Ministru kabineta sēdē š.g. 3. septembrī apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, lai Latvijas regulējumā ieviestu ES pieņemtā Zaļās pārkārtošanās akta prasības, kas tirgotājiem nosaka pienākumu sniegt patērētājiem skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm, kā arī ievieš papildu noteikumus negodīgas komercprakses novēršanai. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai.
Ar Zaļās pārkārtošanās aktu [1] tiek ieviesti īpaši noteikumi negodīgas komercprakses novēršanai, kas saistīta ar preču agrīnu novecošanu, maldinošām vides norādēm (“zaļmaldināšana”), maldinošu informāciju par produktu vai tirgotāju uzņēmumu sociālajām īpašībām vai nepārredzamiem un apšaubāmiem ilgtspējas marķējumiem, kā arī tādiem aprites ekonomikas aspektiem kā ilgizturība, remontējamība vai reciklējamība (t.i. iespēja atkārtoti pārstrādāt kādas produkta daļas/detaļas utt., lai tās atgrieztu ražošanas procesā un izmantotu no jauna). Līdz ar to tirgotājiem noteikts pienākums atgādināt patērētājiem par preču juridiskās atbilstības garantijas esamību, izmantojot saskaņoto paziņojumu un pienākumu atgādināt par ilgizturības komercgarantiju, ja tāda tiek piedāvāta, izmantojot saskaņoto marķējumu. Tāpat tirgotājiem būs pienākums informēt patērētājus, ja ražotājs šādu informāciju ir sniedzis, par preces rezerves daļu pieejamību, aprēķinātajām remonta izmaksām un citiem ar preces remontu saistītajiem aspektiem, izmantojot saskaņoto marķējumu un saskaņoto paziņojumu.
Būtiski norādīt, ka Zaļās pārkārtošanās akta prasības Latvijas regulējumā tiks pārņemtas gan ar šiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, gan vēl tiks gatavoti grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un divos Ministru kabineta noteikumos.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiek ietvertas normas patērētāju kreditēšanas regulējuma pilnveidei attiecībā uz reklāmām un to saturu (minētās normas pārceļot no Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”). Lai samazinātu tādu gadījumu skaitu, kad kredīts tiek maldinoši pārdots patērētājiem, kredītlīgumu reklāmā būs jāiekļauj brīdinājums patērētājiem par to, ka naudas aizņemšanās maksā naudu. Tāpat tiks aizliegtas konkrētas reklāmas, piemēram, reklāmas, kas patērētājus mudina ņemt kredītu, rosinot domāt, ka kredīts uzlabotu viņu finansiālo stāvokli, vai norādot, ka datubāzēs reģistrētam kredītam ir maza ietekme uz kredīta pieteikuma novērtēšanu.
Tāpat likumā iekļauts grozījums, kas paredz, ka par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskajai personai var piemērot ne tikai naudas sodu, bet arī brīdinājumu, ņemot vērā, ka pārkāpumi bieži vien ir nebūtiski un tiek novērsti uzreiz.
Papildus līdz ar šiem grozījumiem likumā iekļautas normas, lai nodrošinātu ES Regulā par ražojumu vispārējo drošumu noteikto attiecībā uz patērētāja tiesībām nedrošas preces atsaukuma gadījumos, tostarp nosakot kārtību, kādā izskata strīdus šādos gadījumos. Pārējās Regulas normas tiks iestrādātas nacionālajā likumdošanā ar grozījumiem likumā Par atbilstības novērtēšanu.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 28. februāra Direktīva (ES) 2024/825, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvas 2005/29/EK un 2011/83/ES)
