Saskaņā ar rīkojuma projektu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu", ko otrdien, 27. aprīlī izskatīja un pieņēma valdības sēdē, labklājības nozarei kopā atvēlēti 111,6 miljoni eiro, kas ļaus būtiski uzlabot minēto jomu.
Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisms (Atveseļošanās fonds) ir vērienīga iniciatīva, kas paredzēta bezprecedenta Covid-19 pandēmijas izraisītas globālās krīzes pārvarēšanai. ES dalībvalstis savos Atveseļošanās fonda plānos iekļauj reformas un investīcijas, kuras vērstas uz līdz šim saņemto specifisko rekomendāciju īstenošanu.
Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver, ka Atveseļošanās fonda līdzekļi dos pienesumu labklājības jomai, ļaujot realizēt reformas, un tie dos papildu atspērienu, lai īstenotu gan iesāktus, gan jaunus projektus: “Šī būs iespēja uzsākt secīgu plānu, lai atteiktos no milzīgajiem pansionātiem un pārietu uz ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanu pašvaldībās tiem cilvēkiem, kuri izvēlējušies mūža nogali pavadīt institūcijā. Mērķis ir panākt, lai šajās iestādēs dzīve būtu pilnvērtīga un cilvēka cienīga. Vienlaikus būtiska summa no atveseļošanās programmas līdzekļiem tiks novirzīta arī, lai atbalstītu darba meklētājus un piedāvātu viņiem profesiju apguvi jomās, kurās trūkst darbaspēks.”
Plānots uzlabot sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamību, kas kalpos minimālo ienākumu reformas atbalstam. Šādi Latvija vēlas pilnveidot minimālo ienākumu reformu un plāno virzīt Saeimā pieņemšanai tiesību aktu grozījumus minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai. Tas ļaus tiesību aktos noteikt un nostiprināt minimālo ienākumu sliekšņa zemāko iespējamo robežu – ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra, kā arī realizēt regulāru un obligātu to pārskatīšanas mehānismu. Labklājības ministrija reformas ietvaros ir paredzējusi vairākas investīcijas, kuras vērstas uz aprūpes pakalpojuma pieejamību, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu lielāku sinerģiju, vides pieejamības veicināšanu un bezdarba mazināšanu.
Paredzēts investēt 10,4 miljonus eiro publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanai. Investīcijas palielinās to sabiedrībai paredzēto labklājības nozares publisko pakalpojumu un publisko ēku skaitu, kurās ir nodrošināta vides pieejamība visām sabiedrības grupām, arī cilvēkiem ar invaliditāti. Iecerēts arī nodrošināt atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti viena mājokļa pielāgošanai, sniedzot piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem. Plānots, ka vides pieejamību pilnveidos 63 institūcijās, bet 259 cilvēkiem invaliditāti varēs savām vajadzībām pielāgot mājokļus.
Atveseļošanās fonda finansējums 64,9 miljonu eiro apmērā ir paredzēts ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturībai un nepārtrauktībai. Izprotot problēmas, kas saistītas ar institucionālās aprūpes nepiemērotību, kā arī akcentējot ģimeniskas vides būtisko lomu cilvēka pilnvērtīgai dzīvei, tiks attīstīta ģimeniskai videi pietuvināta sociālā pakalpojuma pieejamība pašvaldībās pensijas vecuma personām. Investīcijas mērķis ir saglabāt cilvēka neatkarību un viņa aprūpē iesaistīto ģimenes locekļu nodarbinātību. Tiks izveidotas jaunas ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas vismaz 850 pensijas vecuma personām 18 pašvaldībās.
Savukārt sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiskai attīstībai un cilvēku ar funkcionēšanas traucējumiem drošumspējas veicināšanai paredzēti 6 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem uz esošās Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) bāzes plānots attīstīt sociālās integrācijas kompetenču centru, uzlabot SIVA infrastruktūru ēkās un apkārtējā vidē.
Iecerēts arī izstrādāt prognozēšanas rīku. Šīs 1,5 miljonus vērtās investīcijas mērķis ir nodrošināt jaunu, kvalitatīvu prognozēšanas rīku sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes, ilgtspējas un efektivitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai. Tas ļautu arī ātrāk un efektīvāk reaģēt uz izmaiņām likumdošanā, tautsaimniecībā un demogrāfijā. Jaunais prognozēšanas rīks paredz prognozes veikt lielākā detalizācijas pakāpē, panākot ātrāku un precīzāku rezultātu.
28,7 miljoni eiro tiks novirzīti bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaistei darba tirgū. Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt bezdarbnieku un darba meklētāju iekļaušanos darba tirgū produktīvākās un labāk apmaksātās darba vietās, sniedzot mērķētu, secīgu un savstarpēji papildinošu atbalsta pasākumu kopumu, īpašu uzsvaru liekot uz pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumiem.
Iecerēts, ka bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajiem iedzīvotājiem tiks piedāvāts atbalsts pārkvalifikācijai vidējās kvalifikācijas profesiju apguvē (apstrādes rūpniecība u.c.), kurās vērojams darba tirgus pieprasījums, trūkst darbaspēka saskaņā ar darba devēju aptaujām, arī jomās un profesijās, kurās darbaspēks noveco, aiziet no darba tirgus vai pensionējas, tāpēc nepieciešams to savlaicīgi aizvietot.
Iecerētas arī praktiskās apmācības pie darba devēja un pēc darba devēja pieprasījuma, lai atbalstītu uzņēmumus tiem nepieciešamo speciālistu sagatavošanai atbilstoši uzņēmumu specifikai atkarībā no apgūstamās kvalifikācijas. Ir plānota arī darba tirgū nepieciešamo papildu prasmju (digitālās prasmes, valodas) apguve. Kopumā atbalstu varētu saņemt aptuveni 20,5 tūkstoši cilvēku.
