

Piesaistot Militārās mobilitātes finansējumu un panākot vienošanos Ministru kabinetā, apstiprināts valsts budžeta līdzfinansējums tilta pārbūvei Salacgrīvā. Tilts pār Salacu būs pielietojams gan civilajām, gan militārajām vajadzībām. Sekmīgi īstenotais Ķekavas apvedceļa PPP^[1] projekts motivējis valdību turpināt PPP modeli arī Bauskas un Iecavas apvedceļu būvniecībai, kas nodrošinās vietējo un starpvalstu satiksmi, kā arī militāro mobilitāti starp Baltijas valstīm un Eiropu. 

Tāpat, lai uzlabotu savienojamību reģionos, valdība apstiprinājusi ERAF investīcijas gājēju un velosipēdistu ceļu izbūvei gar autoceļiem. 

Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību visā Latvijā, paplašināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegto pakalpojumu klāsts reģionos.

Izglītība ir priekšnoteikums jebkuras valsts ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai un izaugsmei. 

Kvalitatīvā izglītības nodrošināšanā būtiska loma ir pedagogiem, tāpēc arī šajā gadā turpināta pedagogu atalgojuma palielināšana. Izstrādājot valsts budžetu 2025. gadam, noteikts, ka no nākamā gada 1. janvāra par 2,6% palielināsies minimālā atalgojuma likme visu jomu pedagogiem, arī augstskolu pasniedzējiem. Kopumā pedagogu atalgojuma palielināšanai 2025. gada valsts budžetā papildus paredzēti 30 miljoni eiro. 

Valdība lēmusi par finansējuma palielināšanu STEM^[2] priekšmetu apguvei, tādējādi jau agrīni raisot bērnos interesi par jomām, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām un situācijai darba tirgū. 

Veiksmīgi notiek pāreja uz vienotas skolas ieviešanu, lai izglītība tiktu īstenota tikai valsts valodā. Tāpat E. Siliņas valdība vienojusies, ka no 2026. gada kā otrā svešvaloda skolās vairs nebūs jāapgūst krievu valoda, un jau tagad skolēniem ir iespēja atteikties apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu. 

Sekmējot darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, valdība apstiprinājusi arī ieguldījumus mācību vides modernizācijai profesionālajās izglītības iestādēs. Ar ES fondu atbalstu skolām pieejamas investīcijas vairāk nekā 54,4 miljonu eiro apmērā. 

E. Siliņas valdība pievērsusies arī emocionālajai videi skolās. Valdība apstiprinājusi plānu emocionālas un fiziskas vardarbības mazināšanai skolā. Viens no plāna punktiem paredz grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka katrai izglītības iestādei ir jāizmanto kāda no vardarbības mazināšanas un novēršanas programmām. 

Uzsākta pāreja uz augstākās izglītības institucionālo finansēšanu. Jaunais modelis precīzāk un stratēģiskāk nodrošinās tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu augstskolās. Pieņemts arī jauns regulējums, kas paredz garantētus ienākumus un sociālo apdrošināšanu doktora studiju programmas apguves laikā. Šādā veidā tiks veicināts studējošo pieplūdums un doktorantūras pabeigšana 3-4 gadu laikā. Valdība lēmusi arī par atbalstu pēcdoktorantūras posmā – piesaistot vairāk nekā 6 miljonus eiro ES kohēzijas politikas programmas ietvaros, paredzēts vairot jauno pētnieku iespējas attīstīt un nostiprināt savu pētniecības karjeru Latvijas zinātniskajās institūcijās un uzņēmumos un tādējādi arī palielināt zinātnisko inovāciju skaitu Latvijā. 

Savukārt, lai veicinātu starptautisko sadarbību un piesaistītu finansējumu, valdība lēmusi par turpinājumu Latvijas dalībai ES fondu atbalsta programmā “Apvārsnis Eiropa”. Apstiprināta dalība ES fondu atbalsta programmā pētniecības attīstībai, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei Latvijas viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomās. Tur, izmantojot pieejamo atbalstu, būs iespējas ieguldīt vairāk nekā 56,7 miljonus eiro.

^[1] Privātā un publiskā partnerība

^[2] Zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomas