Lai veicinātu mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti, Ministru kabineta š.g. 25. jūnija sēdē atbalstīta jauna ES fonda atbalsta programma nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai.
Atbalsta programmu Ekonomikas ministrija (EM) izstrādāja ar mērķi sniegt atbalstu darba devēju izaugsmes nozaru vajadzībās balstītai, mērķorientētai darbinieku kompetences paaugstināšanai un mācību barjeru mazināšanai, tādējādi veicinot darba devēju ieguldījumus cilvēkresursos un motivējot darba devējus iesaistīt mācībās savus darbiniekus papildu prasmju pilnveidošanai un paaugstināt darbinieku produktivitāti.
Es, kā arī EM vadība daudzkārt esam tikušies ar uzņēmēju organizācijām un uzņēmumiem, lai pārrunātu cilvēkkapitāla attīstības jautājumus. Uzņēmēji uzsver, ka darbinieku prasmju apgūšana, paralēli tehnoloģiskajam progresam, ir kritiski svarīga uzņēmumu attīstībai. Darbiniekiem regulāri ir nepieciešami mācību kursi, lai turpinātu attīstīt un ieviest inovācijas uzņēmumos, kā arī veicinātu darba spēka produktivitāti. Turklāt atbilstoši uzņēmēju lūgumam, mācību procesam jābūt pietiekami dažādotam, atbilstoši konkrētu nozaru un uzņēmumu specifiskajām vajadzībām. Tādēļ man ir gandarījums, ka valdība šodien apstiprināja jauno programmu, kas dos nozīmīgu pienesumu Latvijas cilvēkkapitāla attīstībā,” atzīst ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 14,5 miljoni EUR. Atbalstu uzņēmumiem darbinieku apmācībām sniegs nozaru pārstāvētās biedrības, kuru atlasi veiks Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Atbalsts uzņēmumiem būs pieejams ar atbalsta intensitāti līdz 70%, pieteikšanās mācību nodrošināšanai sāksies pēc nozaru uzņēmumu pārstāvošo organizāciju atlases.
Atbalsta programmas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim plānots atbalstīt vairāk kā 450 darba devējus, apmācot gandrīz 1200 darbiniekus kokrūpniecības, mašīnbūves un metālapstrādes, elektrisko un optisko iekārtu ražošanas, ķīmiskās rūpniecības, pārtikas un dzērienu ražošanas, būvindustrijas, vieglās rūpniecības, papīra ražošanas un poligrāfijas nozarēs tādās mācību jomās un programmu kopās kā ražošanas inženierzinības un vadība, fizikālās zinātnes, matemātika un statistika, datorsistēmas, datubāzes un datortīkli, dizains, projektu vadība, programmēšana, ražošana un pārstrāde, mežsaimniecība, veselības aprūpes pakalpojumi, viesnīcu un restorānu pakalpojumi, starptautisko pārvadājumu organizācija, vides veselība, viesnīcu un tūrisma vadība, biznesa un finanšu vadība u.c.
Kā liecina Pasaules ekonomikas foruma prognozes, tad sešiem no desmit darbiniekiem pasaulē būs nepieciešamas apmācības līdz 2027. gadam. Neraugoties uz objektīvo nepieciešamību un ambiciozajiem mērķiem, līdzšinējais mērķis pieaugušo izglītībā – vismaz 15% pieaugušo piedalās mūžizglītībā līdz 2020. gadam – nav sasniegts nedz Latvijā, nedz arī ES kopumā. 2022. gadā Eiropā vidēji tikai 11,9% iedzīvotāju vecumā 25-64 gadi piedalījās mācībās, Latvijā – 9,7%. Vienlaikus, darba devēju un ņēmēju interese pieaug. Saskaņā ar CSP datiem, 2022. gadā iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuri pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas piedalījušies izglītībā, bija pieaudzis no 6,6% 2020. gadā līdz 9,7%. 2022. gadā par 12,6 procentpunktiem bija pieaudzis arī nodarbināto pieaugušo īpatsvars, kuri piedalījās izglītības procesā apmaksāto darba stundu laikā – no 34,9% 2020. gadā līdz 47,9%.
