Lai risinātu migrācijas problēmas Eiropas Savienībā, nepieciešami skaidri lēmumi par turpmāko rīcību. Tas ir mūsu drošības jautājums. Tā ceturtdien, 17. oktobrī, piedaloties Eiropadomes sanāksmē Briselē, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa.
Migrācija bija viens no galvenajiem jautājumiem, ko ES valstu līderi apsprieda Eiropadomē. Sarunās sanāksmes dalībnieki nonāca pie vienotas izpratnes par migrācijas radītajiem drošības riskiem, kam nepieciešami visaptveroši risinājumi. Baltijas valstu un Polijas līderi sevišķu uzmanību pievērsa Baltkrievijas radītajam hibrīdapdraudējumam, izmantojot migrantus kā rīku, lai radītu saspīlējumu uz ES ārējās robežas.
“Dalībvalstu izaicinājumi, kas saistīti ar migrāciju, ir atšķirīgi, taču Eiropas līderi ir vienisprātis, ka jāmeklē kopīgi risinājumi. Latvija jau iepriekš Eiropas līmenī pievērsusi uzmanību problēmām, ar kurām saskaras Baltijas valstis, Polija un Somija. Agresorvalsts Baltkrievija izmanto migrantus kā hibrīdkara ieročus, radot spiedienu uz mūsu robežām. Lai saglabātu atvērtas iekšējās robežas, izšķiroša nozīme ir spēcīgai ES ārējai robežai. Tāpēc ir nepieciešami legāli instrumenti, lai aizsargātos no agresorvalstu radītā hibrīdapdraudējuma,” pārliecināta ir E. Siliņa.
ES līderu darba kārtībā bija arī atbalsts Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju. Lai iepazīstinātu Eiropas valstu līderus ar Ukrainas uzvaras plānu, Eiropadomē bija ieradies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Piedāvātā plāna mērķis ir taisnīgs un ilgstošs miers, un jānodrošina viss nepieciešamais, lai Ukraina šo mērķi sasniegtu, uzsver E. Siliņa.
Papildus diskusijai par Ukrainas uzvaras plānu ES līderi vienojās par nepieciešamību pēc jaunām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat panākta vienošanās uzdot Eiropas Komisijai paplašināt Baltkrievijas un Krievijas lauksaimniecības produktu sarakstu, kam noteikti augsti muitas tarifi. Šī gada martā Latvija Eiropadomē panāca agresorvalstu graudu, kā arī citu lauksaimniecības produktu importa ierobežošanu Eiropas Savienībā, nosakot augstus muitas tarifus. Tādējādi šo preču ievešana ES ir maksimāli neizdevīga un samazina agresorvalstu ienākumus. Kā norāda E. Siliņa, šis risinājums ir nesis rezultātus, taču ar augstu muitas nodokli aplikto produktu sarakstu nepieciešams papildināt.
