Jaunākie valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījuma dati liecina, ka iedzīvotāji izjūt administratīvā sloga mazināšanos. Sabiedrības redzējumā iestādes sākušas sadarboties ciešāk, un valsts pārvalde vienkāršojusi pakalpojumu sniegšanas, saņemšanas procedūras.
Salīdzinot 2020. un 2021. gada aptauju rezultātus, secināms, ka iedzīvotāji jūt iestāžu savstarpējās sadarbības efektivitātes palielināšanos. Apgalvojumam “Pēdējo trīs gadu laikā valsts pārvaldes iestādes vairāk sākušas sadarboties savā starpā, mazāk prasot cilvēkiem tādus datus, kas jau ir citu valsts iestāžu rīcībā” 2020. gadā piekrita 38%, savukārt 2021. gadā jau 45% aptaujāto. Palielinājusies arī iedzīvotāju pārliecība, ka valsts pārvalde vienkāršojusi pakalpojumu sniegšanas, saņemšanas procedūras.
Pakalpojumu sniegšanas efektivitāti veicinājusi ne tikai sekmīgāka datu aprite, bet arī palielināta pakalpojumu pieejamība. Valsts pārvaldei dažādojot veidus, kādos iespējams ar iestādēm saskarties, novērojamas vairākas laikmetīgas tendences. 2021. gadā visbiežāk norādītais (45.3%) galvenās saskarsmes veids klientam ar iestādi vēl arvien ir klātienes apmeklējums. Tomēr šādu respondentu skaits vienmērīgā tendencē cauri gadiem ir sarucis gandrīz uz pusi kopš 2016. gada, kad klātieni kā galveno saskarsmes veidu norādīja 85% aptaujāto. Datus analizējot pēdējo divu gadu griezumā, novērojams, ka mazinājusies saskarsme ar pasta starpniecību, taču par 7% palielinājusies saziņa pa tālruni, par 3% - pa elektronisko pastu.
Iedzīvotāji ar iestādēm sazinājušies arī caur mājaslapām un sociālo tīklu kontiem. Aptaujā tika iekļauts arī jautājums par čatbotu izmantošanu. 2021. gadā ar kādas iestādes čatbotu komunicējuši bija 0.1% aptaujas dalībnieku. Paredzams, ka šis informācijas apmaiņas veids tuvākajos gados kļūs izplatītāks, tā kā vienota virtuālā asistenta ieviešana ir daļa no Valsts kancelejas īstenotā projekta “Valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma”. Šis čatbots radīts uz valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv bāzes, kas ir Kultūras informācijas sistēmu centra pārziņā. Virtuālais asistents darbojas jau 45 iestāžu mājaslapās, kas atrodas vienotajā platformā, kā arī vairākās citās, kas ir ārpus platformas, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta, Uzņēmumu reģistra u.c. vietnēs.
Protams, attālinātās saziņas pieaugums kopš 2020. gada marta skaidrojams arī ar COVID-19 izplatību, saistītajiem ierobežojumiem un retākām iespējām saņemt valsts iestāžu pakalpojumus klātienē.
Par spīti izmaiņām pakalpojumu sniegšanā, saņemšanā, pēdējo trīs gadu laikā iedzīvotāji valsts pārvaldes darbiniekus arvien vairāk saredz kā izpalīdzīgus un godprātīgus pienākumu veicējus. Apgalvojumam “Pēdējo trīs gadu laikā valsts pārvalde arvien vairāk cenšas palīdzēt, skaidrot, konsultēt, nevis sodīt” 2021. gadā piekrita par 4% vairāk aptaujāto nekā 2020. gadā.
Atbildot uz jautājumu par to, kuras valsts iestādes “vislabāk strādā, apkalpojot iedzīvotājus”, aptaujas dalībnieki visvairāk pieminēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Valsts ieņēmumu dienestu. Respondenti atsaucās arī uz pašvaldību domēm, iestādēm, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.
Valsts kanceleja jau septīto gadu pēc kārtas veic valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret valsts pārvaldi kopumā, iegūtu detalizētāku informāciju par iedzīvotāju saskarsmi ar valsts iestādēm, kā arī uzzinātu, kuru iestāžu darbu iedzīvotāji vērtē visatzinīgāk. Pētījums 2021. gadā tika veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru “SKDS”. 2021. gadā iedzīvotāju aptauja norisinājās no 16. oktobra līdz 29. novembrim; tās laikā visā Latvijas teritorijā tika aptaujāti 1010 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem.