Otrdien, 19. februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprināja precizēto Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019. gadam. Plānots, ka Budžeta plāna projekts Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai tiks iesniegts 20. februārī.
Saistībā ar 2018. gada 6. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām, 2018. gada 15. oktobrī EK un Eirogrupai tika iesniegts Budžeta plāna projekts pie nemainīgas politikas. Šādos gadījumos Budžeta plāna projekts ir atkārtoti jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai izvērtēšanai pēc tam, kad valdība ir sagatavojusi valsts budžetu. Pēc valdības apstiprināšanas tika turpināts darbs pie valsts budžeta, un 8. februārī valdība pieņēma lēmumus par 2019. gada valsts budžeta projekta ieņēmumiem un izdevumiem.
Precizētais Budžeta plāna projekts 2019. gadam ir sagatavots, pamatojoties uz to pašu makroekonomisko scenāriju, kas tika izmantots sākotnējā Budžeta plāna projektā. Fiskālais scenārijs ņem vērā no 2018. gada 15. oktobra pieņemtos lēmumus, kā arī ietver ieņēmumu un izdevumu apjoma precizējumus atsevišķos pasākumos, kas izriet no aktuālākajiem 2018. gada izpildes datiem.
Budžeta plāna projektā 2019. gadā vispārējās valdības budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 36,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumi 36,9% apmērā no IKP, deficīts 0,5% apmērā no IKP un valsts parāds 38,1% apmērā no IKP.
Izmaiņas fiskālajā scenārijā, salīdzinot ar Budžeta plāna projektu pie nemainīgas politikas budžeta izdevumos, galvenokārt nosaka 2018. gada nogalē pieņemtie lēmumi par atalgojuma palielināšanu veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, Satversmes tiesas spriedumu izpilde par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem, kā arī pabalstu izmaksa pēc katriem pieciem izdienas gadiem iekšlietu sistēmas amatpersonām. Savukārt budžeta ieņēmumu prognožu izmaiņas pamatā nosaka papildu nodokļu ieņēmumi – atgriezeniskais efekts no atalgojuma paaugstināšanas iepriekš minētajās nozarēs, papildu ieņēmumi no VAS “Latvijas valsts meži” dividendēm, kā arī 2018. gada novembrī valsts budžetā saņemtie ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas, kas atbilstoši uzskaites principiem tiek attiecināti uz 2019. gada ieņēmumiem.
Atbilstoši ES fiskālās politikas regulējumam, Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15. oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai budžeta plāns, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada budžeta rādītāju prognozes. Vispārējās valdības budžeta plāns ir veids, kādā tiek īstenota Eiropas Savienības (ES) ciešāka iesaiste dalībvalstu nacionālo budžetu sagatavošanā. Tā mērķis ir iesniegt EK informāciju, kas ļautu tai novērtēt plānotā valsts budžeta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.
Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti. Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā.
Budžeta plāna projekts 2019. gadam pēc būtības ietver to pašu informāciju, kas ir pamatā 2019. gada valsts budžetam. Vienīgi informācijas atspoguļošanas formāts ir saskaņā ar EK specifiski noteiktām sagatavošanas vadlīnijām.
Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2019. gadam.
Lelde Grīnvalde
Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
Tālr.: (+371) 67083938
E-pasts: lelde.grinvalde@fm.gov.lv