27. oktobrī Valsts kancelejas un Saeimas kopīgi organizētā konferencē “Uzticēšanās sabiedrībā un uzticēšanās valsts varas institūcijām” deputāti ar iedzīvotājiem no dažādām Latvijas vietām meklē risinājumus, kā vairot uzticēšanos sabiedrībā.
Atklājot konferenci, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa norādīja, ka “uzticēšanās ir mūsu kopējais darbs un, liekot kopīgi puzles gabaliņus vienu pie otra, mēs varam ieraudzīt kopainu.” Mieriņa izcēla politiķu atbildību par saviem vārdiem, lai sabiedrībai būtu saprotams, kā priekšvēlēšanu solījumi materializējas pieņemtajos lēmumos, jo, “ja politiķu solījumi netiek pildīti, zūd sabiedrības uzticība un uzticības atgūšana ir lēns process.”
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis izcēla uzticēšanās nozīmi visā sabiedrībā “savstarpējā uzticēšanās ietekmē mūsu labklājību, apmierinātību ar dzīvi, pilsonisko aktivitāti un pat mūsu veselību. Tā palielina mūsu personisko izaugsmi, nākotnes iespējas un sekmē demokrātijas attīstību. Savukārt politiskās uzticēšanās ietekmē attīstās ekonomika, uzlabojas drošība, stiprinās tiesiskums, ikviens jūtas piederīgs un atbildīgs. Šībrīža ģeopolitiskajā situācijā uzticēšanās bieži vien ir svarīgāka par to, cik daudz mums ir ieroču.”
Uzrunā konferences dalībniekiem Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, Oļegs Burovs izcēla to, cik nozīmīga ir pašu deputātu attieksme pret savu darbu sabiedrības labā, kā arī pievērsa uzmanību nepieciešamībai veidot dialogu starp izpildvaru un lēmējvaru, lai stiprinātu atbildību.
Konferencē deputātus iepazīstināja ar iedzīvotāju viedokļiem un atziņām, ko Valsts kanceleja sadarbībā ar biedrību “Latvijas Lauku forums” apkopoja no sarunu cikla par uzticēšanos visā Latvijā. Cilvēku paustais parāda, ka visvairāk uzticas sev tuvākajiem – ģimenei, draugiem, vietējai kopienai. Toties uzticēšanās valsts varas iestādēm un politiskiem spēkiem sarūk, runājot par partijām, parlamentu un valdību.
Iedzīvotāju minētie pozitīvie un negatīvie piemēri saskan gan ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem, gan Latvijas Universitātes pētnieku secināto – ļoti nozīmīga ir individuālā pieredze saskarē ar līdzcilvēkiem un valsti. Tas attiecas gan uz ikdienas vajadzībām, saņemot pašvaldību un valsts iestāžu pakalpojumus, gan sabiedrības līdzdalības procesu, redzot rezultātus politiķu veikumā un iestāžu darbībā.
Saklausot iedzīvotāju vajadzības būt jēgpilni sadzirdētiem, Saeimas deputāte Ināra Mūrniece uzsvēra nepieciešamību politiķim nezaudēt un uzturēt saziņu ar Latvijas cilvēkiem, apzināties vajadzības un skaidrot savu darbu.
Diskusijās vairākkārt izskanēja aicinājums plašāk izmantot jaunajā Pašvaldību likumā dotās iespējas iedzīvotāju iesaistei, lai aktīvāk iesaistītos lēmumu pieņemšanas procesos, piemēram, kolektīvo iesniegumu, iedzīvotāju padomes vai līdzdalības budžetu. Vienlaikus tika uzsvērts, ka gan valsts pārvaldes institūcijām, gan pašvaldībām ir pienākums ieklausīties cilvēku viedoklī un izskanēja aicinājums biežāk tikties ar iedzīvotājiem.
Uzticēšanās kontekstā kā nozīmīga tika izcelta arī informācijpratības un mediju loma. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica atgādināja, ka atklātība prasa arī zināmu izpratni, lai sarunās paustas atsevišķas idejas un priekšlikumus neuztvertu par apstiprinātiem lēmumiem. Savukārt Saeimas deputāts un Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks papildināja, ka lēmumu pieņemšanas process prasa laiku, piemēram, lai pieņemtu lēmumu Saeimā likumprojekts tiek izskatīts trīs lasījumos. Šajā laikā mediji lēmuma tapšanai pievērš uzmanību un sabiedrība pauž viedokli par piedāvātajiem risinājumiem. Attiecīgi – jo pilnvērtīgāka ir sabiedrības iesaiste visā konkrētā lēmuma izstrādes procesā, neatkarīgi vai tas ir likums vai Ministru kabineta noteikumi, jo kvalitatīvāks ir gala lēmums.
Ar pilnu konferences ierakstu, Latvijas Lauku foruma sagatavoto iedzīvotāju atziņu apkopojumu, kā arī Latvijas Universitātes pētnieku prezentētajiem materiāliem var iepazīties Saeimas mājaslapā.
