Vienkāršākas procedūras studiju kredīta saņemšanai, būtiski īsāks kredītu pieteikumu izskatīšanas laiks, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – šādi nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau 2020. gada 1. aprīlī. Lai to īstenotu, valdība šodien, 2019. gada 8. oktobrī, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā.
Likuma grozījumu mērķis ir ieviest jaunu studiju un studējošo kreditēšanas modeli no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu. Tas paredz jaunu studiju un studējošā kredīta veidu – no kredītiestāžu līdzekļiem, kas tiktu garantēts no valsts budžeta, vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem. Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 2020. gada 1. aprīlī. Ministru kabinetam arī līdz 2020. gada 1. aprīlim būs izdod Augstskolu likuma 79. panta otrajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi.
Tādējādi valstī tiks veidota jauna studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kas ļaus izsniegt orientējoši 2000 jaunu kredītu gadā. Jaunās sistēmas lielākā priekšrocība būs atceltā prasība par otro galvotāju. Galvojumu sniegs finanšu institūcija “Altum” portfeļa garantijas instrumenta veidā, un aizdevumus izsniegs vairākas kredītiestādes, savstarpēji konkurējot par pakalpojumu. Tāpat plānots noteikt vienkāršotas procedūras un iespēju kredītu saņemt maksimāli īsā termiņā, kā arī digitalizēt pakalpojumus, līgumu slēdzot attālināti, izmantojot e-parakstu. Svarīgs jaunums – vairs netiktu noteikti studiju kredīta griesti – maksimālais studiju kredīts būtu studiju maksas apmērā. Savukārt valsts turpinās subsidēt studiju kredīta procentu maksājumus studiju laikā un gadu pēc absolvēšanas.
Jaunajā sistēmā būtiski uzlabojumi plānoti ģimenēm ar bērniem. Ja šobrīd bērna piedzimšanas gadījumā vienam no vecākiem tiek dzēsti 30% no studējošā kredīta atlikuma, tad jaunajā sistēmā šo priekšrocību varēs izmantot abi vecāki gan bērna piedzimšanas, gan adopcijas gadījumā. Tāpat jaunajā sistēmā būs iekļauta kredītu atlikumu dzēšana nāves vai invaliditātes gadījumā.
Svarīgi, ka jaunā kreditēšanas sistēma padarīs augstāko izglītību pieejamāku. Statistikas dati rāda, ka bezdarba līmenis cilvēku ar augstāko izglītību vidū ir zemāks par tā dēvēto dabisko bezdarba līmeni un arī ienākumu ziņā iedzīvotāji ar augstāko izglītību pelna vairāk par vidusmēra atalgojumu. Tāpēc valsts galvotais kredīts ir valsts atbalsta veids, kas cilvēkam ļauj veikt investīciju sevī un ļauj iegūt augstāko izglītību ikvienam, neatkarīgi no materiālā stāvokļa.
Ar valdībā izskatītajiem grozījumiem Augstskolu likumā var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa prese@izm.gov.lv; tālr. 67047704