Latvijas šogad trešā militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā, un tajā būs rotas lieluma izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības (CVRT), droni, karavīru individuālais ekipējums un kaujas inženieriem paredzētais aprīkojums. Tāpat Latvija šogad turpinās apmācīt un ekipēt kopumā aptuveni 4000 Ukrainas karavīru, un līdzīgs skaits tiks apmācīts arī 2025. gadā. To vizītes laikā Ukrainā uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa.
Latvija jau sākusi gatavot militārā atbalsta pakotni 2025. gadam. Tajā būs bruņutransportieri “Patria”, dronu, munīcijas piegādes, kā arī karavīru individuālā ekipējuma sūtījumi un apmācību nodrošināšana Ukrainas aizstāvjiem, uzsvēra E. Siliņa.
To Ministru prezidente uzsvēra, tiekoties ar Ukrainas amatpersonām, kā arī preses konferencē Krimas platformas samitā Kijivā, kurā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu, paredzot militārajam atbalstam 0,25% no IKP gadā jeb vairāk nekā 100 miljonus eiro. Savukārt kopējais atbalsts Ukrainai 2024. gadā pārsniegs 200 miljonus eiro.
“Ukraina uzvarēs šajā briesmīgajā karā. Krievija turpina bombardēt, apšaudīt un spīdzināt Ukrainas cilvēkus, veikt triecienus enerģijas infrastruktūrai, pilsētām, lai salauztu cilvēku gribu pretoties. Lai ziemā nestu gaismu un siltumu Ukrainas tautai, papildus militārajam atbalstam Latvija nodrošinās arī elektrības ģeneratorus un citus materiālus Ukrainas mājsaimniecībām Čerņihivas reģionā. Savukārt oktobrī Rīgā notiks trešais Krimas platformas parlamentārais samits, kurā starptautiski turpināsim uzsvērt, ka Krima ir Ukraina un Ukraina ir Krima,” sacīja E. Siliņa.
Ukrainā E. Siliņa divpusēji tikās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu, ar kuru pārrunāts Latvijas militārais atbalsts Ukrainai, kā arī Čerņihivas reģiona rekonstrukcija, ekonomiskā sadarbība un Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību un NATO, kam Latvijas premjerministre pauda atbalstu.
E. Siliņa Kijivā arī piedalījās piemiņas memoriāla atklāšanā, godinot padomju režīma pastrādātā Krimas tatāru genocīda upurus. Ministru prezidentei vizītes laikā paredzētas vēl citas tikšanās ar Ukrainas amatpersonām.
