Stingra pārliecība un nesagraujama tiekšanās uz mērķi, ticība Latvijas piederībai Rietumu pasaules vērtībām, milzīgs un sarežģīts darbs, fundamentāls pagrieziens mūsu valsts vēsturē – šādi par Latvijas ceļu uz NATO un Eiropas Savienību (ES) unikālās videoatmiņās dalās cilvēki, kas veidoja to.
Īpašā video sērijā “Latvijas 20 gadi ES un NATO – cilvēkstāsti”, ko veidojusi Valsts kanceleja, savās atmiņās un mūsdienu izaicinājumos, kā arī vērtējumā par to, ko šodien Latvijai nozīmē būt NATO un ES dalībvalstij, dalās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un mūziķis Ralfs Eilands.
Latvijas ceļš uz iekļaušanos NATO un ES ir stāsts par drosmi, izlēmību un neatlaidīgu darbu. Pēc desmitgadēm ilgas cīņas par neatkarības un valstiskās identitātes atjaunošanu, Latvija uzņēma ambiciozu kursu, lai nostiprinātu savu vietu Eiropas un transatlantisko tautu kopienā. Dalība ES un NATO ir atvērusi Latvijai durvis uz drošību, ekonomisko izaugsmi un plašākām sociālās labklājības, izglītības, kultūras un personīgās brīvības iespējām. Vienlaikus arī Latvija ar savu pieredzi un ģeogrāfisko novietojumu ir pierādījusi sevi kā uzticamu un nopietnu partneri NATO un ES, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu starptautiskajā drošības politikā un veicinot ES ārpolitikas un drošības iniciatīvas.
Lai izceltu Latvijas dalības NATO un ES 20. gadadienu un stiprinātu sabiedrības izpratni par šo organizāciju lomu un nozīmi Latvijas drošībā un attīstībā, Valsts kanceleja ir izveidojusi īpašu videostāstu sēriju “Latvijas 20 gadi ES un NATO – cilvēkstāsti”, kas atklāj gan valsts līderu, gan ekspertu, gan sabiedrībā zināmu personību personiskās atmiņas un pieredzes, kas saistās ar dalību šajās organizācijās un ceļu uz tām.
Ar video sēriju “Latvijas 20 gadi ES un NATO – cilvēkstāsti” iespējams iepazīties Valsts kancelejas Youtube kanālā.
Ar savām spilgtākajām atmiņām video stāstos dalās:
- Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš 2004. gadā pildīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra pienākumus, bet pirms no 2002. līdz 2005. gadam bija arī NATO pievienošanās sarunu delegācijas vadītāja vietnieks, dodot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ceļā uz NATO.