Uzlabota sadarbība valsts iestāžu un darbinieku līmenī, veicināta inovāciju prakse un orientācija uz klientu ir daļa no vērienīgas valsts pārvaldes darbinieku un vadītāju kompetenču celšanas programmas sasniegtajiem rezultātiem, secināts izvērtējumā. Nākotnes izaicinājumi – attīstīt un uzturēt sistēmisku vidi turpmākai valsts pārvaldes darbinieku un vadītāju prasmju pilnveidei.
Valsts kancelejā jau vairākus gadus norit darbs pie valsts pārvaldē strādājošo profesionālās pilnveides labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās.
Kopš 2016. gada tiek īstenoti četri mācību projekti valsts pārvaldē strādājošo pilnveidei. Valsts kanceleja īsteno augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmu. Valsts administrācijas skola īsteno divus projektus – vienā attīstot valsts pārvaldes cilvēkresursus, kas attīsta un atbalsta vidi mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, un otrā tos, kuru darbs saistās ar korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanu. Šo projektu ieviešana turpinās. Savukārt noslēdzies ir Valsts kontroles īstenotais projekts publiskā sektora revidentu profesionālajai pilnveidei. Projekti tiek īstenoti ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu.
Izvērtējumā secināts, ka līdzšinējais ieguldījums gan darbinieku, gan vadītāju apmācībās ir bijis nozīmīgs solis attieksmes un domāšanas maiņai, vairāk kā līdz šim iedziļinoties sabiedrības vajadzību efektīvā apmierināšanā un normatīvā regulējuma radītā administratīvā sloga mazināšanā piemēram, mazo un vidējo uzņēmēju atbalsta jomā, kā arī palīdzējis novērtēt esošos procesus un tos padarīt efektīvākus, piemēram, apgūstot jaunu pieredzi un metodes cīņai ar korupcijas novēršanu un ēnu ekonomikas mazināšanu.
Svarīgi, ka kopīgā mācīšanās procesā iestādes attīsta sadarbību savā starpā un arī darbinieku vidū, tādējādi virzoties uz arvien efektīvāku valsts pārvaldi. To kā nozīmīgu ieguvumu atzīmēja gan iestāžu darbinieki, gan augstākā līmeņa vadītāji, secinot, ka, lai arī katra iestāde pilda savas ļoti atšķirīgās funkcijas, to praktiskās problēmas mēdz būt līdzīgas.
Mācību dalībnieki gan augstākās vadības, gan vidējā vadības līmeņa, gan darbinieku vidū novērtēja pozitīvo pienesumu, veidojot iestādēs atvērtu kultūru turpmākam darbinieku mācību un cilvēkresursu pilnveides procesam. Tomēr izvērtējumā secināts, ka joprojām ir iestādes, kuras kūtri iesaistās mācību programmās. Līdz ar to viens no izaicinājumiem nākotnē būs paplašināt valsts pārvaldē strādājošo mācību dalībnieku loku un nodrošināt mācību ietekmes ilgtspēju.
Vienlaikus atzīts, ka uzsāktie projekti ir sekmīgi sasnieguši plānoto “kritisko masu”, kas ir nepieciešama, veidojot uz attīstību, efektīvu darbību un sadarbību vērstu, kā arī uz klientu vērstu valsts pārvaldes iestāžu darba organizāciju. Lai to noturētu, nākotnē ir nepieciešams turpināt uzsākto darbu un sistēmiskas pieejas nodrošināšanai darbinieku, vidējā un augstākā līmeņa vadītāju pilnveidei būtu nepieciešams nodrošināt pastāvīgus valsts budžeta līdzekļus, mazinot atkarību no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kas parasti ir projektos balstītas investīcijas un veido fragmentāru pieeju atsevišķu publiskās pārvaldes nodarbināto mērķa grupu atbalstam.
Reinis Grāvītis
Ministru kabineta preses sekretārs
Tālrunis: 67082919; 27011868
E-pasts: reinis.gravitis@mk.gov.lv