Baltijas valstu robežas ir NATO un Eiropas Savienības (ES) robežas, tāpēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atturēšanas un aizsardzības spēju attīstīšana ir būtiska visai Aliansei un ES. Latvija turpinās veikt ieguldījumus, lai nostiprinātu savas robežas kopējās Baltijas aizsardzības līnijas projekta ietvaros un kaujas spējas, kā arī attīstītu savu militāro industriju, kas ir ļoti būtiski ES un NATO. Tā Baltijas Ministru padomes premjerministru tikšanās laikā Lietuvā, Viļņā, uzsvēra Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa.
Viļņā E. Siliņa tikās ar Lietuvas un Igaunijas valdību vadītājām Ingridu Šimonīti un Kaju Kallasu. Līderes pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar drošību un aizsardzību, Krievijas sākto un īstenoto karu Ukrainā, kopīgos Baltijas valstu infrastruktūras projektus, kā arī aktuālos Eiropas Savienības darba kārtības jautājumus.
Amatpersonas arī koordinēja nostājas pirms šī gada jūlijā gaidāmā NATO Vašingtonas samita. E. Siliņa uzsvēra, ka nepieciešama NATO vienotība, lielāka sabiedroto militārā klātbūtne NATO austrumu flangā, kā arī darba turpināšana, lai paaugstinātu gatavību, kaujas spējas un attīstītu militāro industriju.
“Lietuvai un Igaunijai ir īpaša vieta Latvijas iedzīvotāju sirdīs. Mēs viens otru atbalstām un esam solidāri, jo mums ir kopīga vēsture un vērtības. Savas vērtības aizstāvam un sargājam, tāpēc mums ir arī kopīgas drošības intereses. Baltijas valstu ārējās robežas ir arī NATO un ES robežas, līdz ar to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana ir būtiska visai Aliansei un ES. Latvija turpinās veikt ieguldījumus, lai stiprinātu gan mūsu robežas, gan arī kaujas spējas,” uzsvēra E. Siliņa.
Valdību vadītājas arī pārrunāja jautājumus par Krievijas hibrīdā apdraudējuma aktivitātēm. “Mūsu sabiedrību noturība palielinās ar katru dienu. Mēs ļoti labi redzam un saprotam Krievijas mērķi iespaidot mūsu sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā, ko tai nekad neizdosies sasniegt,” uzsvēra E. Siliņa, norādot, ka Baltijas valstis turpinās atbalstīt Ukrainu līdz pat tās uzvarai, kā arī stiprināt savu iekšējo un ārējo drošību, tajā skaitā drošību informatīvajā vidē.
Ministru prezidente uzsvēra, ka Latvija strādā pie labākas mūsu enerģētikas un transporta infrastruktūras integrācijas Eiropas tīklos. Tas nozīmē savienojamības starp Baltijas valstīm palielināšanu un elektrības ražošanu no atjaunojamajiem resursiem. Amatpersonas pārrunāja aktualitātes saistībā ar “Rail Baltica” projektu, uzsverot tā nozīmīgumu gan savienojamībai, gan militārajai mobilitātei, tāpēc nepieciešams turpmāks progress projekta ieviešanā. Tāpat pārrunāti atlikušie darbi, lai atslēgtos no BRELL elektroapgādes loka, kas notiks līdz 2025. gada februārim.
Ministru prezidente uzsvēra, ka trīs Baltijas valstis ir ieguvušas ļoti daudz no dalības Eiropas Savienībā 20 gadiem, vienlaikus demonstrējot savas spējas veikt izlēmīgas un būtiskas reformas. Pašlaik Eiropas Savienībā jāveic darbi, nodrošinot veiksmīgu paplašināšanās procesu, militārās industrijas attīstību un konkurētspējas celšanu, uzsvēra E. Siliņa.
