Piektdien, 27. novembrī, Finanšu sektora attīstības padome vienojās atbalstīt pasākumu plānu, kas veicinās vienotu un konsekventu pieeju valsts institūciju un finanšu iestāžu sadarbībā, uzraudzībā un komunikācijā ar klientiem. Tas nodrošinās ar riskiem samērīgas pieejas veicināšanu, mazinās administratīvo slogu visā uzraudzības, banku un klientu sadarbības ķēdē.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: “Finanšu sektora un valsts uzraudzības iestāžu panāktā vienošanās mainīs līdzšinējo sektora darbības veidu, dodot skaidras vadlīnijas finanšu iestādēm un tās uzraugiem savā darbībā orientēties uz risku vadību. Finanšu sektors ir ekonomikas asinsrite – īstenojot prasības nelikumīgu naudas līdzekļu uzraudzībā, mums ir jāpanāk, ka tā darbojas bez aizķeršanās un kavēšanās.”
Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Šobrīd galvenais uzdevums ir uzticēšanās veidošana attiecībās starp finanšu iestādēm un klientiem, un tas ir visu iesaistīto iestāžu kopīgs darbs. Atklātība, sadarbība un samērīgums ir atslēga ilgtspējīgam, pret noziedzīgu darbību neiecietīgam finanšu sektoram, kas prasmīgi spēj pārvaldīt pieļaujamos riskus attiecībās ar saviem klientiem un atbalstīt tautsaimniecību.”Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja Ieva Tetere: “Esam gandarīti, ka valdība nozares piedāvājumu attiecībā uz samērīgāku risku vērtēšanas pieeju ir atzinusi par atbilstošu un vajadzīgu un 20 punktu plāna tālākai virzībai tagad ir konkrēts rīcības plāns un atbildīgie. Nozares ieskatā normatīvo aktu prasību pilnveidošana, lai virzītos no noteikumos uz riskos balstītu pieeju, ir ļoti vajadzīgs solis. Tas palīdzēs kopējo mērķi – finanšu noziegumu efektīvu apkarošanu – padarīt sasniedzamāku un nodrošināt, ka mūsu ikdienas sadarbība ar klientiem ir ērtāka un saprotamāka, klientu izpētes process vienkāršotāks un uzlabota savstarpējā informācijas apmaiņa.”
Plāns tapis, uzklausot Latvijas Finanšu nozares asociācijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumus, un guvis plašu atbalstu visu iesaistīto institūciju lokā. Pasākumu plāna mērķis ir ieviest vienotu un konsekventu pieeju finanšu iestāžu sadarbībā un uzraudzībā, kā arī sadarbībā un komunikācijā ar klientiem. Tāpat paredzēts veicināt izpratni par kopīgo atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanā, vienlaikus nodrošinot augstāko starptautisko atbilstības standartu ievērošanu.
Plānā ietverto pasākumu īstenošanu plānots uzsākt jau šā gada beigās, turpinot pakāpenisku uzlabojumu īstenošanu līdz 2021. gada vidum, ieviešot riskos balstītu pieeju kredītiestāžu uzraudzībā un sadarbībā ar klientiem, lai prasības, kas tiek piemērotas augsta riska klientiem, automātiski netiktu attiecinātas uz pārējiem klientiem, bet prasību piemērošana notiktu atbilstoši identificētajiem riskiem un klienta darījumu būtībai.
Galvenie sagaidāmie privāto un juridisko personu ieguvumi būs riskos, bet ne stingros normatīvos balstīti klientu un darījumu izpētes pasākumi:
Uz risku balstīti kritēriji, pie kuriem pieļaujama vienkāršota klientu izpēte; Uzlabota komunikācija starp kredītiestādi un klientu, pilnveidots sūdzību izskatīšanas process; Kopējās atbildības un izpratnes stiprināšana naudas atmazgāšanas un citu finanšu noziegumu novēršanā, kā arī sankciju ieviešanā; Vairāk skaidrojumu, mazāk formāla normatīvo prasību izpildes, bez iedziļināšanās; Valsts reģistru satura papildināšana un informācijas iegūšanas un tehniskās pieejamības uzlabošana kredītiestādēm, atslogojot, kur iespējams, prasības no klientiem.Padomē tika apspriests arī 2021.-2022. gadā plānotais Ziemeļu un Baltijas valstu reģionālais finanšu sektora novērtējums NILLTFN jomā.