Publicēts: 21.12.2023.
Ministru kabinets Ministru prezidents
Ministru kabineta sēžu zāles foto un uz ta rakstīts "Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdības pirmajās 100 dienās paveiktais"

42. Ministru kabinets tika apstiprināts 2023. gada 15. septembrī. Sestdien, 23. decembrī, šī valdība būs aizvadījusi savas darbības pirmās 100 dienas, kuru laikā gan strādāts pie valsts budžeta sagatavošanas, gan veikti citi neatliekamie darbi, par ko vienojās valdību veidojošie partneri.

Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadītās valdības galvenais vadmotīvs ir latviska, labklājīga, droša un iekļaujoša valsts, kura ilgtspējīgi attīstīsies demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā.

Sadarbībā ar nozaru ministrijām sagatavots apkopojums par būtiskākajiem valdības darbiem aizvadīto pirmo 100 dienu laikā. 

Aizsardzības ministrija

  • 2024. gadā aizsardzības nozarei būs vēsturiski lielākais budžets – 1,12 miljardi  eiro. Notiek virzība uz to, ka līdz 2027. gadam budžets aizsardzībai sasniegs 3% no IKP. Papildu tam no 2023.-2027. gadam papildu 1 miljards eiro paredzēts pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai.
  • Šī gada novembrī un decembrī aizsardzības ministrija parakstījusi vēsturiski nozīmīgus līgumus par pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T iegādi, pretkuģu raķešu sistēmu NSM iegādi. Paredzēts, ka līdz gada beigām tiks noslēgts līgums arī par raķešu artilērijas sistēmu HIMARS iegādi, būtiski stiprinot Latvijas aizsardzību un NBS spējas. Vienlaikus šie ir vēsturiski lielākie līgumi aizsardzības spēju stiprināšanā.
  • Lai ilgtermiņā attīstītu militāro industriju Latvijā, šī gada 29. novembrī reģistrēts valsts uzņēmums SIA “Valsts aizsardzības korporācija”. Tā strādās kā holdinga kompānija un būs daļa no Latvijas militārās industrijas ekosistēmas.
  • Turpinās kvalitatīva Valsts aizsardzības dienesta ieviešana, nodrošinot vienādu saturu gan VAD brīvprātīgajiem, gan tiem, kuri pirmo reizi tiks iesaukti VAD, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa. Papildināts bonusu klāsts tiem, kuri VAD piesakās brīvprātīgi, nodrošinot bezmaksas augstāko izglītību.
  • Turpinās valsts robežas stiprināšana. Ar ministra pavēli NBS gatavi iesaistīties žoga uz Latvijas – Krievijas robežas izbūvē. Vienlaikus NBS vēl aktīvāk iesaistījušies palīdzības sniegšanā Valsts robežsardzei pierobežas reģionā.
  • 1. lasījumā pieņemts Aizsardzības industrijas likums. Aizsardzības industrijas likums veicinās Nacionālo bruņoto spēku piegādes drošību, aizsardzības industrijas integrāciju valsts visaptverošā aizsardzībā caur stratēģisko partnerību, kā arī dos plašākas iespējas Aizsardzības ministrijai sadarboties ar industriju inovatīvu produktu attīstībā, tai skaitā nodrošinot piekļuvi militārajai infrastruktūrai. Tāpat likums radīs ietvaru mērķtiecīgākai un drošākai aizsardzības industrijas ekosistēmas attīstībai.

Ārlietu ministrija

  • Stiprināta Latvijas iekšējā un ārējā drošība, uzsverot transatlantiskās saites nozīmīgumu, iestājoties par noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Gaidot NATO Vašingtonas samitu, mērķtiecīgi tiek strādāts, lai sekmētu ātru lēmumu pieņemšanu par reģionālu plānu īstenošanai nepieciešamo resursu nodrošināšanu. Ar Latvijas atbalstu tika atklāta īpaša Eiropas Padomes starptautiska žurnālistu drošības kampaņa. Latvija aktīvi atbalstījusi Zviedrijas pievienošanos Aliansei.
  • Uzturēts atbalsts Ukrainai, tostarp Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru kabinetā laikā. Kopš Krievijas agresijas sākuma Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai ir sasniedzis 587 miljonus EUR (~ 1% no IKP). Īpaša uzmanība tika veltīta Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai.
  • Starptautiski turpināta Krievijas tālāka izolācija, Krievijas izraisītā kara konsekvenču skaidrošana, tostarp kampaņā Latvijas ievēlēšanā ANO Drošības padomē 2026 – 2027. Ar Latvijas atbalstu nodrošināta Krievijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistra izveidošana. Krievija netika ievēlēta, piemēram, Ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijas izpildkomitejā, ANO Starptautiskās Tiesas tiesneša amatā, UNEESCO Izpildpadomē.
  • Sekmēta ciešāka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbība kopēja viedokļa veidošanā. Gada laikā kopumā organizētas 18 sanāksmes par ārpolitikā svarīgām tēmām. Latvijā notika NB8 ārlietu ministru sanāksme.
  • Sniegts atbalsts diasporai, turpinot īstenot Diasporas likumā noteiktos rīcības virzienus, stiprinot latvisko identitāti un piederības sajūtu Latvijai. Turpināts darbs pie “Plāna darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam” un tā virzības apstiprināšanai Ministru kabinetā. Diaspora ieinteresēta iesaistīties Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, uzsverot PLEIF stratēģisko partnerību nozīmīgumu. Ar ĀM atbalstu un ārlietu ministra dalību notika lielākā latviešu biznesa konference ASV “Spotlight Latvia”.
  • Latvija aktīvi iestājusies par noteikumos balstītu starptautisko tirdzniecību, īpaši ar trešajām valstīm, ar mērķi sekmēt Latvijas eksporta tirgu diversifikāciju. Uzņēmēji aktīvi aicināti dibināt sadarbības kontaktus Ukrainā. Ārlietu ministrs konsultējies ar uzņēmēju asociāciju pārstāvjiem, lai uzklausītu nozares prioritātes. Apzinātas konkrētas Latgales uzņēmēju eksporta intereses un sadarbības reģioni.

Ekonomikas ministrija

  • 2024. gada valsts budžetā ir iekļauts papildu finansējums aizdevumiem uzņēmumiem lielo investīciju projektu īstenošanai. Paredzēts, ka no valsts puses investējot 70 miljonus eiro atbalsta veidā, uzņēmēji katru gadu Latvijas ekonomikā veiks investīcijas vismaz 200 miljonu eiro apmērā. Rezultātā tiks radītas vismaz 600 labi apmaksātas darba vietas.
  • Izstrādāta un Ministru kabineta 12. decembra sēdē pieņemta 4 likumprojektu pakotne, kas atvieglos un padarīs lētāku hipotekāro kredītu pārkreditēšanu pie cita kredītdevēja. Paredzēts, ka izmaiņu rezultātā hipotekāro kredītu pārejas izmaksas samazināsies vismaz 8 reizes.
  • Lai veicinātu mājokļu pieejamību, izstrādātas un valdībā apstiprinātas Mājokļu politikas pamatnostādnes 2023.-2027. gadam. Tās ietver rīcības virzienus, politikas rādītājus un uzdevumus mājokļu pieejamības veicināšanai dažāda ienākumu līmeņa mājsaimniecībām. Paredzēts, ka turpmāk absolūtais minimums Latvijā būs vismaz 10 000 jaunu dzīvokļu izbūve gadā iepretim līdzšinējiem 3000.

Finanšu ministrija

  • Saeimā apstiprināts Valsts budžets 2024. gadam - Latvijas drošības un ilgtspējas budžets. 2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardu, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība, veselība. 
  • Apstiprinātas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju UIN piemaksu 20% apmērā.  Grozījumi arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk, neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs
  • Apstiprinātas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus. PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas tieši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem.

Iekšlietu ministrija

  • Robežsargi kopā ar citām drošības iestādēm strādā pastiprinātā režīmā, reaģējot uz Baltkrievijas īstenoto hibrīdoperāciju, novēršot līdz pat vairākiem simtiem mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas un ES ārējo robežu. Šobrīd robežsargu darbs ir neatsverams drošības garants Latvijai. Jāuzver, ka šī gada novembrī valdība atbalstīja pastiprināta robežapsardzības režīma izsludināšanu Ludzas un Rēzeknes novada pagastos, lai veicinātu cīņu pret nelegālo imigrāciju.
  • Tāpat aktīvi notiek austrumu robežas infrastruktūras izveide. Žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas aptuveni 112 km garumā tiks pilnībā pabeigta līdz šī gada 31. decembrim.
  • Lai kāpinātu robežas apsardzības infrastruktūras izbūves tempu uz valsts ārējās sauszemes robežas un veicinātu drošību pierobežas reģionā, šī gada oktobrī valdība atbalstīja grozījumus ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā. Noris līgumu slēgšanas procedūra valsts ārējās sauszemes robežas aprīkošanas uzsākšanai ar viedo robežuzraudzības risinājumu.
  • Atsākta robežas apsardzības infrastruktūras izbūves pabeigšana uz Latvijas-Krievijas robežas, fokusējoties gan uz infrastruktūras izbūves pabeigšanu posmos, kur tā iepriekš nav tikusi izbūvēta, gan uz iepriekš izbūvētās infrastruktūras izbūves procesa pabeigšanu, nododot to ekspluatācijā.
  • 19. septembrī valdība atbalstīja Silenes robežšķērsošanas vietas darbības apturēšanu, ņemot vērā konstatēto lielo Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu, kā arī resursu pārvietošanas nepieciešamību uz “zaļo” robežu.
  • Saistībā ar Krievijas pieņemto lēmumu no 16. oktobra Ukrainas pasu turētājiem ļaut ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās – caur Šeremetjevas starptautisko lidostu Maskavā, Krievijā un caur Vientuļu robežšķērsošanas vietu uz Latvijas un Krievijas robežas, valdība lēma no 16. oktobra apturēt Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietu darbību.

Izglītības un zinātnes ministrija

  • Uzsākta pāreja uz Vienotu skolu. Saskaņā ar grozījumiem likumos no 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiek īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra – pievienosies arī 3., 6. un 9. klases.
  • Apstiprināti kompleksi risinājumi augstvērtīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai katram Latvijas bērnam. Apstiprināts pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiks un jauns skolu finansēšanas modelis, uzsākta pedagogu slodžu balansēšana. Nolemts veidot atsevišķu finanšu programmu, lai atbalstītu pierobežas pašvaldības, kurām tiek noteikts īpašs statuss valsts drošības apsvērumu dēļ. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu risinājumu ieviešanu augstvērtīgas izglītības nodrošināšanai, paredzēts veidot investīciju programmu skolu infrastruktūras attīstībai, t.sk. skolu būvniecībai vai paplašināšanai, dienesta viesnīcu izbūvei pašvaldībās, kurās pieaug skolēnu skaits, kā arī vides pieejamības nodrošināšanai esošajās izglītības iestādēs. Ministru kabinets atbalstījis stipendijas ieviešanu studējošajiem – topošajiem pedagogiem 300 eiro apmērā, nodrošinot tai finansējumu no Izglītības un zinātnes ministrijas budžetam piešķirtā papildu finansējuma pedagogu sagatavošanai.
  • No 2024. gada 1. janvāra par 12% palielināsies pedagogu minimālā atalgojuma likme, savukārt pirmsskolas pedagogiem tā pieaugs par 23%, izlīdzinot to ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi.
  • Turpmāk finansējums augstskolām tiks piešķirts, ņemot vērā absolventu skaitu jomās, kurās ir darbaspēka iztrūkums, kā arī atbilstoši tam, vai to absolventi ir nodarbināti augsti kvalificētajos amatos, kas atbilst speciālistiem ar augstāko izglītību. Šāda pieeja nodrošinās to, ka aizvien lielāka daļa no finansējuma augstākās izglītības iestādēm tiks piešķirta par rezultātu, nevis procesu.

Klimata un enerģētikas ministrija

  • Rasts risinājums sadales tarifu strauja pieauguma ierobežošanai īstermiņā un ilgtermiņā. Īstermiņa risinājums: no š.g. oktobra līdz š.g. beigām visiem mājsaimniecību lietotājiem tarifa fiksētā maksa (maksa par jaudas uzturēšanu) ir samazināta par 60%. Ilgtermiņa risinājums: no nākamā gada 1.janvāra līdz pat 2025.gada 31.decembrim mājsaimniecībām, kurām ir 1 fāzes 16A, 20A vai 25A vai 3 fāžu pieslēgums ar 16A, 20A vai 25A lielu pieslēguma jaudu, tarifa fiksētās daļas pieaugums būs pakāpenisks.
  • Situācijā pie ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma, valdība gatavi sniegt mērķētu atbalstu energoresursu cenu kompensācijai. Atbalsts tiks noteikts mērķēti – konkrētām mājsaimniecību grupām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi, proti, visā apkures sezonā, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums tirgū. Aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, ir ap 40-50% mājsaimniecību Latvijā. Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likums spēkā no 2023. gada 8. decembra.
  • Izstrādāta atbalsta programma elektromobiļu iegādei, kā arī elektroauto uzlādes infrastruktūras izveidei uzņēmumiem, pašvaldībām, pašvaldību izveidotām iestādēm un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Atbalsta programmu plānots apstiprināt 2024. gada 1. ceturksnī.
  • Eiropas Komisijai iesniegts aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekts rekomendāciju saņemšanai un tālākai virzībai plašākām diskusijām. NEKP ir ceļa karte klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā līdz 2030. gadam visās tautsaimniecības nozarēs - enerģētika, transports, lauksaimniecība, mežsaimniecība, atkritumu apsaimniekošana, rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana. NEKP projektā ietverta virkne pasākumu, lai nodrošinātu enerģētiskās drošības stiprināšanu, atjaunīgās enerģijas plašāku ražošanu, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanu un emisiju samazināšanu.

Kultūras ministrija 

  • Uzsākts sabiedrisko mediju apvienošanas process un stiprināta mediju vide. Sabiedrisko mediju budžets palielināts par 5,5 miljoniem eiro, 1,5 no tiem atvēlēti darbinieku atalgojuma celšanai. Jaunas likumdošanas izmaiņas novirzīs lielāku finansējumu sadarbības projektiem starp nacionālajiem un reģionālajiem medijiem, īpašu uzmanību pievēršot Latgales mediju telpai un diasporai. Uzsākta cīņa pret nelegālā satura retranslāciju.
  • Palielināts kultūras nozares darbinieku atalgojums.  4,5 miljoni Kultūras nozares cilvēkresursu kapacitātes celšanai Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās (teātri, cirks, orķestri, LNOB, LKA muzeji u.c.). 1,2 miljoni Valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātiem Kultūras ministrijas iestādēs (valsts muzejos, bibliotēkā, arhīvā, NKMP u.c) 1,2 miljoni Dziesmu un deju svētku kolektīvu atalgojuma reformai un mērķdotācijas palielināšanai uz pusi dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem. Netiešāk: Šo punktu var sasaistīt ar 1. punktu, kur ietverti 1,5 miljonu eiro atalgojuma daļa sabiedrisko mediju darbinieku atalgojuma celšanai. Papildu resurss šajā ziņā ir arī Valsts Kultūrkapitāla fonds, ar kura palīdzību pie kultūras darbiniekiem un māksliniekiem nonāks vēl papildu 2 miljoni.
  • Spēcināta sadarbība ar kultūrizglītības iestādēm. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju ir atjaunots profesionālās kultūras izglītības standarts un nostiprināta kultūrizglītības loma visās mācību iestādēs, pirmo reizi pie viena saruna galda ar kultūras ministri ir kopā sēdušās arī visas trīs Latvijas kultūras un mākslas augstskolas ar savām padomēm. Veiksmīgi apstiprinātās augstskolu stratēģijas ļaus jau tuvākajā nākotnē virzīties uz institucionālā finansējuma modeli, kas ilgtermiņā uzlabos augstskolu pārvaldību un cels augstākās izglītības konkurētspēju kultūras nozarē. 

 Labklājības ministrija

  • Šā gada 30. novembrī, Saeimai apstiprinot Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu, Latvijā tika ratificēta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Konvencijas ratifikācija pauž Latvijas apņemšanos izveidot visaptverošu un daudzpusīgu tiesisko regulējumu nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Līdztekus saskaņotas sadarbības izveidei tiks ieviesta virkne pasākumu, lai vardarbībā cietušajiem sniegtu vispusīgu palīdzību un aizsardzību.
  • Uzsākta reforma bērnu tiesības aizsardzības sistēmai pilnveidei, būtiski pārskatot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas lomu un pienākumus. Atbilstoši valdības pieņemtajam lēmumam no 2024. gada tiek izveidots Bērnu aizsardzības centrs, kas pārredzēs iesaistīto institūciju lomas un atbildības primāri bērnu dzīvības un veselības apdraudējuma un to risku gadījumos, kā arī veicinās institūciju sadarbību bērnu attīstības risku mazināšanā un bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā. Šī reforma paredz strikti nodalīt uzraudzības un kontroles funkciju un ievērojami stiprināt bērnu aizsardzības atbalsta bloku, pārredzot bērniem un ģimenēm pieejamo atbalstu un pakalpojumus un piedāvājot risinājumus vajadzībām, kurām atbalsts netiek nodrošināts.
  • Labklājības nozarē turpinot pakāpenisku un konsekventu sociālo pakalpojumu pilnveidošanu, lemts par atbalsta paplašināšanu un lielāku pakalpojumu pieejamību dažādam sabiedrības grupām:
  • Lai palielinātu ienākumus un valsts materiālā atbalsta adekvātumu nabadzības riskam vienām no vairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām:
    • no 2024. līdz 2029. gadam pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028. gadam, pakāpeniski tiks atjaunota piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Sākot ar 2029. gadu tā jau tiks maksāta visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem. Šīs izmaiņas ietekmēs 38 tūkstošus cilvēku 2024. gadā, 87 tūkstošus 2025. gadā un 144 tūkstošus 2026. gadā;
    • no 2024. gada 1. janvāra cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, ir paredzēts paaugstināt kopšanas pabalstu par 100 eiro mēnesī – līdz 413,43 eiro.

Satiksmes ministrija

  • Turpinās pāreja uz videi draudzīgu transportu. Uzņēmums “Skoda Vagonka” ir saņēmis nepieciešamo atļauju elektrovilcienu ekspluatēšanai tirgū un ir uzsākti pasažieru pārvadājumi 4 elektrificētos maršrutos: Aizkraukle, Tukums, Skulte un Jelgava. Uzsākot jauno elektrovilcienu ekspluatāciju šogad, ietaupīti valsts budžeta līdzekļi un efektīvāk apgūts Kohēzijas fondu finansējums, tādējādi Latvijā kursēs 32 jauni elektrovilcieni. 
  • Veicinot dzelzceļa kā valsts sabiedriskā transporta mugurkaula funkciju, apturēta vairāku dzelzceļa staciju slēgšana, saglabājot staciju pieejamību pasažieriem, nodrošinot sociālo labumu iedzīvotājiem, piedāvājot sabiedrisko transportu arī mazapdzīvotās vietās.
  • Lai nodrošinātu gan vietējo un starpvalstu satiksmi, gan militāro mobilitāti pār Salacas tiltu, uzsākts tilta pārbūves process Salacgrīvā. Tilta būvniecības iecere virzās uz priekšu ar konkrētiem soļiem – projekts pieteikts EISI Militārās mobilitātes projektu konkursā finansējuma piesaistei, veikta būvniecības iepirkuma dokumentācijas sagatavošana un iepirkuma izsludināšana. Jaunā tilta būvniecības laikā nepārtrauktas satiksmes nodrošināšanai apbraucamajā ceļā tiks izbūvēts pagaidu tilts.
  • Panākts finansējuma pieaugums, lai nodrošinātu braukšanas maksas atvieglojumus vairākām iedzīvotāju grupām, tostarp papildfinansējums  miljons eiro apmērā bērniem bāreņiem braukšanai valstspilsētu sabiedriskajā transportā.
  • Pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā uzsākta visaptveroša Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju un izmaksu – ieguvumu analīze.
  • Ministru kabinetā 19. decembrī izskatīts Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Rail Baltica pamattrases būvdarbu Latvijā iepirkumu un noslēdzamā līguma priekšmetu un saturu, kā arī tā finansēšanas kārtību. 
  • Veicinot satiksmes drošības uzlabošanu, nodrošināta vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanas nepārtrauktība, paredzot jau tuvākajā laikā ar mērījuma iekārtām aprīkot vēl 17 valsts ceļa posmus. Nodrošināts finansējums, lai līdz 2025. gadam trīskāršotu vidējā ātruma radaru skaitu.

Tieslietu ministrija

Veselības ministrija

  • Saeimā apstiprināts 2024. gada budžets, kurā veselība ir kā viena no galvenajām prioritātēm. Veselības nozarei papildus piešķirti 275 miljoni eiro, kas ļoti nozīmīgs finansējuma palielinājums.
  • Veselības aprūpes nozares darbinieku atalgojuma palielinājumam un izglītībai 2024. gadā papildus tiks piešķirti 75,3 miljoni eiro. Tas ļaus ārstu vidējo darba samaksu palielināt par 221 eiro, aprūpes personālam - par 85 eiro, atbalsta personālam par - 60 eiro. Pārējiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem - par 40 eiro.
  • Sagatavots un nozares diskusijas vairākkārtīgi pārrunāts konkrētu aktivitāšu kopums, kas dos iespēju samazināt recepšu zāļu cenas Latvijas iedzīvotājiem par ~ 15-20%. Plānā paredzēts, ka iedzīvotājiem būs ērti un viegli noskaidrot, kādās aptiekās viņam nepieciešamie medikamenti pieejami.
  • Īstenojot deklarācijā pausto apņemšanos - uzlabot ģimenes dzīves kvalitāti un rūpēm par ģimeni, kā arī 10. punktā minēto, ir panākts nozīmīgs finansējuma pieaugums Mātes un bērna veselības programmā – 12 miljoni. Tāpat sadarbībā ar Latvijas Vecmāšu asociāciju, Labklājības ministriju un psihiskās veselības ekspertiem paredzēts īstenot pilotprojektu, līdzīgu kā citās valstīs, lai atbalstītu jaunos vecākus, rūpētos par bērna drošību.
  • Stiprinot veselības aprūpes pieejamību, daudz lielāka uzmanība veltīta mentālajai veselībai, no 2024. janvāra būs pieejami papildu pakalpojumi:
    • psihiatra dežūrtelefons iedzīvotājiem;
    • agrīnās intervences programma pieaugušajiem ar psihiskās veselības traucējumiem Rīgā un Daugavpilī;
  • 2024. gada laikā tiks realizēts pilotprojekts - vērtībās balstīta veselības aprūpe depresijas ārstēšanai

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 

  • Apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts par atbalsta sniegšanu pašvaldībām privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma un bērnu uzraudzības (jeb auklīšu) pakalpojuma iegādei, atvieglojot finansiālu slogu ģimenēm. Līdz ar to pašvaldības var pieteikties atbalstam bērnu pieskatīšanas pakalpojumam, kam kopumā ir piešķirts ES fondu finansējums 16,27 milj. eiro apmērā.
  • Uzticama un lietotājam ērta identifikācija digitālā vidē ir pirmais solis iedzīvotājiem draudzīgā valsts digitālo pakalpojumu pieejamībā un lietošanas pieredzē. Papildus valsts nodrošinātajam eParaksts mobile risinājumam, tagad viedierīču lietotāji valsts pakalpojumiem var piekļūt arī ar Smart-ID, kas sevi ir apliecinājis kā uzticamu, drošu un sabiedrībā nu jau plaši lietotu rīku. Ieguvēji ir visi, jo, vienlaikus atbalstot dažādus identifikācijas risinājumus, mūsu digitālo pakalpojumu vide kļūst gan ērtāka, gan pieejamāka.
  • Sniegts nepieciešamais atbalsts iedzīvotājiem vētras radīto postījumu novēršanai (Augšdaugava, Dobele, Jelgava, Jūrmala, Līvāni, Madona, Daugavpils, Limbaži, Smiltene, Talsi, Tukums). Šādā veidā pašvaldībām kompensēti izdevumi, kas jau novirzīti iedzīvotāju vajadzībām - mājokļu atjaunošanai, atkritumu apsaimniekošanai un pašvaldību infrastruktūras objektiem.
  • Kompensēti Jēkabpils pašvaldībai radušies izdevumi, izmaksājot mājokļa atjaunošanas pabalstus un krīzes pabalstus iedzīvotājiem. Kompensētas arī bojājumu izmaksas, kas radītas Jēkabpils un Cēsu novada pašvaldību infrastruktūrai.

Zemkopības ministrija

  • 2024. gadā tiks nodrošināts atbalsts lauksaimniekiem ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai – 15,7 miljoni eiro (par 80% vairāk nekā 2023. gadā).
  •  2024. gadā lauksaimniekiem tiks nodrošināti 24 miljoni eiro (par 46% vairāk nekā 2023. gadā) kredītprocentu dzēšanai – kredītprocentu daļējai dzēšanai investīciju projektiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kredītiem, lauksaimniecības dzīvnieku iegādes kredītiem un īstermiņa kredītiem.
  • Zemkopības ministrijā ir ieviests Interešu pārstāvniecības reģistrs (divus gadus ātrāk nekā noteikts Interešu pārstāvības atklātības likumā), lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem, Zemkopības ministrijai un valsts pārvaldei, kā arī nodrošinātu visām ieinteresētajām personām vienlīdzīgas iespējas iesaistīties savu interešu pārstāvībā.