Otrdien, 10. decembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos noteikumus, kas paredz iespēju iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pašvaldībām dalīties ar savu saražoto elektroenerģiju. MK noteikumi paredz dažādas elektroenerģijas kopīgošanas formas. Regulējums stājas spēkā nākamajā dienā pēc noteikumu publicēšanas Latvijas Vēstnesī.
“Sabiedrībā interese par elektroenerģijas iekārtu iegādi sava patēriņa segšanai mājsaimniecību un uzņēmumu vidū turpina pieaugt. Kopīgi veikti ieguldījumi ražošanas iekārtās un dalīšanās ar saražotās enerģijas pārpalikumu jeb kopīgošana ar citiem lietotājiem ir ne vien iespēja samazināt savas elektroenerģijas izmaksas, bet arī būt daļai no kopienas, kura stiprina energoapgādes drošumu valstī. Tamdēļ esam izstrādājuši regulējumu, kas ļauj šīs iniciatīvas īstenot, paredzot dažādas elektroenerģijas kopīgošanas formas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, kā arī pašvaldībām. Līdz ar regulējuma izstrādi un atbalsta programmu pieejamību ražošanas tehnoloģiju iegādei, paredzam, ka interese, iedzīvotājiem kopīgi saražot elektroenerģiju un to izmantot pašpatēriņam, palielināsies,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Regulējums paredz dažādas elektroenerģijas kopīgošanas formas, izvēloties sev atbilstošāko – saistītie aktīvie lietotāji, aktīvie lietotāji, kuri rīkojas kopīgi un energokopienas. Ar elektroenerģiju kopīgi dalīties var gan fiziskas personas, gan mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī pašvaldības, piemēram, ražojot elektroenerģiju pašvaldību iestāžu – skolu, sporta kompleksu u.c. lietotāju pašpatēriņa nodrošināšanai.
Saistītie aktīvie lietotāji, piemēram, var būt vairākas ģimenes, radinieki, kuru dzīvesvietas atrašanās vieta var būt dažādās Latvijas vietās. Kopējais to skaits nevar pārsniegt piecus lietotājus, kuru kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 kW, un kuri savu saražoto elektroenerģiju izmanto pašu vajadzībām. Visiem lietotājiem ir jābūt pieslēgtiem viena sadales sistēmas operatora tīklam. Latvijā ir 10 elektroenerģijas sistēmas operatoru, no tiem lielākais – AS “Sadales tīkls”. Saistītie aktīvie lietotāji slēdz līgumu ar vienu izvēlētu elektroenerģijas tirgotāju, ar kuru vienojas par to, kā notiks savstarpēju elektroenerģijas rēķinu segšana, norēķini par elektroenerģiju, kas netiek izmantota tūlītējam patēriņam. Šiem minētajiem aktīvajiem lietotājiem nav jāreģistrējas energokopienu reģistrā, un uz tiem neattiecas uzraudzības prasības.
Aktīvie lietotāji, kuri rīkojas kopīgi – tie ir lietotāji, kuri dzīvo vienā ēkā vai teritorijā, vai uzņēmumi, kuri atrodas vienā industriālajā teritorijā. Piemēram, daudzdzīvokļu namu mājsaimniecības var kopīgi izmantot daudzdzīvokļu māju kopīpašuma daļas, piemēram, ēku jumtus, lai uz tiem uzstādītu saules paneļus, vēja ģeneratorus un nodrošinātu elektroenerģijas ražošanu savam patēriņam. Šajā gadījumā uzstādītajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām nav jaudas ierobežojuma, un lietotāji saražoto elektroenerģiju izmanto pašu vajadzībām. Visi lietotāji ir pieslēgti viena sadales sistēmas operatora tīklam. Aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, pilnvarotais pārstāvis slēdz līgumu ar vienu izvēlētu elektroenerģijas tirgotāju, ar kuru vienojas par to, kā notiks norēķini par saražoto elektroenerģiju, kas netiek izmantota tūlītējam patēriņam. Aktīvo lietotāju individuāli noslēgtie elektroenerģijas līgumi nav saistīti ar kopīgošanas līgumu. Proti, katram no šiem lietotājiem joprojām ir spēkā esošs, individuāli noslēgts elektroenerģijas līgums.
Energokopienas var būt divu veidu – elektroenerģijas un atjaunīgās enerģijas energokopienas. Samazinoties atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu izmaksām, lietotājiem šo iekārtu iegāde un uzstādīšana kļūst arvien pieejamāka, kas nodrošina ekonomiskos labumus – iespēju ietaupīt iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas. Energokopienas ietvaros saražoto elektroenerģiju un atjaunīgo enerģiju energokopienas izmanto pašu patēriņa segšanai.
Elektroenerģijas energokopienas dalībnieki var būt gan fiziskas personas, gan mazie un vidējie uzņēmumi, gan pašvaldības, un to skaits energokopienu ietvaros var būt neierobežots. Svarīgi, ka visi kopienas dalībnieki un to elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtas ir pieslēgtas vienam sadales sistēmas tīklam un viena elektroenerģijas ražošanas iekārtas uzstādītā jauda ir līdz 14,999 MW liela. Vienlaikus elektroenerģijas energokopienas īpašumā var būt vairāki elektroenerģijas ražošanas objekti, kuru kopējā uzstādītā jauda nepārsniedz 14,999 MW.
Energokopienai 80% no tīklā nodotās elektroenerģijas jāpatērē pašu vajadzībām, savukārt, ja minēto apjomu no tīklā nodotās elektroenerģijas nepatērē pašu vajadzībām, 51% no peļņas energokopiena novirza sociāliem mērķiem, energoefektivitātei u.c. Enerģētikas likumā noteiktajiem mērķiem. Savukārt, ja pašvaldība būs iesaistījusies elektroenerģijas energokopienā, tai būs pienākums ar daļu savas saražotās elektroenerģijas dalīties ar sabiedrības mazaizsargātajām grupām, piemēram, uzstādot elektroenerģijas ražošanas iekārtas sociālo mājokļu pašpatēriņa nodrošināšanai.
Atjaunīgās enerģijas energokopienas atšķiras no elektroenerģijas energokopienām ar to, ka to īpašumā ir gan siltumenerģijas ražošanai, gan elektroenerģijas ražošanai nepieciešamās iekārtas, piemēram, siltumsūkņi un saules paneļi. Atjaunīgās enerģijas energokopienas tiek veidotas vietās, kur objektus tehnisku un ekonomisku iemelsu dēļ nav iespējams pievienot esošam centralizētās siltumapgādes tīklam, tādējādi neveidojot paralēlu siltumapgādes sistēmu un nodrošinot esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas iespējami efektīvu izmantošanu. Pārējie nosacījumi paliek nemainīgi kā elektroenerģijas kopienu gadījumā, izņemot to, ka siltumenerģijas ražošanas iekārtu jauda nav ierobežota, bet pašvaldībām, kuras būs iesaistījušas atjaunīgās enerģijas energokopienās nebūs noteikts pienākums dalīties ar daļu saražotās atjaunīgās enerģijas ar sabiedrības mazaizsargātajām grupām.
Abu energokopienu gadījumā ir jāreģistrējas energokopienu reģistrā, kuru uzrauga Būvniecības valsts kontroles birojs (no 2025. gada februāra – Enerģētikas un vides aģentūra). Savu darbību dalībnieki var uzsākt tūlītēji pēc reģistrācijas un elektroenerģijas kopīgošanas līguma noslēgšanas ar elektroenerģijas tirgotāju, ar kuru ir vienošanās par to, kā notiks norēķini par elektroenerģiju, kas netiek izmantota tūlītējam patēriņam.
