Pērn Cēsu novada pašvaldība ar virkni institucionālo partneru parakstīja labas gribas memorandu par Latvijā pirmā bioreģiona izveidi. Tagad Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā starpinstitūciju kopradē tapis tālāk attīstāmais risinājums bioreģiona memorandā definēto darbības virzienu iedzīvināšanai praksē – organizāciju un iedzīvotāju līdzdalības platforma.
Pērn forumā Siguldā 13 institucionālie partneri un vairāk nekā 200 privātpersonas parakstīja labas gribas memorandu par bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālajā parkā un apkārtējās administratīvajās teritorijās. Tā iesaistītie pauda apņemšanos veicināt ilgtspējīgas vides un procesu radīšanu, kas ietver tādus attīstības virzienus, kā vietējo lauksaimnieku un uzņēmēju sadarbības atbalstīšanu, pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, izglītības programmu izveidi iedzīvotāju rīcības maiņai, kopienas stiprināšanu un citus.
Vēlēšanās saskaņot dažādu organizāciju centienus un atrast risinājumu turpmākai sadarbībai mudināja jautājumam pievērsties inovācijas sprinta formātā, kas intensīvā dizaina darbnīcu ciklā pieprasa un attīsta kopradi starp dažādām iesaistītajām pusēm.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova stāsta, kā risināmās problēmas precizēšanai veltītais sprinta sākumposms palīdzējis identificēt īsto vajadzību, ko risināt sprintā: “Sākotnēji Inovācijas laboratorijas inovācijas sprintu konkursam pieteicāmies ar domu, ka jāatrod mehānisms bioreģionā iesaistīto partneru sadarbības struktūras un komunikācijas veidošanai. Ātri vien sapratām, ka problēma nav pārvaldības un finansēšanas modeļa trūkums, bet gan tas, kā mijiedarboties ar dažādām sabiedrības grupām un iesaistīt viņus bioreģiona attīstībā.”
Inovācijas sprinta dalībnieki veica reģiona iedzīvotāju, uzņēmēju, pieaicināto ekspertu un citu ietekmes pušu vajadzību izpēti, lai radītu tādu iesaistes risinājumu, kas kalpotu ne vien memoranda institūcijām, bet arī plašākai sabiedrībai. Tā sprintā tapa prototips jeb sākotnējā forma idejas dzīvotspējas pārbaudīšanai – digitāla platforma bioreģiona attīstības interesentiem. Idejas testēšanai uzmetumā iekļauta tīmekļvietnes “pasīvā” sadaļa, kurā iespējams iepazīties ar skaidrojošu informāciju par bioreģiona vērtībām un darbības virzieniem. Savukārt interaktīvā sadaļa ietvertu funkcijas sabiedrības mijiedarbībai gan savstarpēji, gan ar dažādām organizācijām, lai kopīgi rūpētos par ilgtspējīga reģiona iniciatīvu īstenošanu.
“Līdzdalības platformas idejas testēšanā iesaistījām bioreģiona interesentus, kuri mums sniedza atgriezenisko saiti par to, kāda veida saturu vēlētos redzēt platformā. Īpaši prasīgi pret informācijas pasniegšanas formu bija uzaicinātie jaunieši. Sabiedrības pārstāvju iesaiste testēšanā ātri parādīja cilvēku vajadzības, lai mēs varētu turpināt attīstīt ērti lietojamu līdzdalības risinājumu, kas iedvesmo rīcībai kā memoranda partnerus, tā aktīvo iedzīvotāju,” stāsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāve Lāsma Ozola.
Paralēli līdzdalības risinājuma izstrādei sprinta komanda domājusi par institucionālo partneru turpmākās darbības virzīšanas soļiem . Viens no tiem varētu būt konsorcija līguma noslēgšana par resursu izmantošanu bioreģiona attīstības sekmēšanai.
Stratēģiskas mijiedarbības formas meklējumos grupu atbalstīja ārēji piesaistītais procesa virzītājs Jānis Ķesa: “Mans procesa fasilitatora darbs ir radīt apstākļus, kuros komanda var pilnvērtīgi ieraudzīt un izmantot tās potenciālu, piemēram, labāk izprast viedokļus, meklēt kompromisu, pamanīt kopsakarības un uzraudzīt darba virzību sprintam atvēlētajā īsajā laika posmā. Sprints ir īpašs ar to, ka varam izmantot neierastas metodes un pat spēļu elementus, lai atbrīvotu iztēli un uz risināmo jautājumu paraudzītos no dažādiem skatupunktiem, vienlaikus saglabājot fokusu uz sprintā skaidri definētu problēmu.”
Inovācijas sprinta aktīvais posms ir noslēdzies, taču bioreģiona partneri turpinās darbu pie līdzdalības platformas un sadarbības formas pilnveidošanas. Biedrības “Greenfest” valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs norāda: “Sprintā mums izdevās savienot dažādu organizāciju idejas un radīt prototipu izmantojamam rīkam – mijiedarbības platformai, kas reģiona ietekmīgās institūcijas savieno ar iedzīvotājiem. Ceru, šī dialoga platforma, ko turpināsim attīstīt, vairos izpratni par bioreģiona jēgu un mudinās iesaistīties, lai kopīgi attīstītu pievilcīgu un ilgtspējīgu reģionu, kurā prieks dzīvot, saimniekot un viesoties.”
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).
