Eiropadomē, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē, ceturtdien, 25. martā, viens no galvenajiem pārrunātajiem jautājumiem bija epidemioloģiskā situācija ES, īpaši saistībā ar COVID-19 vīrusa mutāciju izplatību, kā arī vakcīnu pieejamības paplašināšana.
Tāpat tika pārrunāti jautājumi saistībā ar ES Vienotā tirgus un digitālās politikas attīstību un eiro starptautisko lomu. Dienas kārtībā bija arī jautājums par situāciju Austrumu Vidusjūras reģionā un ES attiecībām ar Turciju. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels (Charles Michel) informēja par ES-Krievijas attiecību aktualitātēm. Atsevišķā sesijā Eiropadomes dalībniekus uzrunāja ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden).
Eiropadome notika attālināti, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.
Pārrunājot epidemioloģisko situāciju, līderi bija vienisprātis, ka absolūtā prioritāte ir vakcinācijas tempa kāpināšana. Tā tiks nodrošināta gan veicinot piegādes, gan paplašinot vakcīnu ražošanu ES, gan nodrošinot reciprocitāti ES ražoto vakcīnu eksportā uz trešajām valstīm.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sanāksmē uzsvēra, ka vakcīnu ražošanas kāpināšana ir ļoti svarīga, bet ražošanu nevajadzētu koncentrēt tikai dažās dalībvalstīs, jāstiprina ES kopējā noturība. Latvijas farmācijas sektoram un pētniekiem ir potenciāls un vēlme piedalīties šajā procesā.
Ministru prezidents arī pauda gandarījumu par panākto vienošanos jautājumā par solidaritātes principa ievērošanu papildu 10 miljonu “Pfizer/BioNTech” Covid-19 vakcīnas devu sadalē starp dalībvalstīm.
“Neatlaidīgs darbs ar Eiropas Savienības līderiem ir rezultējies ar vienošanos par solidaritātes principa ievērošanu 2. ceturksnī papildus piegādājamo “Pfizer/BioNTech” vakcīnas devu pārdalē - vairāk vakcīnas devu ir jāpiegādā tām dalībvalstīm, kas līdz šim ir saņēmušas mazāk vakcīnu,” pauž K. Kariņš.
ES līderi uzdeva dalībvalstu atbildīgajām amatpersonām Veselības ministriju un pārstāvniecību līmenī vienoties par papildu vakcīnas devu taisnīgu sadali starp ES dalībvalstīm, ievērojot solidaritātes principu.
Līderi vienojās turpināt darbu pie ES digitālā zaļā sertifikāta izstrādes, kas atvieglos iedzīvotāju pārvietošanos pēc Covid-19 pandēmijas mazināšanās.
Jautājumā par Vienoto tirgu līderi uzsvēra, ka spēcīgs un pilnībā funkcionējošs Vienotais tirgus ir ES konkurētspējas stūrakmens, un bija vienisprātis, ka jāstiprina ES rūpniecības noturība. Īpaša nozīme ES ekonomikas atjaunošanā būs digitālajai transformācijai. Tika uzsvērts, ka jāveicina ES digitālā suverenitāte, vienlaikus sadarbojoties ar līdzīgi domājošiem partneriem digitālo standartu veidošanā.
Līderi pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā uzsvērti konkrēti rīcības virzieni, kas stiprinās eiro starptautisko lomu un tādējādi uzlabos Eiropas atvērto stratēģisko autonomiju ekonomikas un finanšu jomā, kas, savukārt labvēlīgi ietekmēs globālo finanšu sistēmas stabilitāti un sniegs atbalstu Eiropas uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
Jautājumā par ES-Turcijas attiecībām tika novērtēti Turcijas pēdējā laika centieni uzlabot attiecības ar ES dalībvalstīm. Vienlaikus svarīga ir šo soļu ilgtspēja. Līderi apliecināja gatavību pilnveidot sadarbību abpusējo interešu jomās, ja pozitīvā tendence saglabājas, un atgādināja par negatīvajām sekām nepieņemamas Turcijas rīcības gadījumā. Līderi atgriezīsies pie diskusijas par attiecībām ar Turciju jūnijā.
Atsevišķā darba sesijā ES līderus uzrunāja ASV prezidents Džo Baidens, lai pārrunātu transatlantisko attiecību nākotni. Iepriekšējā reize, kad šādā formātā Eiropas līderus uzrunāja ASV presidents, notika pirms 11 gadiem - 2009. gadā, kad Eiropadomes sanāksmei pievienojās prezidents Baraks Obama.
Sarunas laikā tika uzsvērta ASV un ES vienotā vērtību izpratne un nepieciešamība aizstāvēt cilvēktiesības un stiprināt demokrātiju pasaulē. Pašreiz galvenais izaicinājums ir cīņa ar Covid-19, ko iespējams sekmīgi pārvarēt, apvienojot spēkus. ASV un ES līderi atzina, ka nepieciešams stiprināt savstarpējo sadarbību, lai risinātu tādus svarīgus globālos jautājumus kā klimata pārmaiņas un starptautiskos drošības izaicinājumus. Tika uzsvērts, ka NATO saglabājas kā kolektīvas drošības un miera “stūrakmens”.
