Aicinām mediju pārstāvjus piedalīties projekta #DrošaLatvija noslēguma pasākumā, kas notiks trešdien, 12. jūnijā, plkst. 9:00 Valsts kancelejā, Brīvības bulvārī 36, Rīgā.
Pasākumā #DrošaLatvija projekta autori un dalībnieki dalīsies ar gūtajiem secinājumiem un rekomendācijām, kā arī iezīmēs gaidas un iespējas tos pārnest rīcībpolitikas un nākamo projektu plānošanai, lai veicinātu sabiedrības drošību un kopienu noturību pret informatīvās telpas manipulācijām. Piedaloties arī izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai un kultūras ministrei Agnesei Loginai, diskusijas dalībnieki diskutēs arī par sabiedrības medijpratības un noturības veicināšanas iespējām Latvijas izglītības iestādēs.
Valsts kancelejas 2023. gada nogalē veiktais pētījums liecina, ka vien 47% iedzīvotāju parasti spēj atpazīt uzticamu informāciju medijos no tendenciozas un safabricētas (pašvērtējums) [1]. Pētījumi liecina, ka Latvijas sabiedrība nav pietiekami zinoša par automatizētiem un mākslīgā intelekta darbinātiem rīkiem lētu, ātru un masīvu ietekmes operāciju veikšanai. Piemēram, tikai 35% respondentu uzskata, ka spētu atpazīt dziļviltojumus (27% ar tiem jau esot saskārušies), kamēr vien 51% zina, kas ir boti un kā tie darbojas internetā. Dezinformācijas izplatība uz tehnoloģiju straujās attīstības un cilvēku nepietiekamo prasmju fona rada nopietnus riskus sabiedrībai, ietekmējot sabiedrisko domu, demokrātiskos procesus, tostarp vēlēšanu iznākumu, kā arī nacionālo drošību.
Projekts #DrošaLatvija norisinājās deviņās Latvijas pašvaldībās – Ludzā, Preiļos, Krāslavā, Jelgavā, Liepājā, Jūrmalā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Rīgā – vietējo pārvalžu darbiniekiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā arī 15 Latvijas skolās, sadarbojoties ar vidusskolēniem un pedagogiem. Projekta aktivitātes no šī gada marta līdz jūnijam īstenoja Valsts kanceleja sadarbībā ar Latvijas Transatlantisko organizāciju (LATO). Projekta mērķis bija informatīvās telpas drošības stiprināšana un krīzes komunikācijas pilnveide Latvijas reģionos, attīstot sabiedrības noturību un gatavības kultūru, medijpratību un kritisko domāšanu.
“Pašvaldībās visā Latvijā – no Ludzas līdz Liepājai – rīkojot mācības, krīžu simulācijas izspēles un meistarklases, apzinājām kopienu līdzšinējās prakses un dalījāmies ar zināšanām, kā vērsties pret manipulācijām informatīvajā telpā un veidot efektīvus sabiedrības informēšanas kanālus kā ikdienas, tā arī krīzes apstākļos. Ar simulētu krīžu situāciju metodi dalībnieki kopīgi diskutēja un apguva jaunas iemaņas efektīvai krīzes pārvaldībai un krīzes komunikācijai, labāk apzinoties pašvaldību pārstāvju, vietējo kopienu, nevalstisko organizāciju, reģionālo mediju katra stiprās puses mērķauditoriju sasniegšanā, kā arī veidojot jaunus sadarbības un koordinācijas modeļus pašvaldības un kopienas līmenī,” par projekta norisi stāsta Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs.
Projekta sākotnējie rezultāti liecina, ka pašvaldībās ir atšķirīga, unikāla pieredze savstarpējai komunikācijai starp vietējo pārvaldi un iedzīvotājiem. Apkopojot labās prakses piemērus, kā arī pārskatot trūkumus krīzes komunikācijas kanālu izveidē, ir iespējams uzkrāt vitāli nepieciešamas zināšanas veiksmīgai dažāda līmeņa krīžu pārvaldībai – sākot no nelielām, lokālām dabas katastrofām līdz konvencionāla iebrukuma gadījumam.
“Skolās kopā ar skolēniem izspēlējām simulācijas spēles par dažāda veida apdraudējumiem, ar ko šobrīd sastopas Eiropa, noskaidrojām skolēnu viedokļus par to, kāda veida draudi viņiem šķiet aktuāli un kādi varētu būt iespējamie risinājumi to novēršanai. Īpaša uzmanība tika veltīta dezinformācijas atpazīšanai un medijpratības stiprināšanai,” vērtē Sigita Struberga, LATO ģenerālsekretāre.
Mediju uzmanībai!
Iekļūšana Ministru kabinetā iespējama ar pastāvīgās akreditācijas kartēm vai vienreizējam caurlaidēm, tāpēc lūgums mediju pārstāvjiem, kuriem nav pastāvīgās akreditācijas kartes, pieteikt savu dalību iepriekš, līdz 11. jūnija plkst. 15.00 uz prese@mk.gov.lv nosūtot pārstāvētā medija nosaukumu, savu vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus vai personu apliecinoša dokumenta (pase vai ID karte) numuru, tālruni un e-pastu. Lai saņemtu vienreizējo caurlaidi, būs jāuzrāda pase vai ID karte.
[1] Valsts kanceleja, Berg Research (2023. gada novembris). Pētījums par Latvijas iedzīvotāju dzīves, valsts un dezinformācijas uztveri (CAWI – kvantitatīva Latvijas iedzīvotāju aptauja interneta vidē).