Otrdien, 3. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020., 2021. un 2022. gadam. Ministriju papildu finansējuma pieprasījumi 2020. gadam kopā veido 953,5 miljonus eiro, 2021. gadam – 1 817,4 miljonus eiro un 2022. gadam – 2 139,3 miljonus eiro.
Ministrijām, iesniedzot pieprasījumus, ir jāpārskata ministriju veicamās aktivitātes un jānorāda, vai līdzfinansējumu jauniem prioritārajiem pasākumiem nav iespējams rast no iekšējiem resursiem. Deviņas ministrijas (tai skaitā centrālās valsts iestādes un neatkarīgās institūcijas) ir sniegušas priekšlikumus atsevišķu prioritāšu līdzfinansēšanai no iekšējiem resursiem.
Vislielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (2020. gadam – 279,4 miljonus eiro). Jāatzīmē, ka ievērojama daļa no Veselības ministrijas pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai.
Ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanas pasākumam nepieciešamais finansējums 2020., 2021. un 2022. gadam ir 17,2 miljoni eiro ik gadu. Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai ik gadu nepieciešami 6 miljoni eiro, savukārt pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazinājumam – 4,1 miljons eiro ik gadu.
Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešamais finansējums nākamajā gadā veido 128,7 miljonus eiro. Kā svarīgāko ministrija norādījusi zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanu pilnā apmērā un jaunu kvalitātes kritēriju ieviešanu, ieskaitot inovāciju radīšanu un zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu. Pasākumam nepieciešamais finansējums 2020. gadam 29,9 miljoni eiro, 2021. gadam 31,7 miljoni eiro un 2022. gadam 33,6 miljoni eiro. Lai palielinātu finansējumu Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai, nākamajā gadā nepieciešami 10 miljoni eiro, bet 2021. un 2022. gadā 15 miljoni eiro ik gadu.
Jaunā studiju un studējošo kreditēšanas modeļa ieviešana un studējošo kredītu dzēšana bērnu piedzimšanas gadījumos abiem vecākiem 2020. gadā izmaksātu 0,06 miljonus eiro, 2021. gadā 0,3 miljonus eiro un 2022. gadā 0,7 miljonus eiro.
Jāatzīmē, ka nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanā īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un veselības nozaru finansēšanas efektivitātei. Tika analizēta vispārējā un augstākā izglītība, studējošo un studiju kreditēšana, kā arī zinātniskie institūti. Savukārt veselības nozares izvērtējums ietvēra analīzi par stacionārās veselības aprūpes finansēšanas efektivitāti.
Saistībā ar Ministru prezidenta doto uzdevumu kā papildu finansējuma pieprasījums ir iekļauts Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Tās īstenošanai 2020. gadam pieprasīts finansējums 1,1 miljons eiro, 2021. gadam 83 miljoni eiro, 2022. gadam 123,8 miljoni eiro un 2023. gadam 101,4 miljoni eiro, tai skaitā prioritāri sakārtojamiem autoceļiem atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un VAS "Latvijas Valsts ceļi" kritērijiem.
Satiksmes ministrija 2020. gadam papildus pieprasījusi 123,2 miljonus eiro. Iekšlietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nepieciešams papildu 88,1 miljons eiro, Zemkopības ministrijai 51,2 miljoni eiro un Labklājības ministrijai 40,5 miljoni eiro. Ekonomikas ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nepieciešami papildu 34,6 miljoni eiro, Finanšu ministrijai 30,1 miljons eiro, Kultūras ministrijai 28,8 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai 15,4 miljoni eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 15,1 miljons eiro, savukārt Ārlietu ministrijai 14,2 miljoni eiro.
Informatīvais ziņojums ar pielikumiem skatāms MK mājaslapā.
Lelde Grīnvalde
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
Tālr.: (+371) 67083938
E-pasts: lelde.grinvalde@fm.gov.lv