Otrdien, 16. aprīlī, ar Trauksmes cēlēju kontaktpunkta atklāšanu Valsts kancelejā sākas kampaņa “Redzi. Dzirdi. Runā.” izpratnes veicināšanai par trauksmes celšanas nozīmi sabiedrības interešu aizsardzībā.
Gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk nekā puse iedzīvotāju nezina, ko darīt, ja darba vietā novēroti pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības intereses, liecina Latvijas iedzīvotāju aptauja*. Lai sniegtu ikvienam iespēju uzlabot savu darba vidi un rūpēties par sabiedrības labklājību, 1. maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums, kas paredz mehānisma izveidi kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai.
Klusēšana ne vienmēr ir zelts Latvijas iedzīvotāju aptaujā visbiežāk minētie pārkāpumi, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm, ir korupcija (90%), valsts naudas vai mantas izšķērdēšana (87%) un amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa izmantošana (84%). Taču jomas, kur pretlikumīgas darbības vai bezdarbība var izraisīt nopietnas sekas visai sabiedrībai, ir arī krāpšana, nodokļu nemaksāšana, neatbilstoša būvniecības, vides un darba drošība, nepietiekama veselības un pārtikas drošība, cilvēktiesību vai sabiedriskās kārtības pārkāpumi, pārkāpumi publisko iepirkumu jomā un konkurences tiesību pārkāpumi. Trauksmes celšana ir instruments, kas, līdzīgi kā vairākās citās Eiropas Savienības valstīs, palīdzēs sabiedrībai iesaistīties dažādu pārkāpumu novēršanā.
“Klusējot un samierinoties mēs nedarām neko, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, turklāt savā ziņā riskējam kļūt līdzatbildīgi. Nereti cilvēki, kuri redz sabiedrības intereses apdraudošas darbības, nezina, ko ar šo informāciju iesākt, vai arī klusē bailēs no iespējamām sekām – atlaišanas no darba, sankcijām pret pašiem vai radiniekiem. Trauksmes celšana ir veids, kā ikviens var iesaistīties, lai padarītu Latvijas vidi tiesiskāku un sabiedrības dzīvi – labāku,” norāda Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte un viena no Trauksmes celšanas likumprojekta autorēm.
Kā celt trauksmi?
Trauksmes celšanas likums paredz, ka visās iestādēs un uzņēmumos, kuros ir vismaz 50 darbinieku, no 1. maija ir jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma, kur vērsties, redzot likumu pārkāpumus darba vietā. Ja šādas sistēmas darbavietā nav vai arī cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, iespējams informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida. Katrā atbildīgajā iestādē no 1. maija būs trauksmes celšanas kontaktpersona. Iestāžu kontaktpersonu saraksts un trauksmes celšanas iesniegumu veidlapas būs pieejamas interneta vietnē trauksmescelejs.lv līdz ar likuma stāšanos spēkā – no šī gada 1. maija. Ja cilvēks nezina, kā rīkoties, palīdzību var meklēt Trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā. Ja objektīvu iemeslu dēļ trauksmi nevar celt darbā vai kompetentajā institūcijā, ja neviens neklausās vai arī nekas ilgstoši nemainās, var informēt plašāku sabiedrību, vēršoties pie medijiem, tomēr tas jādara, ievērojot likumu, uzsver Valsts kanceleja. Par aizsardzības garantijām “Nevienu nedrīkst sodīt par pamatotu sabiedrības interešu aizstāvību, tāpēc likumā paredzēta gan personas datu aizsardzība, gan valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, ja tāda būs nepieciešama,” uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte.
38% aptaujāto par novērotajiem pārkāpumiem darba vietās klusējuši dažādu iemeslu dēļ, kā galvenos norādot neticību, ka kaut kas mainīsies, un bailes zaudēt darbu vai pieredzēt citas nelabvēlīgas sekas.
Viens no galvenajiem Trauksmes celšanas likuma uzdevumiem ir pasargāt trauksmes cēlējus un viņu radiniekus no iespējamām nelabvēlīgām trauksmes celšanas sekām, nodrošinot identitātes aizsardzību, aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā, pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā, atbrīvošanu no juridiskās atbildības, atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, un konsultācijas par savu tiesību aizsardzību.
*Latvijas iedzīvotāju aptauja (N=707), Norstat, 2019. gada aprīlis.
Zane Ozola Komunikācijas departamenta konsultante Tālrunis: 67082902 E-pasts: zane.ozola@mk.gov.lv
