Ministru prezidentes E. Siliņas vadītās Ministru kabineta Stratēģiskās vadības komitejas sēdē šodien, 16. janvārī, konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) kopā ar sadarbības partneriem sagatavotos priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, kas primāri vērsti uz vienota un konsekventa procesa ieviešanu, kurā katrs nākamais posms ir iepriekšējā posma loģisks turpinājums, un ietver pasākumus vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas, zemes ierīcības, būvniecības procesa, kadastrālās uzmērīšanas, ietekmes uz vidi novērtējuma un atmežošanas uzlabošanai.
Man ir liels gandarījums, ka daudzu partneru iesaiste – gan no valsts institūciju, gan privātā sektora puses – ir novedusi pie visaptveroša plāna, kā padarīt ātrāku un vienkāršāku nekustamā īpašuma attīstīšanas procesu visas tā stadijās. Uzņēmēji jau ilgstoši pauduši, ka lēnais nekustamā īpašuma attīstīšanas process ir būtisks šķērslis Latvijas konkurētspējā un investīciju piesaistē, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm. Tagad ir būtiski panākt iespējami ātru atbilstošu normatīvo aktu grozījumu pieņemšanu, lai plānā paredzētās izmaiņas stātos spēkā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Darba grupā tika panākta vienošanās, ka primāri administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā ir panākt efektīvāku valsts institūciju un inženiersistēmu īpašnieku (pakalpojuma sniedzēju) iesaisti (nosacījumu un tehnisko noteikumu izsniegšanā, dokumentu saskaņošanā), kā arī pilnveidot sabiedrības līdzdalības procesu, pārskatīt tā tvērumu un skaidrāk definēt tā nozīmi katrā no posmiem.
Pasākumu plāns administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā ietver 62 priekšlikumus piecās jomās:
- 19 pasākumi paredzēti teritorijas plānošanas procesa pilnveidošanai;
- 11 pasākumus iecerēts īstenot vides aizsardzības jautājumu risināšanai, kas galvenokārt skar ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu;
- 5 pasākumi ieplānoti būvniecības procesa sagatavošanas uzlabošanai – ģeodēzijas, cita veida priekšizpētes, atmežošanas īstenošanai;
- 16 pasākumi definēti būvniecības procesa uzlabošanai, no būvniecības ierosināšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā;
- 11 pasākumi paredzēti būves reģistrācijas un īpašuma tiesību nostiprināšanas jomā.
Kā redzams, EM pārziņā esošais būvniecības process ir tikai viena no sastāvdaļām nekustamā īpašuma attīstīšanas procesam. Būvniecības procesa, būvniecības ieceres projektēšanas un būvdarbu veikšanas atvieglošanai, EM plāno:
- veikt būtiskus uzlabojumus tehnisko un speciālo noteikumu saņemšanas procesā, t.sk. pārskatīt konkrētai iecerei atbilstošo tehnisko noteikumu izdevējus, tehnisko noteikumu saturu, tehnisko noteikumu «derīguma termiņu», sasaisti ar teritorijas plānošanas procesu (lokālplānojums, detālplānojums), kā arī pilnveidot regulējum speciālo noteikumu izdošanai;
- pārskatīt būvdarbu dokumentāciju, pārejot uz strukturētiem datiem būvdarbu fiksēšanai, kas tiek veikta ar modernām tehnoloģijām;
- ieviest vienotu procesu no būvniecības ieceres ierosināšanas līdz būves ierakstīšanai zemesgrāmatā, nodrošinot būvniecības procesā iegūto datu izmantošanu būves reģistrācijas vajadzībām, kā arī atsakoties no būves kadastrālās uzmērīšanas pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā;
- radīt vienkāršu un saprotamu regulējumu būvmateriālu atkārtotai izmantošanai.
Kā zināms, 2023. gada nogalē Ekonomikas ministrija saņēma Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzdevumu izstrādāt risinājumus, kas atvieglotu administratīvo slogu uzņēmējiem nekustamo īpašumu attīstības jomā, kā arī Ministru prezidentes uzdevumu sagatavot priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas jomā, t.sk. vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā, zemes ierīcībā, būvniecībā, kadastrālajā uzmērīšanā, ietekmes uz vidi novērtējumā, atmežošanā.
Sākotnēji priekšlikumus procesu pilnveidojumiem sagatavoja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, būvdarbu veicēju pārstāvjiem, kā arī iesaistot citas ministrijas un sadarbības partnerus. Tālākās diskusijas notika Valsts kancelejas vadītajā augsta līmeņa darba grupā un atsevišķās ekspertu grupās teritorijas plānošanas jautājumos, ietekmes uz vidi novērtējuma jautājumos, būvniecības jautājumos, kā arī īpašuma tiesību jautājumos.
Ņemot vērā šodienas Stratēģiskās vadības komitejas sēdē pārrunāto, Ekonomikas ministrija pilnveidos sagatavoto Rīcības plāna projektu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā un līdz š.g. martam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.
Vienlaikus uzsveram, ka Ekonomikas ministrija pastāvīgi izvērtē iespējas mazināt administratīvo slogu būvniecībā, t.sk. arī 2023. gadā veiktas vairākas izmaiņas normatīvajos aktos šajā jomā. Piemēram, līdz ar pērn veiktajiem grozījumiem Ēku būvnoteikumos atvieglota kārtība būvatļaujas pagarināšanai, kā arī vienādotas prasības vienāda veida ēku būvdarbiem. Līdz ar grozījumiem Būvniecības likumā ieviests inženierkonsultanta institūts, samazināts administratīvais slogs būvspeciālistiem un atvieglota būvniecības ieceru saskaņošana. Tāpat pērn apstiprināti grozījumi būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumos, pilnveidojot nosacījumus profesionālās pilnveides pārbaudēm, tādējādi būtiski mazinot administratīvo slogu gan būvspeciālistiem, gan pasūtītājiem, gan arī kompetences pārbaudes iestādēm.
Vienlaikus būtiski ir pērn valdības apstiprinātie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, atvieglojot lēmumu pieņemšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, lai sekmētu efektīvāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, atvieglotu lēmumu pieņemšanas procedūru un veicinātu ēku energoefektivitāti. Savukārt līdz ar Saeimas apstiprinātajiem grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā atvieglotas prasības pārvaldniekiem Mājas lietas kārtošanai Būvniecības informācijas sistēmā.
