Latvija sasniegusi rezultātu, panākot Krievijas un Baltkrievijas graudu, kā arī citu lauksaimniecības produktu importa ierobežošanu Eiropas Savienībā. Tas apliecina, ka varam panākt kopīgu rezultātu arī citos jautājumos, lai samazinātu Krievijas ienākumus un spējas veikt karadarbību. Tā uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa, komentējot 21. un 22. martā notikušo Eiropadomes sanāksmi, kurā pirmo reizi ES līderu formātā Latvija aktualizējusi jautājumu par nepieciešamību sankcijās pret Krieviju iekļaut arī mangāna rūdu.
ES līderu tikšanās laikā Eiropas Komisija (EK) iepazīstināja ar jaunajiem priekšlikumiem par augstu tarifu noteikšanu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktiem, tādā veidā padarot šo preču ienākšanu ES tirgū maksimāli neizdevīgu, aizsargājot Latvijas un pārējo ES valstu lauksaimnieku intereses, kā arī samazinot Krievijas ienākumus. Eiropas līmenī tiks turpināts darbs, lai rastu papildu iespējas lauksaimnieku atbalstam.
Diskusijās Eiropadomē E. Siliņa arī uzsvēra Latvijas nostāju par nepieciešamību iekļaut mangāna rūdu un alumīnija oksīdu sankcijās pret Krieviju, kā arī uzrunāja Baltijas reģiona partnerus par mangāna rūdas ierobežošanu.
“Latvija bija pirmā valsts, kas aicināja Eiropas Savienības līmenī aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktus. Jaunie EK priekšlikumi ir svarīgs Latvijas sasniegums un apliecinājums, ka varam panākt rezultātu arī citos jautājumos, tajā skaitā attiecībā uz mangāna rūdas tranzīta ierobežošanu. Sanāksmes laikā izskanēja priekšlikumi finansējuma pieejamības uzlabošanu ES militārajai industrijai. Latvijas un ES interesēs ir ātri un skaidri lēmumi, lai stiprinātu mūsu drošību, attīstītu ES aizsardzības spējas, vienlaikus ierobežojot Krieviju un atbalstot Ukrainu,” tā uzsver E. Siliņa.
ES līderi kopīgi apstiprināja nepieciešamību pastiprināt sankcijas pret Krieviju. Šīs nedēļas laikā Latvija aktualizējusi jautājumu par mangāna rūdu gan ES Ārlietu padomē, gan Eiropadomē. Latvijas sarunas par šo jautājumu turpināsies gan kontekstā ar ES 14. sankciju pakotni, gan divpusēji ar Baltijas reģiona un citām valstīm, uzsver E. Siliņa. Vienlaikus nākamnedēļ, 28. martā, notiks Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome, lai ar nozari pārrunātu neizbēgamo nepieciešamību nozarei pārorientēties uz jauniem tirgiem.
Eiropadomē ES līderi apstiprināja gatavību stiprināt aizsardzības industriju un ES aizsardzības spējas. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams atbilstošs finansējuma apjoms, tāpēc ES līderi uzdeva Eiropas Komisijai līdz jūnijam ziņot par visiem iespējamajiem papildu finansējuma veidiem un avotiem. Latvijai ir svarīgi sekmēt aizsardzības industrijas uzņēmumu pieeju finansējumam un veicināt Latvijas uzņēmumu iekļaušanos lielo ražotāju piegādes ķēdēs. Šonedēļ Ministru prezidente E. Siliņa arī parakstīja 14 ES līderu vēstuli Eiropas Investīciju bankai ar aicinājumu aktīvāk finansēt ES valstu militāro industriju.
Kā vēl citus pozitīvus rezultātus E. Siliņa uzsver ES līderu vienošanos par to, ka reālas sarunas par Ukrainas un Moldovas iestāšanos ES ir jāuzsāk iespējami ātri, iestāšanās sarunu atvēršanu ar Bosniju un Hercegovinu, kā arī kopīgo vienošanos par ātrāku un efektīvāku militāro atbalstu Ukrainai.
