Valsts pārvaldes reformu plāns 2020 ir tuvu izpildei, un gala ziņojums par tā izpildes rezultātiem tiks sniegts šā gada otrajā pusē. Savukārt ceturtdien, 4. martā, valdībai tika iesniegta informācija par paveikto 2019. gadā.
Ziņojumu bija paredzēts sniegt jau pagājušajā gadā, taču pērn tā sagatavošanai nepieciešamie iestāžu resursi tika pārvirzīti, lai risinātu ar Covid-19 izplatību saistītos jautājumus.
“Reformu plāns balstīts uz trim pīlāriem – ekonomiju, lietderību un efektivitāti. Balstoties uz tiem, 2019. gadā turpinājām un arī šobrīd, par spīti pandēmijai, turpinām risināt plašu jautājumu loku, kuru mērķis ir labāka, jaudīgāka un mūsdienīgāka valsts pārvalde. Tai sevi jāapliecina gan labāk organizētos un īstenotos procesos, gan spējā tikt līdzi pārmaiņām pasaulē un sabiedrībā,” skaidro Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Neatņemama Reformu plāna sastāvdaļa bijusi atbalsta funkciju centralizēšana un pakalpojumu attīstība. Piemēram, 2019. gadā deviņām valsts budžeta iestādēm grāmatvedības uzskaites pakalpojumus sniegusi Valsts kase, tādējādi šajās iestādēs samazinot nodarbināto īpatsvaru atbalsta funkciju veikšanā. Tāpat uzsākta vai jau veikta reorganizācija vairākās mazajās iestādēs, kas pievienotas lielākām iestādēm vai savstarpēji apvienotas – ir reorganizēta Latvijas Valsts vides aizsardzības fonda administrācija, pievienojot to Valsts reģionālajai attīstības aģentūrai, un uzsākta Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Nacionālā botāniskā dārza un Latvijas Nacionālā dabas muzeja reorganizācija, kā arī Latvijas institūta apvienošana ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Tāpat arī likvidēta Studiju un zinātnes administrācija, daļu tās funkciju nododot Latvijas Zinātnes padomei, bet daļu – Valsts izglītības attīstības aģentūrai. Izvērtējot Kultūras informācijas sistēmu centra funkcijas, pieņemts lēmums to pārveidot par Kultūras ministrijas informācijas tehnoloģiju kompetences centru, centralizējot iestādē visas Kultūras ministrijas resora informācijas tehnoloģiju atbalsta funkcijas.
Resursu ietaupījumu veicinājusi arī dažādu iepirkumu centralizēšana, piem., kopīgas programmatūru licenču iegādes, tādējādi nodrošinot lielāka apjoma priekšrocības un atlaides. Kopumā 2019. gadā līdz 29% palielināta grāmatvedības pakalpojumu centralizācija, personāla lietvedības pakalpojumi centralizēti līdz 38%, savukārt iepirkumu organizēšanā šis rādītājs audzis līdz 62%.
Būtisks ieguvums valsts pārvaldes darbā bijis arī no iekšējo procesu uzlabošanas – arvien vairāk notikusi pāreja uz elektronisko dokumentu apriti. Piecu gadu laikā e-dokumentu īpatsvars valsts pārvaldē audzis par 28%, 2019. gadā sasniedzot jau 42% kas ievērojami uzlabo gan datu kvalitāti, gan informācijas aprites ātrumu. Tāpat iestāžu darbība uzlabojusies, pārskatot, standartizējot un reglamentējot grāmatvedības, personāla, dokumentu izstrādes un lēmumu pieņemšanas procesus. Vairāk izmantotas datubāzes un informācijas sistēmas, tās arī apvienotas, un nodrošināta automatizēta datu apmaiņa.
Uzmanība bijusi pievērsta arī valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Ņemot vērā to, ka valsts pārvaldē augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 40%-50% zemāks nekā tāda paša līmeņa darbinieku atalgojums privātajā sektorā, valsts iestādes vairs nespēj konkurēt darbaspēka tirgū ar privāto sektoru. To apliecina arī fakts, ka 80%-90% gadījumu, kad Valsts kanceleja dalībai augstākā līmeņa vadītāju atlases konkursos uzrunājusi pretendentus no privātā sektora, atbilde ir noraidoši tieši zemā atalgojuma dēļ. Turklāt grūtības sagādā ne tikai nodarbināto piesaiste, bet arī jau esošo profesionāļu noturēšana. 2019. gadā 52 iestādēs bijis vismaz 15% liels no darba aizgājušo nodarbināto skaits, bet astoņās – pat robežās no 33%-60% no kopējā nodarbināto skaita.
Lai pastāvošo situāciju mainītu, Valsts kanceleja 2019. gadā izstrādājusi jaunu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma projektu, kas nodots arī sabiedrībai līdzdalības nodrošināšanai. Piedāvātajai atlīdzības reformai tās sākotnējā īstenošanas posmā nepieciešams nevis papildu finansējums, bet gan sistēmas sakārtošana. Viens no soļiem – nodarbināto skaita samazināšana, lai ietaupītos resursus izmantotu atlīdzības līmeņa paaugstināšanai. Lai sasniegtu iecerēto, nodarbināto skaitam jāsamazinās par 6% Reformu plāna īstenošanas gaitā jeb vidēji par 2% katru gadu, kas 2019. gadā tika izpildīts - nodarbināto skaita samazinājums bijis 7,23% apmērā.
Svarīgi ne tikai panākt adekvātu un konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī nodrošināt valsts pārvaldē nodarbināto kompetenču attīstību. 2019. gadā tika turpināti jau iesāktie attīstības pasākumi un uzsāktas arī jaunas iniciatīvas. Turpinājusies līderu kompetenču kompleksa attīstīšana, tāpat pilnveidotas prasmes korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā, kā arī labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta jomā. Uzmanība valsts pārvaldē nodarbināto profesionālajai pilnveidei tiks pievērsta arī turpmāk, ko apliecina 2019. gadā izstrādātā Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības stratēģija 2021.–2027. gadam.
Turpināts darbs arī pie administratīvā sloga mazināšanas. 2019. gadā šajā jomā nozīmīgs solis bijis Valsts kancelejas izstrādātais “nulles birokrātijas” princips, kas darbojas pēc formulas “viens klāt – viens nost”. Šī pieeja nosaka, ka nozares ministrijai, iesniedzot MK tiesību akta projektu, kas palielina administratīvo slogu uzņēmējam, vienlaikus jāiesniedz arī tiesību akta projekts, kas tai pašai mērķa grupai slogu samazina līdzvērtīgā apjomā. Lai īstenotu “Nulles birokrātijas” pieeju, nav izveidotas jaunas struktūrvienības, bet ir notikušas mācības jau esošajiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem.
