Attālinātais darbs kā darba izpildes veids mūsdienās iegūst aizvien lielāku popularitāti kā privātajā sektorā, tā arī valsts pārvaldē. Covid-19 pandēmijas apstākļos tas ir drošākais darba organizācijas veids, lai parūpētos gan par savu, gan sabiedrības veselību, tāpēc arī Latvijā iedzīvotājiem, kuru daba specifika ļauj strādāt attālināti, savi pienākumi jāturpina veikt no mājām.
Epidemiologi vēl joprojām apmēram 50% gadījumu nevar noskaidrot, kur Latvijas iedzīvotāji ir inficējušies ar Covid-19, taču no identificētajām inficēšanās vietām otra riskantākā ir darbavieta. Tāpēc attālinātā darba pieeja šobrīd ir viens no būtiskākajiem līdzekļiem cīņā pret Covid-19 izplatību. Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par attālināto darbu ir sagatavojusi Valsts kanceleja.
Kurš drīkst strādāt klātienē?
Klātienē strādāt drīkst tikai tie nodarbinātie, kuru darba specifikas dēļ pienākumus nav iespējams veikt attālināti, piemēram, pārdevēji, sabiedriskā transporta vadītāji, medicīnas darbinieki, sabiedriskās kārtības uzturētāji. Savukārt attālināti darba pienākumus var veikt biroja darbinieki, kuru galvenais darbarīks ir dators. Šobrīd spēkā esošais regulējums ir vienlīdz saistošs gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā nodarbinātajiem. To paredz gan Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.1 pants, gan Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 6.9. apakšpunkts.
Kurš pieņem lēmumu, vai nodarbinātais var vai nevar strādāt attālināti?
Ja darba specifika to ļauj, tad darba devējam ir jānodrošina nodarbinātajiem attālinātā darba iespējas. Darba devējus, lemjot par darba organizāciju Covid-19 pandēmijas laikā un to, kuram nodarbinātajam būtu jāstrādā klātienē, aicinām ņemt vērā vairākus apsvērumus:
- jāizvērtē, kuras ir uzņēmuma vai iestādes darbībai kritiskās funkcijas, lai prioritāri pasargātu to veicēju veselību. Kritiskās funkcijas ir tās, bez kuru veikšanas organizācija nevar pastāvēt;
- jāatceras, ka Covid-19 pandēmijas laikā īpaša riska grupa ir gados vecāki nodarbinātie, cilvēki ar hroniskām saslimšanām un/vai pazeminātu imunitāti, tāpēc par viņiem būtu jāpadomā prioritārā kārtībā;
- jāņem vērā nodarbināto ģimenes apstākļi, piemēram, vai bērni mācās klātienē vai no mājām, vai ģimenē kāds ir noteikts kā kontaktpersona. Tāpat jāvērtē, vai nodarbināto nokļūšana darba vietā nav saistīta ar ilgstošu atrašanos sabiedriskajā transportā u.tml.
Kādi ir nodarbinātā pienākumi, strādājot attālināti?
Attālinātais darbs ir darbs – tas nozīmē sasniegtus darba rezultātus un pieejamību. Darba devējam ar nodarbināto ir jāvienojas par darba uzdevumiem, sasniedzamajiem rezultātiem un atskaitīšanās kārtību, darba organizēšanu, kā arī par komunikācijas kanāliem, pa kādiem nodarbinātais darba laikā būs sasniedzams. Valsts pārvaldē strādājot attālināti, ir jānodrošina attālināta piekļuve darba e-pastam; darba telefonam ir jābūt pāradresētam uz mobilo telefonu, nodrošinot sasniedzamību; nodarbinātajiem nepieciešams atbilstošs tehniskais nodrošinājums un pieeja darba uzvedumu veikšanai nepieciešamajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.
Kādi ir darba devēja pienākumi, ja nodarbinātajiem ir jāstrādā klātienē?
Ja darba specifikas dēļ jāstrādā klātienē, darba devējam ir pienākums:
- noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās;
- noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu;
- nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus, piemēram, maskas, aizsargbarjeras, dezinfekcijas līdzekļus;
- informēt nodarbinātos par darbavietā ieviestajiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem.
Ieteikums! Lai samazinātu risku inficēties ar Covid-19, epidemioloģiski droša labā prakse būtu arī turpmāk iespēju robežās ievērot šādus principus:
- nodrošināt, ka kabinetā vienlaikus atrodas tikai viens nodarbinātais;
- atvērta tipa birojos uz vienu nodarbināto paredzēt lielāku platību;
- ja kabinets ir liels un tajā uzturas vairāki nodarbinātie, nodrošināt pēc iespējas lielāku attālumu starp nodarbinātajiem, iespēju robežās nodrošinot arī aizsargbarjeru uzstādīšanu;
- ja nav iespējams ievērot iepriekš minētos nosacījumus, izstrādāt darba grafiku, piemēram, nosakot, kuri darbinieki nāk strādāt klātienē katru otro dienu. Uzņēmuma vai iestādes vadītājam ir jāizvērtē piemērotākais risinājums darba procesu organizēšanai, lai pēc iespējas samazinātu nodarbināto kontaktus.
Jāatceras, ka sejas masku valkāšana telpās, kurās neesi viens (izņemot savu mājsaimniecību), ir obligāta arī darbavietās!
Vai darba devējam jānodrošina nodarbinātais ar aprīkojumu?
Atbilstoši Darba likuma 51. panta otrajai daļai darba devējam ir darbiniekam jānodrošina tāda darba organizācija un darba apstākļi, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. Līdz ar to darba devējam ir pienākumus nodrošināt darbiniekam atbilstošus rīkus, lai varētu strādāt attālināti, savukārt darbiniekam – rūpīgi attiekties pret darba tehniku, izmantojot to tikai darba pienākumu veikšanai. Vienlaikus ir pieļaujams, ka, darba devējam un darbiniekam savstarpēji vienojoties, darbinieks darba veikšanai izmanto savu personīgo tehniku, tostarp datortehniku, ja tā ir atbilstoša un piemērota konkrētā darba veikšanai.
Būtiska ir darbinieka un darba devēja abpusēja un saprotoša komunikācija, katrai pusei izskaidrojot esošo situāciju un apstākļus, ar mērķi rast kopēju risinājumu.
Ko darīt, ja darbinieks kategoriski atsakās strādāt no mājām?
Joprojām saglabājoties augstam inficēšanās riskam ar Covid-19, nepieciešama sapratne un pielāgošanās gan no nodarbināto, gan darba devēju puses. Attālinātais darbs tiek noteikts, lai samazinātu savstarpējus kontaktus starp cilvēkiem un pasargātu vienam otru no saslimšanas ar Covid-19. Lai gan, strādājot no mājām, var nebūt iespēja pilnībā iekārtot visām prasībām atbilstošu darba vietu, šobrīd ir nepieciešams darīt visu, lai būtu iespējams turpināt sekmīgi strādāt, pasargājot sevi un apkārtējos no inficēšanās ar Covid-19.
Vienlaikus jāapzinās, ka pat tad, ja no darba resursu pieejamības viedokļa nodarbinātais var pildīt pienākumus attālināti, viņam/viņai var mājās nebūt darbam piemērotu apstākļu. Tāpēc šādas situācijas jārisina, jāizrunā ar abpusēju izpratni un iejūtību.
Ja, ņemot vērā minēto, nav iespējams panākt vienošanos ar darbinieku par darba veikšanu attālināti, darba devējam ir jānodrošina darbiniekam iespēja, ievērojot epidemioloģiskās drošības un darba drošības pasākumus, veikt pienākumus savā darbavietā.
Vai valsts pārvaldē nodarbinātie strādā attālināti?
Valsts kanceleja 2021. gada marta beigās aicināja valsts pārvaldes iestādes sniegt informāciju par attālināto darbu. Aptaujā piedalījās 120 iestādes (teju 40 000 nodarbināto). Darba pienākumus attālināti veic 26 % nodarbināto, savukārt 17 % strādā daļēji attālināti (vismaz vienu dienu nedēļā klātienē). Klātienē darba specifikas dēļ strādā 25 % nodarbināto, kā arī 32 % nodarbināto, kas nodrošina diennakts dienestu darbību (policija, robežsardze, neatliekamā medicīniskā palīdzība, ugunsdzēsēji u.c.).
Detalizēta informācija par valsts pārvaldē nodarbināto darba režīmu uz 19.03.2021. apkopota tabulā un grafikos.
Kur meklēt vairāk informācijas par attālināto darbu?
Valsts kanceleja sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir sagatavojusi un atbilstoši aktuālajiem noteikumiem atjaunojusi “Vadlīnijas darba organizācijai, darba samaksai un klientu apkalpošanai valsts pārvaldes institūcijās Covid-19 pandēmijas laikā”. Aicinām šo materiālu izmantot arī privātajā sektorā, gūstot atbildes uz jautājumiem arī par to, kā attālināti organizēt personāla atlasi, kā rīkoties, ja kādam nodarbinātajam konstatēta inficēšanās ar Covid-19, kā rīkoties, ja nodarbinātajiem attālinātais darbs jāapvieno ar bērnu pieskatīšanu mājās, kā organizēt klientu apkalpošanu un citiem jautājumiem.
Vispārīga informācija par attālināto darbu latviešu, angļu un krievu valodā ir pieejama arī vienotajā oficiālajā tīmekļvietnē covid19.gov.lv .