Piektdien, 23. augustā, aprit Baltijas ceļa 35. gadadiena. 1989. gada 23. augustā teju divi miljoni cilvēku no trīs Baltijas valstīm sadevās rokās miermīlīgā protesta akcijā, lai iestātos pret okupācijas režīmu un paustu vēlmi pēc Baltijas valstu neatkarības. Baltijas ceļš kļuva par Baltijas valstu pilsoniskās sabiedrības izšķirošo pieteikumu nevardarbīgi, nelokāmi atgūt savu neatkarību un atgriezties Eiropā.
35 gadus pēc Baltijas ceļa notikumiem mēs esam pateicīgi cilvēkiem, kuru darba un neatlaidības rezultātā varam dzīvot brīvā Latvijā. Atzīmējot šī nozīmīgā vēsturiskā notikuma 35. gadadienu, augustā un septembrī norisināsies dažādi kultūras pasākumi. Aicinām iepazīties ar pasākumu programmu.
Vairāk informācijas par unikālo notikumu iespējams izlasīt Valsts kancelejas veidotajā faktu lapā, kas tapusi sadarbībā ar pirmo Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju Daini Īvānu un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļas vadītāju Annu Zeibārti.
Par godu “Baltijas ceļa” 35. gadadienai piedāvājam dažas idejas, kur ieraudzīt un sajust, kā neatkarības atjaunošanā ieguldītais darbs ir radījis augsni drošas, eiropeiskas, demokrātiskas Latvijas izaugsmei.
Vidzeme
Vidzemē “Baltijas ceļš” veda gar vietām, kas Atmodas laikā bija nozīmīgas gan akcijas organizatoriem, gan visai sabiedrībai.
Turaidā Tautasdziesmu parkā, kur Dainu kalnā un Dziesmu dārzā izvietotas 26 tēlnieka Induļa Rankas akmens skulptūras, Atmodas laikā pulcējās tūkstošiem cilvēku un caur kopābūšanu un dziesmām pauda ilgas pēc neatkarīgas valsts un brīvas pašnoteikšanās.
Cēsu Vēstures un mākslas muzejs rūpējās par tādām tabu tēmām kā latviešu brīvības cīņas, Cēsu kaujas, politiski represēto likteņgaitas un sarkanbalstarkanā karoga vēsture. Muzeja Lademahera tornī pirmo reizi Latvijā 1988. gada 22. oktobrī uz pastāvīgu palikšanu uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Nākamgad muzejam apritēs 100 gadi.
Pašos Vidzemes ziemeļos stāv Ķoņu kalns. Tas ir lielākais drumlins Austrumeiropā un no tā paveras Vidzemei raksturīgās ainavas un Burtnieku ieplaku. Turpat ir izveidots unikāls izziņas objekts – dīķis Baltijas jūras formā, kura krastos izvietoti dažādu veidu akmeņi, kuri ledāju kušanas rezultātā uz Latviju atceļojuši no Skandināvijas.
Rīga
Rīgā Baltijas ceļa cilvēku ķēde stāvēja Ziepniekkalna ielā un Mūkusalas ielā, šķērsojot Daugavu pa Akmens tiltu. Cauri Vecrīgai akcijas dalībnieki sadevās rokās Kaļķu ielā un pulcējās pie Brīvības pieminekļa un maršruts turpinājās pa Brīvības ielu, tālāk – pa Pleskavas šoseju.
Daugavas kreisajā krastā tēlnieka Aigara Bikšes skulptūra “Divi Raiņi” ir pavērsta uz nozīmīgu mūsu nacionālās bagātības sastāvdaļu – Latvijas Nacionālo bibliotēku, kurā ikviens var smelties sev vajadzīgās zināšanas daudzajās lasītavās vai arī apmeklēt kādu no pastāvīgajām vai mainīgajām izstādēm.
Pilsētas sirdī par tautas ziedojumiem celtajā latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbola – Brīvības pieminekļa – pakājē 23. augustā visas dienas garumā notiks dažādi “Baltijas ceļa” atcerei veltīti pasākumi tostarp Latvijas Nacionālā arhīva organizēta izstāde “Akcija Baltijas ceļš – vienoti brīvībai” un dažādi koncerti.
Netālu no vietas, kur akcijas maršruts no Rīgas dodas tālāk Vidzemes virzienā, Berģos, kopš 1924. gada darbojas Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kurš ļauj iepazīt Latvijā vēsturiski dzīvojošo tautu kultūras mantojumu, darba un sadzīves tradīcijas un estētisko pasauli.
Pierīga
Līdz Rīgai “Baltijas ceļš” pa Bauskas šoseju vijās gar Ķekavu, Katlakalnu, Rāmavu un turpinājās pa Mūkusalas ielu.
Ķekavas novadpētniecības muzejā šobrīd ir pieejama izstāde “Baltijas ceļš – simbols vienotībai, brīvībai un neatkarībai”, kas stāsta par šo protesta demonstrāciju tieši Ķekavā, kā arī par pasākumiem, kas bija veltīti Baltijas ceļam turpmākajos gados.
Daudzveidīgas atpūtas un izziņas iespējas pieejamas Doles salā, kas reiz bijusi Daugavas lejteces lielāka sala. Piemēram, Daugavas muzejā var iepazīt Daugavas krastu dzīvi sen pirms Rīgas HES uzcelšanas.
Savukārt Katlakalna priedes aicina uz bagātīgu pastaigu pa 200 gadu senu priežu audzi. Turpat ir arī Katlakalna Baltā kāpa un no upmalas paveras skats uz Rīgu – TV torni un Dienvidu tiltu. Bet neraksturīgi celtās Katlakalna ev.lut. baznīcas dārzs ir viens no vērtīgākajiem dendroloģiskajiem stādījumiem Latvijā ar vairāk nekā 320 eksotiskiem kokiem un krūmiem.
Zemgale
Baltijas ceļa maršruts Zemgalē pie Grenctāles ievijās no Lietuvas. Tas virzījās uz Rīgu cauri Bauskai un Iecavai.
Gleznainā vietā starp Mūsu un Mēmeli slejas 15.-16. gs. celtā Bauskas pils, kurā var izzināt senāku laiku sadzīvi un militārās aizsardzības paņēmienus. Turpat blakus ir Ķirbaksala, kurā var atrast to vietu, kur patiesi sākas Lielupe. Bet uz pilsētas pusi Brīvības bulvārī atrodas Bauskas Brīvības piemineklis, kuru rotā Viļa Plūdoņa vārdi “Tik tas ir liels, kas spēj priekš citiem mirt. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!”. Piemineklis ir par ziedojumiem celts, lai atcerētos tos, kuri krita par Latvijas brīvību Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laikā.
Iecavā pie Iecavas upes ir iespēja apmeklēt Dievdārziņu – senvietu, kas Latvijas aizsargājamo pieminekļu sarakstā iekļauta jau 1924. gadā un citastarp tur redzami vairāk nekā 200 metru gari dolomīta atsegumi.
