Demogrāfiskie izaicinājumi - sabiedrības novecošanās, migrācija, dzimstības rādītāji un urbanizācija, ietekmē gandrīz katru sabiedrības aspektu. Šīs problēmas skar gan veselības aprūpi, gan izglītību, darba tirgus, sociālo labklājību, pilsētplānošanu, arī lauksaimniecības politiku. Tāpēc demogrāfiskie izaicinājumi prasa sadarbību un saskaņotību, iezīmējot tās vietu un nozīmi visu nozaru attīstības politikās.
Šādi secinājumi izriet no ziņojuma par demogrāfijas politikas īstenošanu, kas tika prezentēts Demogrāfisko lietu padomes sēdē, kas trešdien, 7. februāri, notika Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā.
Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka demogrāfisko izaicinājumu risināšana nav īstermiņa uzdevums, tā prasa ilgtermiņa plānošanu un ilgtspējīgas politikas, kas, savukārt, prasa vienotu valsts pārvaldes izpratni un iesaisti valsts nākotnēs vīzijas izstrādē un veidošanā.
Labklājības ministrs Uldis Augulis atzīmē: “Beidzot valsts politikas līmenī esam vienisprātis, ka demogrāfija ir komplekss jēdziens, kas jāskata un jāplāno ne tikai dzimstības un tās veicināšanas izpratnē, bet arī jāvērtē un jāanalizē migrācijas un populācijas procesi, izglītības un veselības iespējas, nodrošinot iedzīvotājiem pēc iespējas kvalitatīvāku un ilgāku mūžu.”
Nozaru ministrijām līdz marta vidum uzdots sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā un Labklājības ministrijā priekšlikumus demogrāfijas politikas attīstībai. Valsts kancelejai sadarbībā ar Labklājības ministriju un nozaru ministrijām līdz maijam par plānotajiem priekšlikumiem ir jāveic diskusijas ar nevaldības sadarbības partneriem. Savukārt Labklājības ministrijai līdz 1. jūlijam ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā ziņojums par demogrāfijas politikas attīstību.
